Nākotne ir klāt: cīņā pret Covid-19 izmantos mobilo lietotni (10)

Raidījumā piedalījās: LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis, TechHub Riga līdzdibinātājs Andris Bērziņš un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

“Apturi Covid”

Lietotnes darbības pamatā ir Bluetooth tehnoloģija. Ierīces, kurās ir instalēta lietotne, ar šīs tehnoloģijas palīdzību savstarpēji sazinās, apmainoties ar šifrētiem kodiem, kas tiks uzglabāti lietotāja tālrunī. Ja viena tālruņa lietotājs saslims, otrs tiks brīdināts, ka kādā brīdī savās ikdienas gaitās ir saskāries ar Covid-19 inficētu cilvēku

Viens no uzņēmumiem, kas piedalījās lietotnes izveidē, ir “TechHub Riga”. Tā līdzdibinātājs Andris Bērziņš stāsta, ka šī ir pirmā aplikācija pasaulē, kas izmanto jaunāko “Google” un “Apple” specifikāciju.

Privātums un drošība

Turklāt lietotne esot arī ļoti droša, un ar tās palīdzību cilvēkus izsekot nav iespējams.

“Ja pēc algoritma sanāk, ka jūs esat bijis tuvumā kādai inficētai personai vairāk nekā 15 minūtes un tuvāk nekā divus metrus, - ja jūs piekritīsiet, tad viņi paziņos jums šo faktu, šo dienu. Ja jūs ļausiet, jūsu tālruņa numurs tiks nodots SPKC. Tātad viss ir ar jūsu piekrišanu. Nekādu citu datu nav. Visi dati ir šifrēti,” skaidroja “LMT” viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Taujāta, vai nebija problēmu, ieviešot jauno lietotni, no pacientu tiesību viedokļa, SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa skaidro, ka šie jautājumi tika vērtēti, bet bažām nav pamata.

“Kad mēs izsniegsim pacientam kodu, paliks viņa brīvā izvēle šo kodu ievadīt vai neievadīt savā lietotnē. Tas ir tas brīvprātības princips, kas šajā lietotnē tiek likts augstāk par visiem citiem principiem, kas varbūt būtu apsverami,” pauda Dimiņa.

Lietotnes savietojamība

Kā sarunas laikā apliecināja “LMT” viceprezidents Ingmārs Pūķis, ar laiku lietotne būs salāgojama ar citu Baltijas valstu līdzīgam lietotnēm.

“Igauņi nav tik tālu kā mēs, un lietuvieši vēl drusku atpaliek no igauņiem, bet gan mēs viņiem varam palīdzēt, gan viņi paši var brīnišķīgi tikt galā. Bet tehniskā problēma šeit nav galvenā. Pamatjautājums ir drīzāk administratīvā sadarbība.

Ja es aizbraukšu uz Tallinu, pabūšu tur, atbraukšu atpakaļ uz Rīgu, pēc dažām dienām nodošu Covid testu un būšu pozitīvs, tad ir jautājums, kā Igaunija uzzina manu kodu? Tas nav nekas pārdabisks, tikai būs jāsakārto šie principi, kā kodi ir pieejami vairākās valstīs,” komentēja Pūķis.

Līdzīga savietojamība ar laiku būs ar pārējām Eiropas valstīm un, iespējams, pat ar citam pasaules valstīm. Taču, kad tas varētu būt, prognozēt ir grūti, raidījuma laikā atzina eksperti.

LMT: Policijai ziņas par klientiem nesniedzam

Tāpat raidījuma dalībniekiem tika vaicāts par sadarbību ar Valsts policiju, lai, piemēram, identificētu personas, kas neievēro karantīnu.

Saskaņā ar Pūķa teikto, šāda datu apmaiņa nenotiek.

“Pilnīgi, konceptuāli un globāli ne,” sacīja Pūķis. Tomēr atsevišķos gadījumos policija var iegūt lietotāju datus, bet tam ir nepieciešama tiesneša sankcija.

“Apturi Covid” - veids, kā "tehnoloģiju milži" uzlabo savu tēlu

Kā ziņots iepriekš, lietotnes “Apturi Covid” izstrāde bija brīvprātīga un bez maksas. Līdz ar to sarunas dalībniekiem jautājām, kāds labums no šādas brīvprātīgas iesaistīšanās ir, piemēram, tādām lielām tehnoloģiju kompānijām kā “Google” vai “Apple”.

Saskaņā ar “TechHub Riga” līdzdibinātāja Andra Bērziņa teikto raidījumā, tas ir veids, kā šie uzņēmumi var uzlabot savu starptautisko tēlu.

“Es domāju, ka zināmā mērā viņi saredz sev to labumu, ka viņi varētu mazliet atgūt sabiedrības uzticību, kas dažu pēdējo gadu laikā varbūt tika zaudēta saistībā ar viltus ziņām un tādām lietām,” skaidroja Bērziņš.

Savukārt “LMT” viceprezidents Ingmārs Pūķis piebilda, ka liels uzņēmums, izņemot peļņu, interesējas arī par savu identitāti. Nauda nav vienīgais motivators. Tāpēc uzņēmumi ik pa laikam labprāt piedalās blakusprojektos, kas dod sabiedrisko labumu, atzīmēja viņš.

Kā ziņots, lietotnes “Apturi Covid” izstrādē no biznesa sektora piedalījās “LMT”, "Mak IT", "TestDevLab", "Zippy Vision", "ITcentrs" un nevalstiskās organizācijas "TechHub Riga" līdzdibinātājs Andris Bērziņš. No akadēmiskā un valsts sektora atbalstu sniedz Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, SPKC, Veselības ministrija, Datu valsts inspekcija, "NATO StratCom" un Latvijas Universitāte. Savukārt digitālās komunikācijas partneri ir "Nord DDB Riga", "Deep White", "Wrong" un "Mobilly".