Izplatītākie krustenisko alerģiju pāri
1. Bērzu ziedputekšņi + rieksti, āboli, burkāni, selerijas, kivi, svaigi kartupeļi, zemesrieksti.
2. Mājas putekļu ērcīte (to apvalciņi) + vēžveidīgie (garneles, vēži, krabji).
3. Kaķa spalva + cūkas gaļa.
4. Vistas gaļa + olas.
5. Olas + vistu spalvas, dūnas.
6. Vībotņu, balandu ziedputekšņi + saulespuķu sēkliņas.
7. Labības ziedputekšņi + milti, klijas, tomāti, pākšaugi.
Kā rīkoties, ja sākusies alerģiska reakcija?
1. Vispirms – jāpārtrauc kontakts ar iespējamo alergēnu.
2. Jādzer vēss ūdens lielā daudzumā.
3. Ja iespējams, jāiedzer antihistamīni jeb pretalerģijas medikamenti.
4. Jāpastāsta savam ģimenes ārstam par šādu reakciju. Ārsts ieteiks, vai nepieciešams veikt alerģijas testu, un nepieciešamības gadījumā izsniegs nosūtījumu pie alergologa.
5. Zinot, ka iespējama alerģiska reakcija, vērts mājas aptieciņā turēt vismaz 7–10 kādu antihistamīnu saturošu medikamentu tabletīšu – katram gadījumam.
“Alerģijas gadījumā nepieciešams pasargāt deguna gļotādu, tāpēc to ieteicams mitrināt, lietojot jūras ūdeni, savukārt tās kontrolēšanai var izmantot gan pirmās, gan otrās paaudzes antihistamīna preparātus. Pie pirmās paaudzes preparātiem klasificējams klemastīns, hloropiramīna hidrohlorīds, kvifenadīns, taču tie var izraisīt miegainību un samazināt koncentrēšanās spējas. Efektīvāki ir otrās paaudzes antihistamīna medikamenti, piemēram, loratidīns, cetirizīns u.tml. Tie mazāk ietekmēs ikdienas aktivitātes, jo neizraisa miegainību, un tos jālieto retāk nekā pirmās paaudzes medikamentus,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Raksts no 2020. gada arhīva