“Distancētu sarunu seriāls”, 8. epizode – “Lai dzīvo viesmīlība!”

Inta Šoriņa minēja, ka tie viesmīlības sfēras uzņēmēji, kuri turpina strādāt par spīti krīzei, arī būs galvenais vilcējspēks viesu atgriešanā Liepājā. Vislielākās cerības šajā jomā Liepāja allaž liek uz Rīgu un tās tuvumā esošajām pilsētām, vasaras mēnešos piepulcējoties arī paprāvam procentam lietuviešu. Ja vasarā uz Liepāju daudzi dodas pludmales dēļ, tad rudens un ziemas periodā nepieciešami kvalitatīvi pasākumi, tādēļ liepājnieki cer, ka šogad tādi tik tiešām notiks. Inta atzina, ka krīzes laikā visiem jābūt elastīgiem, ātri reaģēt spējošiem un dažādus no maisa ārā lienošus īlenus pamanošiem. Tas nozīmē savas darbības uzlabošanu arī ārkārtas situācijas apstākļos, jo savstarpējai komunikācijai nav jāpazūd arī krīzes laikā. Gluži otrādi – šo vajag uztvert kā labu sarunu skolu.

Mārtiņš Sirmais iesāka astoto “Distancētu sarunu seriāla” epizodi ar katliņa dauzīšanu, tādējādi pievēršot uzmanību “Katlu revolūcijai”. Tās mērķis ir vērst valdības uzmanību uz to, ka restorānu sfēras neatbalstīšana beigsies ar kvalitatīva darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm un attīstības ceļu uzņēmušās ēdienu kultūras pamatīgu iedragāšanu. Mārtiņš uzsvēra, ka ēdiens ir kultūras sastāvdaļa, pat ja to nodēvē par subkultūru. Viņš arī bilda, ka pamatvērtībām krīzes laikā nebūtu jāšķobās. Ja cilvēkiem tās sāk šķobīties, tad viņi gluži vienkārši ir lupatas. Mārtiņš esot pavārs un būšot pavārs kaut mēra laikā, jo tāds viņš gluži vienkārši ir. Nu jau kārtējā krīze viņa restorāna līdzīpašnieka karjerā nozīmē tikai to, ka atkal jāsāk no nulles un smagi jāstrādā, kas tīri personīgi nemaz neesot tik slikti. Tikmēr tautiešiem viņš no sirds iesaka izvēlēties vietējo preci pēc iespējas visās jomās, jo grūtos laikos citam citu ir jāatbalsta.

Arvis Zēmanis uzsvēra, ka būtiskākais šobrīd ir nepagurt. Ir jāspēj noturēt vien gadus 20 kā no jauna uzbūvētā kafejnīcu un restorānu joma, lai rastos savas tradīcijas un tēls. Viesmīlība ir tā sauktā neredzamā vērtība, ko ierauga tad, kad tās iztrūkst. Tā ir kultūra, kuras uzturēšanai ir vajadzīgi cilvēki ar zināšanām un spēju radīt jaunas idejas. Krīzes laiks iezīmē daudzu ēdināšanas uzņēmumu fokusēšanos uz produktu piedāvāšanu, ražošanu. Arvis ir pārliecināts, ka vairāki no radītajiem produktiem turpinās pastāvēt arī pēc krīzes beigām. Šis ir laiks gan jaunām idejām, gan savu lielāko vērtību izvērtēšanai un nostiprināšanai. Savukārt patērētājiem viņš novēl būt pacietīgiem, jo krīzes iespaidā var kristies servisa līmenis, toties visi patiesībā būs kļuvuši cilvēcīgi priecīgāki.

Ilze Riņķe bilda, ka viesnīcas un arī restorāna “Neiburgs” īpašnieku pieņēmums ir skaidrs – uz valsts palīdzību var necerēt, jātiek vien galā pašiem. Šī krīze krietni atšķiras no iepriekšējās, izteikti ekonomiskās, jo šobrīd biznesu ietekmē daudzi ārējie faktori. Tajā skaitā, protams, tūristu iztrūkums. Tā ir nopietna problēma, kas būs jārisina pēc iespējas

ātrāk, tādēļ Ilze valdībai novēl saprātu lēmumu pieņemšanā, klientiem novēl nepazaudēt veselo saprātu, bet industrijas kolēģiem – spēku, pacietību un izturību.

Māris Jansons tikmēr krīzes laikā atvēris savu jauno restorānu “Kest” un ironizē, ka, pateicoties tam, pazaudējis septiņus kilogramus. Noteikti līdzējusi arī orientēšanās pandēmijas laikā uz ēdienu piegādi rīdziniekiem, kas kļuvusi arvien populārāka. Tagad gan visi spēki jāvelta Cēsīs atvērtajam restorānam. Viņš uzsver, ka vajag ticību sev un savam produktam, tad arī viss būs kārtībā. Personīgi Mārim palīdz agrāk iegūtā reputācija, kas ļāvusi ar savu uzņēmējdarbību atgriezties dzimtajā pilsētā un baudīt dzīvi par spīti visām iespējamām likstām.

“Distancēto sarunu seriāla” devītajā epizodē 4. jūnijā pulksten 18.00 notiks saruna par psihisko veselību un atkarībām.