Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Mediķis: sajūtas, atgriežot cilvēku dzīvē un atdot ģimenei, ir neaprakstāmas

Foto: Ekrānuzņēmums

Anesteziologs reanimatologs, divu dēlu tēvs Roberts Fūrmanis stāsta, kas liek glābt dzīvības, pat ja par to nesaņem zelta kalnus. Par sajūtu, kuru grūti vārdos aprakstīt...

Roberts Fūrmanis: anesteziologs reanimatologs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta speciālista brigādes ārsts, pirmās palīdzības pasniedzējs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents.

Roberts Fūrmanis ir ārsts trešajā paaudzē. Roberta paraugs bijis tēvs, kuru viņš atceras kā ļoti harismātisku ārstu, tāpēc tēva aicinājumu un labo no viņa Roberts ņēmis līdzi arī savā ārsta profesijā. Lai gan tēvs Robertu audzinājis stingri, ar ļoti lielām prasībām, vienlaikus viņš arī daudz ko devis. “Šobrīd gan to pāragri prasīt no saviem bērniem, bet ceru, ka arī mani bērni mani ņems kā piemēru, lai, iespējams, kļūtu par ārstiem,” teic Roberts Fūrmanis.

Kas lika izvēlēties tieši šo profesiju un, zinot, kāda tā ir, piedāvāt saviem bērniem?

"Tas ir fīlings, to nevar aprakstīt vārdos. Tās sajūtas nav nopērkamas, tās nav nevienā filmā redzamas. Atgriezīšos 11 gadus atpakaļ, kad biju paņēmis mazu pauzīti un strādāju neatliekamās palīdzības dienestā. Sākās dižkrīze, un nācās atgriezties strādāt par sanitāru.

Atceros, kad man iedeva pirmo izsaukumu un es ieslēdzu bākugunis... jā man bija taureņi vēderā. Tas ir ātrums, tas ir azarts, sajūtas braukt pie kaut kā nezināma...

Protams, ne vienmēr gadījumi ir labi, vairums tie ir slikti. Bet, kad cilvēks ir bijis jau miris un tomēr tu piedalies iespējā viņu atgriezt ģimenei, - tās ir tās sajūtas, kuras es nevaru vārdos aprakstīt.  Bieži cilvēki atnāk un vēl tev paspiež roku un pasaka paldies..." raidījumā "Māmiņu klubs" stāsta ārsts Roberts Fūrmanis.

Kas notiks ar mums pēc pandēmijas laika, vai, ārsta prāt, mēs kļūsim citādi?

"Nē, iespējams, dažas lietas mēs darīsim savādāk, bet, lai paši būtu savādāki ir jāpaiet ļoti ilgam laikam. Tiem ir jābūt gadiem, lai mainītu cilvēku paradumus. Arī es pārvērtēju savas prioritātes," atzīst ārsts. "Domāju, ka emocionāli daudziem bija grūti. Vēl aizvien ir grūti un arī būs grūti.

Bet kopumā sabiedrība tika galā labi. Latvijas sabiedrība ir ļoti disciplinēta. Tā patiešām distancējas un ievēro noteikumus, ko redzam statistikas rādītājos. Sabiedrība saprata nopietnību. Paldies!"

Vairāk skaties STV PIRMĀ! raidījumā "Māmiņu klubs" katru svētdienu plkst. 09:20.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu