Kariņš: Plānojam vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju pēc 9.jūnija (31)

"Ārkārtējo situāciju plānojam līdz 9.jūnijam, tad mēs arī plānojam to atcelt. Protams, skatīsimies, kādi vēl pēc tā datuma būtu nosakāmi ierobežojumi," norādīja premjers.

Viņš atzina, ka, domājot par ierobežojumu pagarināšanu, tiek mēģināts tos harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm, starp kurām pilsoņi var brīvi pārvietoties, tomēr galvenais, ko valdība ņems vērā, pagarinot vai atceļot ierobežojumus, būs Latvijas epidemiologu ieteikumi. "Galvenokārt mēs skatīsimies, kā mums [Latvijai] liekas vislabāk, un, kā mēs no pirmās dienas ieklausījāmies epidemiologu ieteikumos par to, kā vajadzētu rīkoties, tā arī mēs, es domāju, turpināsim to darīt," klāstīja Kariņš. 

Vaicāts, vai nav bažu, ka Baltijas valstīs noteiktie atšķirīgie ierobežojumi varētu nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, valdības vadītājs atbildēja, ka, protams, tas tiek vērtēts, taču vienlaikus ir jārūpējas arī par sabiedrības drošību un veselību, mēģinot atrast vislabāko vidusceļu.

Politiķis atzina, ka visu Eiropas Savienības valstu līderi kopīgi meklē vislabāko veidu, kā iespējami drīzāk atvērt iekšējās robežas, ļaujot brīvi ceļot 500 miljoniem cilvēku, kas ļoti palīdzētu ekonomikas attīstībai. "Tas diemžēl šobrīd vēl nav iespējams, jo saslimstība dažādās Eiropas valstīs vai reģionos ir diezgan atšķirīga," skaidroja premjers.

Runājot par ierobežojumiem, kas Latvijā tiks saglabāti arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanās, Kariņš minēja, ka, pirmkārt, tā varētu būt prasība ievērot fizisko distancēšanos, proti, divu metru attālumu vienam no otra. "Ja mēs ievērojam šo divu metru distanci, tā iespēja, ka infekcija varētu pārnesties no viena cilvēka uz otru, krietni, krietni samazinās. Tātad jebkurā gadījumā mēs turpināsim mazgāt savas rokas un turpināsim ievērot divu metru distanci," sacīja premjers.

Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka prasības ievērot atsevišķus drošības pasākumus tiks iekļautas jaunā likumā, Kariņš atbildēja apstiprinoši, skaidrojot, ka tieši patlaban norit jaunā regulējuma izstrāde. "Tagad tieši tiek strādāts pie jauna likuma. Mums to vajadzētu rītdien [28.maijā] izskatīt valdībā un tālāk sūtīt uz Saeimu," informēja premjers.

Politiķis pastāstīja, ka jaunajā likumā plānots iestrādāt terminētu deleģējumu valdībai vajadzības gadījumā ieviest dažādus pasākumus Covid-19 seku mazināšanai, "lai pasargātu cilvēku dzīvību un veselību".

Kā ziņots, Tieslietu ministrijā (TM) patlaban norit darbs pie tiesiskā regulējuma izstrādes saistībā ar ierobežojumu atcelšanu pēckrīzes situācijā, aģentūru LETA iepriekš informēja TM.

Otrdien tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja, ka šī regulējuma izstrādes gaitā TM jau ir apzinājusi visu citu ministriju redzējumu par to, kas tām būtu nepieciešams, lai attiecīgo nozaru pārstāvji iespējami ātrāk un efektīvāk varētu atsākt darbu ierastajā ritmā, vienlaikus neradot veselības apdraudējumu.

"Mēs esam rūpīgi sagatavojušies un jau ieguvuši visus ierosinājumus un pieprasījumus no citām ministrijām, kas tām būtu nepieciešams arī pēc šā laika [pēc ārkārtējās situācijas beigām], piemēram, kā pasargāties no infekcijas tālāk, kā strādāt skolām, kā strādāt tiesām, kā strādāt citām valsts iestādēm, un to visu mēs paredzēsim likumā," skaidroja ministrs.

Viņš norādīja, ka ar normatīvo regulējumu, kas stāsies spēkā pēc ārkārtējās situācijas beigšanās, tiks noteikts, piemēram, ka iestādēm vienalga iespēju robežās ir jāstrādā attālināti, neradot draudus iedzīvotāju veselībai un nepārslogojot administratīvo aparātu.

Pēc tam, kad ārkārtējā situācija valstī beigsies, "ierobežojumi saglabāsies tik ilgi, kamēr to noteiks mediķi," solīja Bordāns.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija no marta vidus līdz 9.jūnijam.