Kā pandēmijas ēnā pārdalīt mediju tirgu (1)

Populārākā Latvijas dienas laikraksta Latvijas Avīze “mazā brāļa” – interneta portāla la.lv – darbinieki par darbavietas pārdošanu kanāla TV24 īpašniekiem uzzināja maija vidū no paziņojuma presei, no kura skaidrs nekļuva nekas.

Īpašnieku maiņa tika saukta par “sadarbību” un “sinerģiju, kas ļaus nodrošināt augstas kvalitātes saturu ērtā un pieprasītā formā”.

Intervējot bijušos darbiniekus, kā arī agrākos un jaunos īpašniekus, Re:Baltica noskaidroja, ka realitātē darījums nozīmē la.lv domēna un tā programmatūras pārņemšanu, kā arī solījumu, ka TV īpašnieki sedz portāla uzturēšanas izmaksas, bet AS Latvijas Mediji divus gadus pretī dod avīzes un žurnālu saturu. Šādu termiņu nosauc Rīga TV24 puse, savukārt Latvijas Mediji valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis precizē, ka satura apmaiņas laiks esot īsāks, taču nesaka, cik tieši, jo tas esot komercnoslēpums.

No darba pašlaik ir atlaistas divas trešdaļas portāla darbinieku, bet palikušie četri pārvākušies uz Rīga TV24 telpām, pārraujot pēdējo saikni ar Latvijas Avīzi.

Neatbildēts pagaidām ir jautājums, cik Rīga TV24 īpašnieki – savulaik pirmo nacionālo Latvijas privāto telekanālu izveidojušā Andreja Ēķa bērni un viņu brālēns – par darījumu samaksāja. Un no kurienes finansējums, ja vairāk nekā pusi no TV ikgadējā apgrozījuma dotē valsts, bet peļņa ir relatīvi neliela.

Nākotne, kuras pēkšņi nav

Portāls la.lv bija izdevniecības AS Latvijas mediji sastāvdaļa – tāda kā digitāla Latvijas Avīze, lai gan portāla saturu veidoja citi, ne avīzes žurnālisti. Arī publikācijas nāca no dažādiem avotiem, ne tikai laikraksta.

Izdevniecība, kura bija viena no Latvijas neatkarīgās drukātās preses stūrakmeņiem, 2001. gadā nonāca Ventspils tranzīta karu dalībnieka Ventbunkers rokās, bet tas ilgstoši netika afišēts. Pašlaik AS Latvijas mediji patiesais īpašnieks ir agrākais Ventspils oligarha Aivara Lemberga biznesa partneris, vēlāk par oponentu pārtapušais Olafs Berķis, rāda Lursoft dati.

Saskaņā ar koncerna darbinieku teikto, pēdējos gados – tāpat kā citos modernos mediju namos – uzsvars tika likts uz digitālo produktu attīstību. Martā la.lv bija septītais populārākais Latvijas portāls ar 611 tūkstošiem apmeklētāju, rāda Gemius dati. Darbiniekiem nesen bija prezentēta portāla jaunā attīstības koncepcija, domāts par podkāstiem. Nebija nekādu pazīmju, ka nākotne izdevniecības sastāvā būtu apdraudēta, Re:Baltica apgalvoja vairāki la.lv bijušie darbinieki, kuri lūdza neatklāt vārdus, baidoties no bijušā darba devēja iespējamām tiesvedībām. “Bijām pārliecināti, ka drīzāk ar avīzi varētu būt izmaiņas, nekā ar portālu, jo portāla rādītāji bija ar augšupejošu tendenci,” atminas viena no darbu zaudējušajām žurnālistēm.

Taču tad iestājās koronavīrusa nestā tukšā ikdiena. Reklāmas ieņēmumi kritās. Neilgi pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas vairāki la.lv darbinieki saņēma valdes e-pastu, ka uzņēmuma darbība ir apgrūtināta, jārēķinās ar izdevumu samazināšanu un atlaišanu. Tās pašas dienas vakarā sekoja zvans, ka darba attiecības beigušās. “Tika pasniegts, ka zaudējumi ir ļoti lieli un arī portāla izdevumi ir lieli, nevaram sevi atpelnīt,” vēstījumu atstāsta bijusī darbiniece: “Bija pandēmijas laiks, mēs visi bijām lielā informācijas trūkumā.”

Pārmaiņām izvēlētais laiks ideāls – cilvēku birojā nav, jautājumus neviens neuzdod.

Vadība gribējusi visus atlaist vienā dienā, taču daži pastrīdējās pretī. Darbu saglabāja apmēram trešā daļa esošo darbinieku – četri redaktori. Tiem pašiem samazināja algas. Tad vēl nebija zināms par portāla pārdošanu.

Izdevniecība mīnusos

Publiski pieejamie gada pārskati liecina, ka Latvijas Mediji strādā ar ievērojamiem zaudējumiem.

