“Apturi Covid!” - kas ir jāzina par Latvijā tapušo aplikāciju? (39)

Divas aplikācijas – dažādi mērķi

Sākotnēji tika plānota divu lietotņu izstrāde. Pirmā ir “Apturi Covid”, kas paredzēta Covid-19 slimnieku kontaktpersonu noteikšanai. Otra – NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izstrādātais rīks, kas bija domāts to personu kontrolei, kurām ir jāievēro karantīna. Tika plānots, ka šo lietotni varētu izmantot Valsts policija, taču atbildīgā Iekšlietu ministrija ir pārdomājusi.

“Situācija ir mainījusies, jo pašlaik par kontaktpersonu un Covid-19 pozitīvu personu uzraudzību atbild Veselības inspekcija, piesaistot Valsts policiju tikai īpašos gadījumos, kad persona neievēro nosacījumus. Šādu gadījumu nav daudz, un Valsts policija pašlaik sekmīgi veic uzraudzību bez papildu tehniskiem līdzekļiem,” TVNET skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāvis Māris Zariņš.

Runājot par lietotni “Apturi Covid”, tās izstrādē bez maksas un brīvprātīgi no biznesa sektora piedalās LMT, "Mak IT", "TestDevLab", "Zippy Vision", "ITcentrs" un nevalstiskās organizācijas "TechHub Riga" līdzdibinātājs Andris Bērziņš. No akadēmiskā un valsts sektora atbalstu sniedz Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, SPKC, Veselības ministrija, Datu valsts inspekcija, "NATO StratCom" un Latvijas Universitāte. Savukārt digitālās komunikācijas partneri ir "Nord DDB Riga", "Deep White", "Wrong" un "Mobilly".

Pec Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītājas Elīnas Dimiņuas teiktā, ar šīs lietotnes palīdzību cilvēki netiks izsekoti un viņu privātums tiks cienīts.

“Mēs esam ļoti daudz par šo privātuma jautājumu diskutējuši un esam nonākuši pie secinājuma, ka ļoti gribam cienīt cilvēka privātumu, cik vien tas ir iespējams krīzes apstākļos. Privātu informāciju šobrīd nav iespējams iegūt no šīs aplikācijas,” pauda Dimiņa.

Lietotnes darbības princips un datu drošība

Aplikācijas darbības pamatā ir Bluetooth tehnoloģija. Ierīces, kurās ir instalēta lietotne, ar šīs tehnoloģijas palīdzību savstarpēji sazinās, apmainoties ar šifrētiem kodiem.

“Piemēram, pirms trim dienām es sēdēju kādam blakus autobusā, un ne es, ne viņš vēl nezinājām, kurš no mums ir Covid pozitīvs. Pagāja trīs dienas, un mans blakussēdētājs ar simptomiem ir nonācis pie dakteriem, nodevis analīzes un saņēmis ziņu, ka ir Covid pozitīvs. Tajā brīdī SPKC viņam izsniedz kodu, ko viņš ievada lietotnē. Pēc tam katra lietotne, kas ir tur ārā, pāris reizes dienā pārbauda, vai nav jauni kodi,” skaidroja Mobilo sakaru kompānijas LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Tādā veidā cilvēkiem, kas ir braukuši kopā ar Covid slimniekiem, uz viedtālruni atnāks paziņojums par šādu kontaktu.

Vienlaikus programmatūra nezinās neko par šā kontakta ģeogrāfiju, vien kontakta ilgumu un attālumu starp ierīcēm. Šie dati galvenokārt tiks glabāti pašās iekārtās un tiks dzēsti ik pēc 14 dienām. Jāpiebilst, ka lietotne būs pieejama tikai mobilajās iekārtās. Planšetēm aplikācija nav paredzēta.

Kā TVNET pastāstīja SIA "IT centrs" vadītājs Agris Krusts, aplikāciju varēs izmantot ar vai bez tālruņa numura norādīšanas.

“To aplikāciju var lietot arī bez numura registrācijas. Tad SPKC dabūs informāciju par to, ka kāds cilvēks ir bijis kontaktā [ar Covid-19 slimniekiem]. Tie, kas grib būt ļoti anonīmi, teorētiski tā var to aplikāciju lietot. Un tā izsekošana... Praktiski nekas tāds nav iespējams,” mierināja Krusts.

Savietojamība

Uzņēmumā "TestDevLab", kur aplikācija patlaban tiek testēta, uzsver: lietotne būs pieejama ne visiem viedtālruņu lietotājiem. Tas ir saistīts ar to, ka aplikācijas izstrādei tiek izmantoti kompāniju “Google” un “Apple” oficiālie lietotņu programmēšanas interfeisi.

“Apple un Google ir sagatavojuši lielāko dalu funkcionalitātes dalībvalstīm un izstrādātājiem, kas ietver Bluetooth atslēgu apmaiņas šifrēšanu. Tā visa [lietotnes darbības] loģika nāk no šīm kompānijām. Attiecīgi mēs iestrādājam dalībvalstu specifiskās prasības: interfeisu, valodu, saskarni ar SPKC,” TVNET atzīmēja  "TestDevLab" līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

Minēto apstākļu dēļ lietotnes sekmīga darbība būs atkarīga no viedtālruņa operētājsistēmas versijas.

Aplikāciju varēs lietot cilvēki, kam ir Android operētājsistēma, sākot no 6. versijas, un iOS operētājsistēmas 13.5 versijas lietotāji. Atsevišķas problēmas varētu būt ar Android darbināmo “Huawei” ierīču lietotājiem, jo tajās tiek izmantota atšķirīga Bluetooth tehnoloģija.

Nākotnes plānos ir risināt arī lietotnes savietojamību ar citu, pirmkārt, Baltijas valstu līdzīgām lietotnēm.

“Mēs uzturam ciešus kontaktus ar Lietuvu un Igauniju, lai varētu strādāt pie savstarpējās savietojamības. Lai cilvēki varētu ar to aplikāciju braukt uz Lietuvu un Igauniju, bet pie tā mēs vēl strādājam,” atzīmēja Grīnfelds, sakot, ka savietojamība būs nākamās lietotnes versijas prioritāte.