Gājējam ļoti paveicas, ka autobraucējs viņu pēdējā brīdī tomēr pamana (7)

"Nogriežoties uz Langstiņiem, ir tā bremzēšanas josla. Parādīju labo pagriezienu, laicīgi sabremzējos, un pēkšņi ne no kurienes ir cilvēks labajā pusē," atceras automašīnas vadītājs Agris.

Kā ziņo raidījums Degpunktā, jaunais vīrietis, kas pastaigājās pa šoseju, bija tērpies tumšās drēbēs un bez atstarojošajiem elementiem. Viņš, taurēšanas sabiedēts, no ceļa pamuka. Agris pat iedomājās, ka jāstājas malā un ar neuzmanīgo gājēju jāaprunājas.

"Biju domājis apstāties un uzprasīt, kas viņam galvā darās. Bet es pagaidīju piecas sekundes un braucu mājās, jo, ja nu viņš ir piedzēries, sadzēries...sava drošība tomēr," - tā Agris.

Satiksmes eksperts Oskars Irbītis, noskatoties automašīnas reģistratora video, pilnībā saprot Agra un arī citu šoferu bažas. Pievakares necilās nokrāsas mēdz apmānīt cilvēka acis.

"Ne jau pati tumsa ir pati bīstamākā, bīstamākais ir krēslas laiks, jo tad ir viszemākais kontrasts un mums ir grūti priekšmetus pamanīt. Tas ir brīdis, kad lukturi vēl īsti visu neizgaismo, līdz ar to mūsu acis tos pelēkos toņus neatšķir. Bez atstarojošiem elementiem esošu personu, kas ģērbusies pelēkas vai tumšas krāsas apģērbā, ir grūti pamanīt," saka Irbītis.

Aprakstītajos apstākļos pat pieredzējuša autovadītāja reakcijas laiks var paildzināties, jo arī braukšana pa vienmērīgu un pierastu maršrutu iemidzina modrību.

"Jebkuram cilvēkam tāds normāls reakcijas laiks uz bīstamību ir viena sekunde. Ja tas ir vienmuļš ceļš, ja tas ir diennakts tumšais laiks un satiksme nav intensīva, tas reakcijas laiks var palielināties līdz trim sekundēm," skaidro Irbītis.

Agris joprojām nespēj noticēt, ka gandrīz nobrauca cilvēku. Viņš saka, ka šoreiz paveicās, jo reakcija nostrādāja, pat esot nedaudz sagurušam.

"Atguvos pēc apmēram minūtes netālu no mājām. Kad tu iedomājies, kas tikko notika, ka tu pēkšņi viņu pamani, kad viņš jau reāli ir mašīnā..."