:format(webp)/nginx/o/2019/10/30/12700823t1hd5f3.jpg)
Alkohols, narkotikas, cita veida atkarības vai psihiskas saslimšanas cilvēkiem, kuri strādā ar noslēpumu saturošu informāciju, var radīt draudus valsts drošībai. Lai no tā izvairītos, jābūt skaidriem kritērijiem kā šādi cilvēki tiek pārbaudīti un atsijāti. Mūsu drošības dienesti ceļ trauksmi, ka Veselības ministrija jau ilgākā laikā nav spējusi šādu kārtību izveidot.
Ja spiegi grib nozagt slepenu informāciju, viņi meklē vājās vietas. Augstām amatpersonām vai vienkāršiem ierēdņiem tās var būt dažādas vājības vai atkarības. Valsts drošības dienests savā pagājušā gada pārskatā min, ka ārvalstu dienesti vāc informāciju par mūsu valsts un pašvaldību amatpersonu vājībām un atkarībām. Lai šīs un citas diskreditējošas ziņas izmantotu šo personu vervēšanai.
2017.gada februāris. Satversmes tiesa pieņem spriedumu lietā par to, kā notiek pielaižu došana darbam ar valsts noslēpumu. Prasību bija iesniedzis politiskajos kuluāros pretrunīgi vērtēta persona - agrākā premjera Aigara Kalvīša padomnieks, vēlāk lidostas “Rīga” drošības dienesta vadītājs Raimonds Lazdiņš.
Viņš pielaidi un amatu lidostā zaudēja par pretlikumīgu telefonsarunu noklausīšanos. Lazdiņš, palīdzot advokātiem Laurim Liepam un Mārtiņam Pētersonam, sūdzējās, ka pielaižu atņemšanas kārtība neatbilst Satversmei. Līdz tam atteikumu varēja pārsūdzēt tikai Satversmes aizsardzības biroja direktoram un ģenerālprokuroram. Konstitucionālā tiesa nosprieda - šī kārtība ierobežo tiesības uz taisnīgu tiesu. Un turpmāk jāļauj atteikumu pārsūdzēt tiesā. Saeimai bija uzdevums līdz 2018.gada vidum kārtību mainīt.
Saeima likumu grozīja. Bet darbs palika pusratā. Parlaments bija licis valdībai sagatavot īpašus noteikumus. Tajos būtu jānosaka precīza shēma, kā personām, kas prasa pielaidi valsts noslēpumam, izvērtē veselības stāvokli. Tajā skaitā vai cilvēkam nav psihiskas saslimšanas vai problēmas ar narkotiku, alkohola un citām atkarībām. Izvērtējumu veiktu ārstu konsīlijs - narkologs, psihiatrs un citi speciālisti. Un tas kalpotu kā pierādījums tiesā, ja pielaides nedošana tiktu pārsūdzēta.
2018.gada 26.februārī premjers Māris Kučinskis, kurš tobrīd pilda arī veselības ministra pienākumus, izdod rezolūciju, ka noteikumi jāsagatavo. Vairākkārt to pieņemšana pārcelta un atlikta, bet joprojām darbs nav izdarīts.
Administratīvā apgabaltiesa Nekā personīga informēja, ka 2 gadu laikā ir izskatījusi 9 pārsūdzētas lietas par pielaides nedošanu. Astoņās no tām pieteikumi noraidīti, bet vienā lietā pieteikums apmierināts, ģenerālprokurora lēmumu atzīstot par prettiesisku. Vēl divas lietas šobrīd ir izskatīšanā. Kā skaidro drošības iestādes - radītais haoss likumdošanā traucē dienestiem veikt savus pienākumus.
Nekā personīga zināms, ka daļa no drošības iestādēm jau vairāk nekā pirms gada sniegusi aprēķinus par medicīnisko izmeklējumu izmaksām. Satversmes aizsardzības birojs vairākkārtīgi Veselības ministriju mudinājis noteikumus gatavot ātrāk. Valsts drošības dienests pat pagājušā gada pārskatā ierakstījis, ka lielu izaicinājumu radot neesošā kārtība, kādā persona, kam konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tajā skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, nosūtāma uz veselības pārbaudi.
Ekspremjers Māris Kučinskis, kura laikā Veselības ministrija sāka gatavot noteikumus, tagad Saeimā kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs kuluāros šo iestrēgušā dokumenta jautājumu kustinājis. Saņemts apsolījums, ka tas tiks ātri atrisināts, jo noteikumu neesamība ir viens no iemesliem, kāpēc amatpersonām jāgaida vairāki mēneši, līdz dienesti sagatavo atzinumu par pielaides došanu vai atteikumu.