Četri centi gadā pasargās no krāpniecības? Mobilie operatori par iespējamo nodevu telefona numuriem (15)

“Latvijas Mobilā telefona” (LMT) pārstāvis Valdis Jalinskis norāda, ka LMT, tāpat kā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) jau informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā izteica savu negatīvo viedokli par administratīvā sloga palielināšanu un uzskata, ka tas var kavēt elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību Latvijā.

“Satiksmes ministrija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nodevas attiecināšanu uz visiem numerācijas resursiem pamato ar numerācijas izsmelšanas risku, efektīvas pārvaldības veicināšanu un cīņu pret krāpniecību elektronisko sakaru tīklos. Komersanti gan šādai argumentācijai nepiekrīt, jo numerācijas Latvijā netrūkst - fiksētas un mobilās telefonijas numerācijas diapazonos (2 un 6) ir pieejami 20 miljoni numuru, kas desmitkārt pārsniedz iedzīvotāju skaitu valstī, un krāpniecību ar nodevu novērst nav iespējams,” norāda Jalinskis.

Viņš piebilst, ka arī finansiālais ieguvums ir apšaubāms, jo nodevas administrēšanas izdevumi par vairākiem simtiem elektronisko sakaru komersantu var stipri samazināt ieņēmumu prognozes.

Arī mobilo sakaru operatora “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis vērš uzmanību, ka galvenie argumenti nodevas ieviešanai ir veicināt numerācijas resursu lietderīgu izmantošanu un samazināt krāpniecību, izmantojot numerāciju.

“Līdzšinējā pieredze rāda, ka ar krāpniecību galvenokārt nodarbojas salīdzinoši mazi uzņēmumi, kuriem nepieciešami vien daži numuri, lai veiktu krāpnieciskas darbības, tāpēc 4 eiro centi gadā par vienu numuru tiem nebūs šķērslis. Ja ir vēlme cīnīties ar šādiem krāpniekiem, tad šis jautājums, mūsuprāt, ir jārisina citādi,” norāda Fīrmanis.

Piemēram, SPRK būtu jāapsver izmaiņas elektronisko sakaru komersanta statusa saglabāšanas nosacījumos, jo kļūt par elektronisko sakaru komersantu un iegūt numerāciju Latvijā ir salīdzinoši vienkārši. Regulatora mājaslapā publicēta informācija par 258 reģistrētiem elektronisko sakaru komersantiem, taču, piemēram, starpsavienojuma pakalpojumu nodrošina tikai 47 komersanti.

“Ir pamatotas aizdomas, ka liela daļa uzņēmumu, kas ieguvusi elektronisko sakaru komersanta statusu, neveic reālas darbības elektronisko sakaru nozarē ar tiem piešķirto numerāciju, tāpēc būtu jāvērtē šo piešķīrumu lietderīgums. Tas arī nodrošinātu to, ka netiek lieki izņemti numuri, par ko satraucas valsts,” saka Fīrmanis.

Viņš bilst, ka “Tele2” šī jaunā nodeva gadā izmaksās aptuveni 100 000 eiro. Šo naudu uzņēmums varētu ieguldīt savu sakaru tīklu attīstībā, piemēram, uzbūvējot dažas jaunas bāzes stacijas, kas klientiem sniegtu vēl labāku pakalpojumu lietošanas pieredzi.

“Jāatzīmē, ka šo summu, kas ir četri eiro centi gadā, neplānojam pievienot klienta rēķinam,” norāda “Tele2” pārstāvis.

 “Vēlamies uzsvērt, ka vakar tika atbalstīts tikai Informatīvais ziņojums "Par numerācijas resursu maksājumu un nepieciešamību iedalīt numerācijas resursus lietu internetam un mašīnas–mašīnas sakaru pakalpojumiem", bet konkrētas izmaiņas normatīvajos aktos vēl nav veiktas. Gadījumā, ja izmaiņas tiks veiktas, iepazīstamies un izvērtēsim šīs nodevas ietekmi uz uzņēmuma finanšu rādītājiem,” norāda "BITE Latvija" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Una Ahuna-Ozola.

Iepriekš vēstīts: lai nodevas ieviešana notiktu iespējami saudzīgāk un dotu pietiekamu laiku elektronisko sakaru komersantiem tai sagatavoties, informatīvajā ziņojumā sniegts priekšlikums nodevu ieviest pakāpeniski - ar 2021.gada 1.janvāri pakalpojuma numuriem un IoT un M2M pakalpojuma numuriem, bet ar 2022.gada 1.janvāri pārējiem nacionālajiem numuriem (publiskā fiksētā telefonu tīkla numuriem un publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem).

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Ekonomikas ministrija, izvērtējot precizēto informatīvo ziņojumu, ir norādījusi, ka piedāvātās nodevas par katru publiskā fiksētā telefonu tīkla numuru un katru publiskā mobilā telefonu tīkla numuru noteikšana veicinās racionālu un efektīvu ierobežoto numerācijas resursu lietošanu, kā arī sekmēs godīgu konkurenci elektronisko sakaru tirgus dalībnieku starpā. Piedāvātais nodevas lielums ir 0,04 eiro gadā par numuru, un tas joprojām būs mazākais Eiropas Savienībā - piemēram, Igaunijā tas ir 0,35 eiro, bet Lietuvā - 0,07 eiro. Kopējais piedāvātās nodevas apjoms gadā veidos tikai aptuveni 0,1% no visu Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu apgrozījuma gadā.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka nodevas ieviešana ļaus samazināt ārvalstu elektronisko komersantu interesi par Latvijas numuriem krāpnieciskos vai izmaksu mazināšanas nolūkos, kā arī uzlabos starptautisko Latvijas reputāciju šajā jomā.

Bez tam nodevas ieviešana ir plānota pakāpeniska, tādējādi ļaujot uzņēmumiem laikus atteikties no neizmantotajiem numuriem un optimizēt numuru blokus, kas savukārt ļaus samazināt nodevas gada apjomu.

Valdība uzdeva Satiksmes ministrijai līdz šā gada 2.jūnijam iesniegt VARAM attiecīgus priekšlikumus, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 15.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos "Nacionālais numerācijas plāns", paredzot numerācijas iedalīšanu starpierīču sakariem (IoT/M2M).

Tāpat Satiksmes ministrijai uzdots Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa ieviešanas ietvaros sagatavot un līdz 21.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas paredz noteikt ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām - no 2021.gada 1.janvāra pakalpojuma numuriem un starpierīču sakaru (IoT/M2M) pakalpojuma numuriem un no 2022.gada 1.janvāra nacionālajiem numuriem (publiskā fiksētā un publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem).