/nginx/o/2020/06/07/13139682t1hf03e.png)
Aizvadītajā naktī mūsu reģionā varēja novērot salīdzinoši retu dabas parādību - sudrabainos jeb mezosfēras mākoņus, vēsta meteo.lv.
Aizvadītajā naktī mūsu reģionā varēja novērot salīdzinoši retu dabas parādību - sudrabainos jeb mezosfēras mākoņus, vēsta meteo.lv.
Aizvadītajā naktī mūsu reģionā varēja novērot salīdzinoši retu dabas parādību - Sudrabainos (mezosfēras) mākoņus.
— Meteo.lv (@LVGMC_Meteo) June 7, 2020
Tie ir visaugstāk atmosfērā esoši mākoņi, kas sastāv no ļoti smalkiem ledus kristāliņiem un kuru augstums sasniedz 70-90 km. @wmo @Ventspilslv @StarSpaceLV @lsmlv pic.twitter.com/UPgK02O528
Tie ir visaugstāk atmosfērā esoši mākoņi, kas sastāv no ļoti smalkiem ledus kristāliņiem un kuru augstums sasniedz 70-90 km.
Šos mākoņus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos. Labāk tie ir redzami vasarā starp 50° un 60° platumiem gan ziemeļu, gan dienvidu puslodē.
Sudrabainie mākoņi pilnībā nav izpētīti. Cik zināms, sudrabainos mākoņus 1885. gadā pirmoreiz novēroja britu astronoms T.V.Bekhauss, un iespējams, ka tie agrāk nav pastāvējuši.