Arī to, ka portāls bija mīnusos, neslēpj neviens. “To, ka mums ir finansiāli negatīva plūsma, ka nepildām biznesa plānu, mums teica regulāri,” atstāsta viena no bijušajām darbiniecēm. “Taču tas [pārdošana – red.] viss notika tik pēkšņi, ka mēs nesapratām, kāpēc”. Savukārt cits avots neslēpj, ka tāds iznākums bija nojaušams – par iespēju portālu pārdot runāja jau kādu laiku, ik pa laikam painteresējās kāds pircējs.

Taču neviens negaidīja, ka tas notiks krīzes pīķī un pircēji būs TV kanāla īpašnieki, kuri paši prasījuši valsts atbalstu krīzē un kuru, par spīti bezmaksas apraidei, skatās 1.5% no televīziju auditorijas.

Bezmaksas atkārtojumi

Rīga TV24 iespēja nokļūt visu televizoros parādījās 2014. gadā, kad savu saturu par velti vairs nebija ar mieru atdot lielās komerctelevīzijas.

Tā kanāls, kurā 90% veido tiešraides un kas par savu priekšrocību sauc piedāvājumu ik dienas ieklausīties viedokļu līderos, nonāca bezmaksas pakā. Par to valsts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēdējos trīs gados tam samaksājusi miljonu eiro.

Pazīstamākais produkts ir Preses klubs – ikdienas diskusija ar eklektisku viesu atlasi, kuru kompetence apspriežamajā tematā bieži nav saredzama. To pēc tam programmā atkārto, līdzīgi kā citus kanāla raidījumus.

Regulāras “piešpricītes” parādās nopirkta satura jeb “sadarbības raidījumu” formā. Piemēram, 2. jūnijā noslēgts līgums ar Aizsardzības ministrijas aģentūru par raidījumu par nozares aktualitātēm 41 322 eiro vērtībā.

Pērn pakalpojumi sniegti arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kuras vadītājs Juris Pūce (A/Par!) iepriekš kanālā vadīja raidījumu par ekonomiku. Cits viņa partijas biedrs Edgars Jaunups ir tik biežs viesis raidījumā Kur tas suns aprakts, ka varētu tikt sajaukts ar tā interjera elementu.

Gan šis raidījums, gan vairāki citi tikko saņēmuši papildu valsts finansējumu izdzīvošanai Covid-19 krīzē 117 395 eiro apjomā, liecina Re:Baltica izpēte.

Te parādās saite, kas mediju vides pārzinātājiem rada bažas – la.lv īpašnieks Berķis ir viens no valdībā ietilpstošās A/Par! daļas Latvijas Attīstībai lielajiem ziedotājiem. Kopš 2014. gada Berķis un viņa dēli tai ziedojuši 237 tūkstošus eiro, liecina KNAB datu bāze. Šogad martā 2100 eiro Berķis ziedojis A/Par!.

Gan Berķis, gan pircēju pārstāvis Klāvs Kalniņš noliedz, ka šī sadarbība notikusi, lai uz gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām dabūtu aptverošāku platformu. “Redakcija mums ir neatkarīga,” noskalda Kalniņš.

Nevis darījums, bet sadarbība

Tā la.lv pārņemšanu sauc TV kanāla pārstāvji, kā struktūrā portāls tagad iekļauts. Tā direktors Kalniņš summu neatklāj, jo vēl turpinoties darbs pie līguma. “Iespējams, varēšu to pateikt pēc vasaras,” bilst Kalniņš.

Pēc Kalniņa stāstītā, televīzija meklējusi sadarbības partnerus internetam. “No lokālajiem maz palikuši. Delfi ir viens flangs, Tvnet otrs flangs, paliek tikai la.lv un jauns.lv. NRA un Diena nemaz neizskatījām,” apgalvo Kalniņš. Sarunas vislabāk vedušās ar la.lv. “Bet tas nebija tā brutāli, kā aizej nopērc desu. Tas ir apvienošanās process, sadarbība.”

Abi uzņēmumi sadalīšot ieņēmumus no reklāmām, projektiem, konkursiem. “Kādā proporcijā? Dažādi, atkarīgs no līgumiem,” neizplūst viens no RīgaTV 24 īpašniekiem Klāvs Kalniņš.

Reklāmas un projektu līgumi, un saturiski kvalitatīvākā la.lv jau esošās auditorijas pārņemšana, varētu būt vieni no lielākajiem darījuma ieguvumiem.

Solīt sola, bet?

RīgaTV 24 direktors kategoriski noliedz, ka darījumam izlietota nauda, ko saturam vai izdzīvošanas atbalstam piešķīrusi valsts NEPLP personā.

Taču nevienam no abiem saistītajiem TV īpašniekiem iepriekšējos gados biznesā nav gājis tik spoži, lai būtu daudz liekas naudas.

la.lv pirkumā ieguldītā summa bijusi nopelnīta TV biznesā, taču tā neesot nekas “tāds”, raksturo Kalniņš: “Varu tikai pateikt, ka tie ir tūkstoši.”

