Globālā COVID19 pandēmija visā pasaulē ir radījusi būtiskus izaicinājumus, nacionālajām valstīm liekot meklēt labākos risinājumus, lai salāgotu epidemioloģiskos riskus ar iedzīvotāju brīvības un ekonomiskajiem riskiem. Vienlaikus pandēmija ir pievilcīgs instruments dezinformatoru rokās, ļaujot izmantot jau iepriekš zināmas birkas jaunā gaismā, norādot uz valstu it kā nespēju vai nevēlēšanos palīdzēt saviem iedzīvotājiem.
Šādā kontekstā zīmīgas ir prokremlisko mediju aktivitātes, ar kuru palīdzību tiek mēģināts nomelnot Latvijas valdības darbu pandēmijas ierobežošanai, pārmetot tai labākajā gadījumā nekompetenci, bet sliktākajā gadījumā - pat ļaunprātīgu ekonomikas iznīcināšanu.
Šis raksts ir tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra sagatavotu rakstu sērijā projekta «Dezinformācijas kampaņas pret Latviju, ES un NATO: naratīvu izpēte» ietvaros. Projekts tiek īstenots ar International Republican institute (IRI) atbalstu. Tā gaitā notiek regulāra interneta mediju caurlūkošana, izmantojot IRI izstrādāto mediju monitoringa rīku «Versus». Iegūtie dati tiek izmantoti rakstu sagatavošanā.
Valsts atbalsts vai «miglas pūšana acīs»?
Lai cīnītos ar globālās pandēmijas radītajām sekām valsts ekonomikai, Latvijas valdība lēma izveidot dīkstāves pabalstu sistēmu, kas sniegtu finansiālu atbalstu dažādām krīzes skartām nozarēm. Jāņem vērā, ka šāda valsts pieeja krīzes situācijā būtiski atšķiras no 2007. gada ekonomiskās krīzes, kurā valsts lēma par labu taupības pasākumu īstenošanai, samazinot valsts tēriņus. Turpretī COVID19 apstākļos valdība izvēlējās veikt resursu pārdali, dažādām atbalsta programmām atvēlot aptuveni 2 miljardus eiro. [1]