Jauni zivju bojāejas gadījumi Krustpils novada upēs nav konstatēti

Viņš stāstīja, ka dabai nodarītā kaitējuma apmērus aprēķinās Valsts vides dienests (VVD), un dienests arī aprēķinās bojā gājušo zivju apjomu. Situācija esot slikta, taču arī to komentēt kompetents ir VVD, atzina Luksts. Vienīgā cerīga un labā ziņa esot vien tas, ka jauni gadījumi brīvdienās nav konstatēti.

Pašlaik vēl nav zināms zivju bojāejas iemesls, un jāsagaida analīžu rezultāti, lai noteiktu, kādas vielas to izraisījušas. Analīzes ir komplicētas, stāstīja pašvaldības pārstāvis. "Pašlaik mums nav nekāda juridiska pamata runāt par iemesliem, ir tikai dažādas versijas," piebilda viņš.

Vietējie iedzīvotāji aicināti neizmantot upju ūdeni lopu dzirdināšanai. Aizlieguma makšķerēt upēs nav, taču, pēc Luksta teiktā, "tāpat nekas neķersies".

Bojāgājušās zivis paredzēts savākt. 

Jau ziņots, ka VVD Daugavpils reģionālās vides pārvaldes inspektori konstatējuši bojā gājušas zivis Krustpils novada Odzes un Neretas upēs.

VVD Daugavpils reģionālās vides pārvaldes inspektori, saņemot informāciju par Krustpils novadā Neretas upē augšpus Vīpes ciematam novērotām bojā gājušām zivīm, sestdien veica pārbaudi. Tās laikā konstatētas bojā gājušās zivis seklākajās upes gultnes vietās un krastos apmēram piecus kilometrus garā Odzes upes posmā un apmēram sešus kilometrus garā Neretas upes posmā.

Inspektori sadarbībā ar Krustpils novada pašvaldības vides un civilās aizsardzības dienesta vadītāju, veicot Neretas un Odzes upes periodisku apsekošanu aptuveni desmit kilometru garumā, novērtēja bojāgājušo zivju apjomu. Konstatēts, ka bojā gājušas raudas, pliči, plauži un auslejas, to izmērs no septiņiem līdz desmit centimetriem, kā arī konstatētas desmit zivis, kuru izmērs sasniedza 25 centimetrus. Apskatot beigtās zivis, secināts, ka tās gājušās bojā pirms vienas līdz divām dienām.

Tā kā augšpus Odzes upes ietekas Neretas upē bojā gājušas zivis netika konstatētas, secināts, ka zivju bojāejas iemesls, visticamāk, ir Odzes upē nonākušais piesārņojums. Apsekoto upju posmu krasti intensīvi tiek izmantoti lauksaimniecībā, tādējādi pirmsšķietami zivju bojāejas iemesls ir lauksaimniecības zemju neatbilstoša miglošana, pesticīdu pārmērīga lietošana, norādīja dienestā.

Iespējams, ka upē bezatbildīgi varēja būt skaloti arī trauki, kuros iepakota lauksaimniecības ķimikālija. Tieša piesārņojuma novadīšana vidē netika konstatēta, skaidroja dienestā.

Lai noteiktu konkrētu zivju bojā ejas iemeslu, paņemti virszemes ūdens paraugi, kas tiks testēti akreditētā laboratorijā. Visu apstākļu noskaidrošanā VVD iesaistīs Valsts augu aizsardzības dienestu.