Savukārt NEPLP grasās pārbaudīt, vai tiešām RīgaTV 24 šim darījumam nav izmantojusi valsts naudu. Padomes vadītājs Ivars Āboliņš sola, ka visu vasaru padome veiks revīziju: “Katru piešķīrumu mēs skatām revīzijas komisijā un padomes sēdē, un tur nav iespējams nepareizi vai nelikumīgi iztērēt nevienu centu.” Pašu darījumu Āboliņš vērtē atzinīgi, sakot, ka jebkura spēku konsolidācija Latvijas mediju tirgū ir atbalstāma.

Berķis nerunīgs

la.lv agrākais īpašnieks Berķis par darījumu ir nerunīgs, taču noliedz, ka par to vēl pērn būtu vēlējies saņemt 200 000 eiro (tas ir viens no mediju aizkulisēs izskanējušajiem skaitļiem). Šis esot “sadarbības darījums” un jaunajiem sadarbības partneriem arī nekādi la.lv parādi nebūs jāsedz, jo “galvenais nav portāla pārdošana, bet spēku apvienošana.” Par summu un darījuma detaļām viņš nav gatavs runāt.

Kā ar Martinsonu?

LTV raidījums De Facto nesen publiskoja 2015. gadā TV kanāla īpašnieku dotu komercķīlu pa visu tā mantu un tās nākamajām sastāvdaļām 600 000 eiro vērtībā.

Ķīlas ņēmējs bija SIA MN Invest, kura īpašnieku ķēde aizved līdz dažādos darījumos figurējušajam, tagad apsūdzētā Māra Martinsona apkaimei: viņa drauga, Krievijas hokejista Iļjas Ņikuļina sievai un Martinsona dēlam Mārcim.

“Smieklīgi, man vēl nav 30 gadu, bet mani mēģina savilkt kopā ar Māri Martinsonu, ar ko es pirms pieciem gadiem esmu sēdējis pie viena galda prezentācijā,” saikni noliedz Kalniņš. Savukārt Berķis Re:Baltica apgalvo, ka “tiešā tekstā ir jautājis pircējiem un viņi saka, ka pilnīgi nepatiesa informācija. Pirms daudziem gadiem bijis aizņēmums, tas arī viss.”

To, cik daudz no aizdevuma vēl jāatdod, RīgaTV 24 neatklāj. To neatļaujot līgums.

Kas tālāk?

“Lineārajai televīzijai ir beigas,” sazvanīts saka Andrejs Ēķis, kurš RīgaTV 24 savulaik izveidoja, taču vadības grožus nodeva dēliem. SIA Ekis & Co-Positioning and Consulting juridiskā adrese ir Elijas iela 17, kur agrāk atradās Ēķa LNT. Ēķis par darījumu starp dēla un Berķa uzņēmumiem neizsakās, jo nav “ne amatpersona, ne īpašnieks”. Neesot arī iesaistījies, vien devis padomu. “Kā tad bez mana padoma. Katrai televīzijai ir platforma. Tā ir nepieciešamība,” nosaka Ēķis.

Portāla attīstīšanai RīgaTV 24 piesaistījusi Ivaru Baulu, kas iepriekš strādājis Tvnet un kurš ar Ēķiem sadarbojas jau 20 gadu garumā. Bauls plāno la.lv attīstīt video sadaļu, proti, portāla gatavoto saturu papildinās televīzijas video: “Rakstisko žurnālistisko saturu integrēt ar atbilstošu, kvalitatīvu, aktuālu video, nevis ilustratīvu ar kustīgām bildītēm. Tā ir panākuma atslēga.” Ja izdosies, nākotnē eventuāli varētu ieviest abonentmaksu.

Atlikušie četri la.lv redaktori ar saviem datoriem jau pārvākušies uz RīgaTV 24 Blaumaņa ielā. Iepriekš par katru portāla atsevišķo sadaļu bija atbildīgs viens cilvēks, tagad vairākas sadaļas atstātas novārtā. Tiesa, portālam pievienojušies televīzijas cilvēki, plānots komandu palielināt.

Nākotne gan pārāk gaiša nerādās Latvijas Avīze darbiniekiem. Atlaišanas izkapts skārusi arī avīzes redakcijas žurnālistus un korektori – atlaisti četri pensijas vecumu sasniegušie, pusslodze piedāvāta trim. Latvijas Avīze galvenā redaktore Linda Rasa saka, ka strādā, kā līdz šim. Arī saturu portālam došot, kā līdz šim.

Par izdevniecības nākotni neesot jāsatraucas, mierina Berķis: “Vairāk plānu izmaiņām nav, sakoncentrēsim spēkus uz drukāto redakciju. Par digitālo pusi pagaidām nedomājam, bet neesam to galīgi atmetuši.” Kamēr sabiedrība gribēšot lasīt Latvijas Avīzi, neesot pamata satraukties.