Atelpa galā: gaisa piesārņojums pakāpeniski atgriežas pirmspandēmijas līmenī (3)

Zinātnieki uzsver, ka gaisa piesārņojums Ķīnā jau tagad ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, un sagaidāms, ka drīzumā tas notiks arī Eiropā.

Gaisa piesārņojums katru gadu pasaulē izraisa gandrīz astoņu miljonu cilvēku nāvi.  

Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu rezultātā gaisa kvalitāte daudzviet pasaulē strauji uzlabojās, un eksperti aicina pasaules valstis censties saglabāt šo pozitīvo tendenci arī pēc ierobežojumu mīkstināšanas. 

Kā liecina Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra (CREA) dati, cieto daļiņu (PM 2,5) un slāpekļa dioksīda (NO2) koncentrācija gaisā Ķīnā šobrīd ir tādā pašā līmenī, kādā tā bija pirms gada. Savukārt šā gada martā, kad valstī bija spēkā stingrākie ierobežojumi Covid-19 apkarošanai, NO2 līmenis gaisā bija par 38% mazāks nekā pagājušajā gadā, bet PM 2,5 – par 34% mazāks. 

CREA analītiķis Lauri Milivirta norāda, ka piesārņojuma straujā atgriešanās Ķīnā ir brīdinājums par gaidāmo situācijas attīstību arī citviet pasaulē. 

Viņš uzsver, ka rūpniecības nozares, kas rada lielāko piesārņojumu no Covid-19 epidēmijas negatīvajām sekām atgūstas ātrāk nekā pārējā ekonomika, tāpēc esot svarīgi, ka pašreizējā situācijā valstu valdības par galveno prioritāti izvirza tīru enerģiju. 

Enerģētikas konsultāciju kompānija “Wood Mackenzie” prognozē, ka pieprasījums pēc naftas Ķīnā jau līdz otrā ceturkšņa beigām būs atgriezies pirmskrīzes līmenī. 

Gaisa piesārņojums dažās Ķīnas pilsētās šobrīd jau ir pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni, piemēram, Šanhajā NO2 šobrīd ir par 9% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā. 

Piesārņojums Covid-19 apkarošanai noteikto ierobežojumu rezultātā samazinājumu piedzīvoja arī Eiropā.  

Kopernika Atmosfēras novērošanas dienests (CAMS) novēro gaisa piesārņojumu 50 Eiropas pilsētās. 42 no šīm pilsētām martā tika reģistrēts NO2 piesārņojums, kas mazāks par vidējo līmeni. 

“Mēs sagaidām, ka piesārņojums atkal pieaugs, tomēr mums vēl pagaidām nav datu, kas to apliecinātu,” skaidro CAMS vadītājs Vinsents Anrī Pješs. 

Viņš uzsver, ka CAMS dati atspoguļo vidējo gaisa piesārņojumu pilsētās, bet situācija vienā pilsētā var būt dažāda. Piemēram, satiksmes plūsmas samazināšanās un kāda lielceļa, var ir gaisa izraisīt piesārņojuma samazināšanos tā apkārtnē par pat 70 līdz 80%. 

Pavasaris Rietumeiropā ir uzskatāmāks par piesārņojuma ziņā vissliktāko gadalaiku, jo pavasarī sākas lauksaimniecības darbu cikls, kas veicina gaisa kvalitātes pasliktāšanos. 

Pješs gan norāda, ka šobrīd nav līdz galam skaidrs, kā pandēmija un tās noteiktie ierobežojumi gaisa kvalitāti Eiropā ietekmēs ilgtermiņā, jo nav zināms, kā mainīsies cilvēku paradumi. 

Cilvēki var mazāk lietot sabiedrisko transportu, tā vietā vairāk koncentrējoties uz privāto transportu, kas gaisa kvalitāti ietekmētu negatīvi. Tomēr cilvēki var arī pēc ierobežojumu atcelšanas turpināt strādāt no mājām, kam būtu pozitīva ietekme. 

ANO un vides aktīvistu organizācijas aicina pasauli mācīties no Covid-19 pieredzes un aktīvi strādāt pie piesārņojuma mazināšanas, nodrošinot, ka pasaules attīstība pēc epidēmijas turpinās ilgtspējīgā veidā.  

GALERIJA: Covid-19: kad daba ienāk pilsētā