Bijušais KNAB darbinieks pēc nekļūšanas par detektīvu atrod darbu Ventspils ostā (1)

2018.gada rudenī KNAB notika struktūras pārkārtošana, un tās rezultātā septiņi darbinieki biroju pameta. Kāds vārdā neminēts KNAB darbinieks toreiz žurnālam "Ir" sacīja, ka reformas mērķis bijis atbrīvoties no politikā aizgājušo KNAB darbinieku Jutas Strīķes un Jura Juraša cilvēkiem. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to noliedza.

"de facto" zināms, ka toreiz izdienas pensijā devās arī operatīvais darbinieks Jānis Miķelsons. Viņa vārds plašāk izskanēja tā gada vasarā avīzes “Diena” publikācijā. Pirms vairākiem gadiem, KNAB un Finanšu policijai izmeklējot tā saukto būvnieku lietu, kas bija saistīta ar uzņēmēja Māra Martinsona kompānijām, iespējams, notika informācijas noplūde. Kā atklāja laikraksts, lietā figurējusī grāmatvede Anta Dišereite bija slepenā KNAB darbinieka Miķelsona civilsieva.

KNAB priekšnieks pēc reorganizācijas publiski apgalvoja, ka darbinieku aiziešana neesot bijusi saistīta ar informācijas noplūdēm, jo tiešu pierādījumu tam nav bijis. "Kā es varu apgalvot par kādām informācijas noplūdēm, ja nav nekādas izmeklēšanas rezultējušās ar konkrētiem apgalvojumiem, kurš ir pie kādas noplūdes bijis vainīgs. Varbūt var pastāvēt kādas aizdomas, bet vadītājs nedrīkst vadīties pēc aizdomām, lai izlemtu viena vai otra darbinieka likteni," Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" 2018.gada nogalē sacīja Straume.

Viņš uzsvēra, ka nevienam darbiniekam netika piedāvāts zemāks amats. Tie, kas aizgāja, darījuši to pēc brīvas izvēles.

Miķelsonam piedāvāja tādu pašu amatu, bet viņš izvēlējās doties izdienas pensijā, saņemot kompensāciju un apbalvojumu.

Nākamajā mēnesī Miķelsons pieteicās Valsts policijā detektīva sertifikātam. Taču viņam tāds tika atteikts, jo pret to iebilda VDD. Kas bija tam pamatā, policijas lēmumā palika apslēpts aiz visai skarba likuma formulējuma: VDD rīcībā ir ziņas, ka Miķelsona darbība ir vērsta pret valsts, sabiedrības vai citu personu likumīgajām interesēm.

Policijas licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers skaidro, ka detektīviem Latvijā piešķirtas visai ekskluzīvas tiesības - atklāti un slēpti izsekot personas, meklēt noziegumus izdarījušos u.c. Tādēļ arī likumā paredzēts, ka jānoskaidro VDD viedoklis par katru pretendentu.

Latvijā izsniegti vairāk nekā 100 detektīvu sertifikāti, un VDD iebilžu dēļ tos atsaka reti. Pirms Miķelsona iepriekšējais gadījums bijis pirms pieciem gadiem.

Miķelsons policijas lēmumu nedot viņam detektīva sertifikātu apstrīdēja tiesā un tur skaidroja, ka viņam, strādājot KNAB, bijusi cita specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja - izsniegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Tādēļ viņš VDD rīcību uzskata par patvaļu. Tiesa gan secināja, ka detektīva sertifikāts Miķelsonam nedots pamatoti.

Publiski pieejamajā tiesas spriedumā drošības dienesta argumenti nav celti gaismā, jo atzinums satur pretizlūkošanas un operatīvo informāciju, tādēļ ir valsts noslēpums. Tiesa ar atzinumu iepazinās un nesaskatīja tajā "mākslīgi radītas" informācijas raksturu.

Miķelsons sazvanīts sākotnēji pauda, ka ir gatavs par šo lietu izteikties. Taču nākamajā nedēļā pēc jautājumu saņemšanas bijušais KNAB darbinieks paziņoja, ka interviju nesniegs, jo nav pārliecināts, ka viņa skaidrojumus nesagrozīs.

Miķelsons rakstiski norādīja, ka ir pārliecināts, ka tiesā uzvarēs, bet neuzskata, ka viņam tas būtu jākomentē presei.

Miķelsons pēc būtības neatbildēja uz jautājumu par savām attiecībām ar grāmatvedi, kura figurēja izmeklēšanā par nodokļu nomaksu Martinsona būvkompānijās, un vai tas varēja būt iemesls negatīvam VDD atzinumam.

"Iepriekš presē ir izskanējusi dažāda melīga informācija un arī tika publicēta privāta fotogrāfija ar “žurnālista” izdomātiem meliem par šo fotogrāfiju. Kādreiz es, iespējams, publiskošu informāciju, kā personas, pret kurām vērsos, godprātīgi pildot dienesta pienākumus KNAB, izmantojot savu ietekmi, medijos, izplatīja melīgu informāciju," raidījumam rakstīja Miķelsons.

Taču Miķelsons neprecizēja, kuru informāciju tieši uzskatīja par melīgu.

Šī gada sākumā Miķelsons pieņemts darbā Ventspils brīvostas pārvaldē. Ostu pagājušā gada nogalē skāra ASV sankcijas mēra Aivara Lemberga dēļ, un tagad to pārrauga Jaunās konservatīvās partijas pārziņā esošā Satiksmes ministrija. Miķelsons ostā vada jaunizveidotu dienestu, kam jārūpējas, lai osta atkal nenonāktu sankciju sarakstos.

"Lai neparalizētu ostu, tika pieņemts lēmums, ka nepieciešams izveidot kaut ko, kas uzrauga šos procesus terminālos, terminālu struktūrās, dibinātājos, patiesajos labuma guvējos," jauna amata izveidi skaidro ostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

Ostas pārvaldnieks saka, ka uz amatu bijuši četri pieci kandidāti, no kuriem tikai Miķelsons bijis gatavs uzreiz darbu pieņemt.

Neizprotamākais ir tas, ka, pēc pārvaldnieka teiktā, Miķelsona kandidatūra saskaņota ar kādu no tā paša drošības dienesta, kas neļāva Miķelsonam kļūt par detektīvu.

Purmalis stāsta, ka ostas drošības konsultatīvajā padomē, kurā pārstāvētas arī drošības iestādes, viņš esot ieminējies, ka tiek meklēts finanšu un kontroles dienesta vadītājs. Padomē arī kandidatūras apspriestas.

Uz jautājumu, vai Miķelsonu kā piemērotu ieteicis kāds no drošības iestādēm, Purmalis atbildēja: "Ja es nemaldos, tas varēja būt arī Valsts drošības dienesta pārstāvis, kas komunicē ar mani pastāvīgi un uzrauga kritisko infrastruktūru." Šā VDD darbinieka vārds netika minēts.

Tomēr, cik zināms “de facto”, oficiāli ar VDD Miķelsona kandidatūra skaņota netika. Ostas pārvaldnieks gan ir pārliecināts – ja Miķelsons nedrīkstētu ieņemt šo amatu, kāds viņam to būtu signalizējis. Pielaide darbam ar valsts noslēpumu Miķelsonam amata vajadzībām nav nepieciešama.

Satiksmes ministra birojā "de facto" atbildēja, ka ministrija nav bijusi iesaistīta Miķelsona kandidatūras izvēlē un apstiprināšanā