Pārresoru koordinācijas centrs un NVO skeptiski par iespēju ļaut ministriem izdot noteikumus

Šodien NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē tika uzklausīts TM izstrādātais ministra noteikumu institūta ieviešanas iespējamības izvērtējums, kurā rosināts paredzēt ministram iespēju izdot atsevišķus noteikumus bez to izskatīšanas valdībā.

Sēdes laikā PKC vadītājs Pēteris Vilks norādīja, ka viņš šo priekšlikumu vērtē kritiski. Kā vienu no problemātiskām idejām Vilks izcēla faktu, ka ministri varētu izdot tikai tehniskus noteikumus, kurus nebūtu obligāti jāsaskaņo ar citām institūcijām.

"Protams, ir tehniskas lietas, tomēr joprojām ir būtiski nodrošināt horizontālu sadarbību, saskaņojot noteikumus ar citām ministrijām un sabiedrības grupām. Jaunais priekšlikums paredz izkliedēt normatīvismu, sabiedriskajām organizācijām būs grūtāk uzzināt par noteikumiem. Vai tādējādi kļūsim produktīvāki, augs sociālā uzticēšanās un sabiedrības vienlīdzība? Es to neredzu. Sākot šo reformu, iedarbināsim lielu administratīvo un birokrātisko slogu," uzsvēra PKC vadītājs.

Arī Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis pauda bažas par to, kā lēmumu pieņemšanas reformas rezultātā tiktu skaidroti "tehniskie jautājumi". Tāpat Rozītis norādīja uz globālajām tendencēm, kas paredz, ka lēmumu pieņemšana aizvien vairāk notiks horizontāli un to pieņemšanā tiks iesaistīta plašāka sabiedrības daļa.

Memoranda padomes vadītāja vietnieks, biedrības "Eiropas kustība Latvijā" pārstāvis Andris Gobiņš atzinīgi novērtēja centienus vērtēt procesu uzlabošanu valsts pārvaldē, vienlaikus viņš pauda bažas par TM piedāvātā priekšlikuma ietekmi uz sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu lēmumu pieņemšanā.

Arī Gobiņš norādīja uz nepieciešamību skaidrāk definēt, kas būtu "tehniskie jautājumi", par kuriem lēmumu varētu pieņemt ministrs bez valdības iesaistes. "Pirmšķietami "tehnisks jautājums" var tomēr izrādīties svarīgs plašākām grupām. Turklāt šādā veidā neuzlabosies lēmumu pieņemšanas atbildība un kvalitāte, bet gan paplašināsies ministru tiesības," sacīja memoranda padomes vadītāja vietnieks un piebilda, ka viņš vēlētos dzirdēt skaidru atbildi uz jautājumu, kā ministra noteikumu institūta ieviešana atrisinās līdzšinējās problēmas valsts pārvaldē.

TM parlamentārais sekretārs Andris Vītols atzina, ka ar ministrijas priekšlikumu netiks atrisinātas visas problēmas valsts pārvaldē, tomēr no "kaut kāda gala" problēmas esot jāsāk risināt. Pēc Vītola teiktā, ministra noteikumu institūta ieviešana vairos ministra politisko atbildību, jo ministrs būs ieinteresēts stiprināt analītiskos un juridiskos dienestus, kas attiecīgi uzlabos kopējo situāciju valsts pārvaldē. TM pārstāvis piekrita NVO sektora paustajām bažām par līdzdalības nodrošināšanas problēmām lēmumu pieņemšanā, tomēr par šo jautājumu vēl tiks diskutēts.

Memoranda padomes vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis atzina, ka ministra noteikumu institūta ieviešanai ir pozitīvās un negatīvās puses, tomēr Covid-19 pandēmijas radītā krīze likusi Valsts kancelejas direktoram secināt, ka lēmumu pieņemšanā ir jāsabalansē operativitāte, kā arī sabiedrības līdzdalība un ministriju intereses. Tāpat Citskovskis norādīja, ka jau patlaban esot politiķi, kuri ir gatavi vienpersoniski pieņemt lēmumus.

"Ir politiķi, kuri ļoti vēlas uzņemties atbildību, viņi ir gatavi vienpersoniski lemt. Bet ir arī tādi, kas nevēlas pieņemt vienpersoniskus lēmumus un grib par tiem diskutēt valdībā. Tas ir atkarīgs no personības. Tiesiskais regulējums iedotu rāmi, bet regulējuma piemērošana parādītu, kā tas strādā. Šeit nav zelta receptes un tas prasīs izšķiršanos," pauda Valsts kancelejas direktors.

Paredzams, ka par TM piedāvāto ministra noteikumu institūta ieviešanu drīzumā tiks diskutēts valsts sekretāru sanāksmē.