Ķīnas netipiskā interese par Lietuvu (16)

Lietuvas Austrumeiropas pētījumu centrs (EESC) publicējis Andrijauska pētījumu par Ķīnas pieaugošo klātbūtni Lietuvā. Tajā viņš īpaši iezīmē 2019.gadu, kad Ķīnas un Lietuvas attiecības bija kā brauciens pa amerikāņu kalniņiem. 

Lielās cerības

Ķīnas lielākā starptautiskā pievilcība slēpjas tās piedāvātajās ekonomiskajās iespējās. Lai arī Ķīnas un Lietuvas ekonomiskās attiecības vēl ne tuvu nav sasniegušas savu potenciālu, 2017.gadā to divpusējā tirdzniecība pirmoreiz pārvarēja viena miljarda eiro robežu. Taču, lai arī Lietuvas eksporta apjoms uz Ķīnu, kas izvirzīta kā prioritāra eksporta valsts, visai strauji audzis, tas tomēr ir piecreiz mazāks nekā importa apjoms no Ķīnas. 

Ķīna iesaistīta vairākos infrastruktūras projektos Lietuvā, taču pēdējos gados ļoti pieaudzis entuziasms par sadarbību tehnoloģiju jomā, raksta Andrijauskis. Piecu gadu laikā Lietuvas tehnoloģiju eksports uz Ķīnu pieaudzis par 7,4%, sasniedzot vairāk nekā 22 miljonus eiro. Lielāko daļu no tā veido lāzertehnoloģijas. 

Cerības uz lielu izrāvienu Lietuvas un Ķīnas sadarbībā tehnoloģiju jomā raisīja ķīniešu miljardiera Džeka Ma negaidītā viesošanās Viļņā 2019.gada jūlijā. Ma ir Ķīnas koncerna "Alibaba Group" izveidotājs un viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem. 

Pirms Ma investē jaunā valstī, viņš bieži dodas to apskatīt pats savām acīm.

Divi soļi atpakaļ

Taču tajā pašā gadā bija vēl divi citi notikumi, kas sašūpoja Lietuvas un Ķīnas attiecības. Tie bija saistīti nevis ar ekonomisko sfēru, bet gan politiku. 

Pirmais gadījums notika zīmīgā datumā - 23.augustā, kad Latvijā, Lietuvā un Igaunijā svinēja Baltijas ceļa 30.gadadienu. Tajā pašā dienā apmēram 210 000 cilvēku tūkstošiem kilometru attālumā sastājās "Honkongas ceļa" ķēdē, tādējādi protestējot pret likumprojektu par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. 

Kad Viļņā vairāki simti cilvēku sadevās rokās, solidarizējoties ar honkongiešiem, viņi nonāca konfrontācijā ar nelielu, bet skaļu Ķīnas atbalstītāju grupiņu. Kāds Seima deputāts stāstīja, ka esot redzējis nevienu citu kā Ķīnas vēstnieku Lietuvā personīgi uzraugām šo notikumu un dodot norādījumus Pekinas valdībai lojālajai protestētāju grupai. Divi Ķīnas pilsoņi tika uz neilgu laiku aizturēti; viņiem nācās maksāt 15 eiro sodanaudu par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Lietuvas Ārlietu ministrija izsauca Ķīnas vēstnieku un iesniedza protesta notu Ķīnai. Kā bija sagaidāms, Ķīnas vēstniecība noliedza diplomātu saistību ar protestu un pauda cerību, ka "tādi pasākumi, kas gāna Ķīnas valdību, nākotnē vairs nenotiks".

Otrs sprungulis Lietuvas un Ķīnas attiecībās bija Lietuvas izlūkdienestu ziņojums par draudiem nacionālajai drošībai 2019.gadā. Tajā pirmoreiz Ķīnas spiegošanas aktivitātes tika ierindotas pie draudiem Lietuvas nacionālajai drošībai līdzās šī saraksta ilgdzīvotājām Krievijai un Baltkrievijai. Ziņojumā bija uzsvērta "Ķīnas izlūkošanas un drošības dienestu aktivitāšu pieaugošā agresija Lietuvā, kā arī Ķīnas Valsts drošības ministrija un militārās izlūkošanas dienests tika nosaukti kā divas organizācijas, kuras ir aktīvas Lietuvā.

Dokumentā uzsvērts, ka šādu rīcību galvenokārt motivē Ķīnas iekšpolitiskie jautājumi - vēlme apklusināt Lietuvu par tādiem Ķīnai kutelīgiem tematiem kā Ķīnas un Taivānas statuss, taču vienlaikus jāņem vērā arī plašākas Ķīnas intereses saistībā ar Lietuvas ārpolitiku, ekonomiku, aizsardzību un citiem sektoriem.

Ko vēlas Ķīna?

Atkarībā no reģiona, viedokļi par Ķīnu ir ļoti dažādi. Dažus valdzina Ķīnas investīciju projekti un iespaidīgā ekonomiskā izaugsme pēdējo gadu desmitu laikā. Citi ar aizdomām skatās uz Ķīnas agresīvo reakciju, ja tiek pausts no Ķīnas atšķirīgs viedoklis par tai svarīgajiem teritoriālajiem jautājumiem. Starptautiskas bažas raisījušas arī Ķīnas tehnoloģijas un cilvēktiesību jautājumi. Vēl citi, pie kuriem varētu pieskaitīt arī Baltijas valstis, drīzāk vilcinās kaldināt tālejošus plānus.

"Ķīna pašlaik visskaidrāk no visām valstīm iezīmējusies kā potenciālā superlielvara," podkāstā "Talk Eastern Europe" norāda Andrijauskis. "Tātad tās intereses kļūst globālākas."

Pēdējos gados Ķīna sākusi pievērst lielāku uzmanību savu interešu pārstāvēšanai starptautiskajās institūcijās. Līdz ar to Ķīnas acīs lielāku pievilcību ieguvušas arī mazās valstis, kuru labvēlīgam balsojumam, piemēram, ANO Ģenerālajā asamblejā, ir svars. Īpaši tas attiecas uz mazajām valstīm, kuras ir daļa no tādiem svarīgiem valstu blokiem kā ES un NATO.

"Domāju, ka Ķīnas interese saistīta arī ar to, ka esam Rietumeiropas - ļoti svarīga Ķīnas ekonomiskā un tehnoloģiskā partnera - pierobeža. Viena no Ķīnas un tās prezidenta Sji Dzjiņpina atpazīstamākajām ārpolitiskajām iniciatīvām ir "Viena josla, viens ceļš", un ir tikai loģiski, ka "joslas" komponents - tā ir ģeogrāfiskā izplešanās šajā reģionā."

Ungārijā un Rietumbalkānos par Ķīnas projektiem ir liela interese un sāncensība, savukārt citos reģionos, piemēram, Baltijā, tā ir mazāka. Bažas par ciešāku sadarbību ar Ķīnu saistītas ar aizsardzības jomu - vai Ķīna kā potenciāla lielvara varētu iegūt ietekmi mazākajās un šķietami vājākajās valstīs, lai ar to starpniecību nākotnē manipulētu eiroatlantiskās attiecības?

Andrijauskis norāda, ka Lietuvas gadījumā par priekšrocību uzskatāms tas, ka valsts ir samērā vēlu un ne līdz galam ielēkusi "Ķīnas vagonā". Līdz ar to Lietuvai nav izveidojušās atkarīgas attiecības ar Ķīnu - tā ir saglabājusi tādas manevrēšanas iespējas, kādu nav daudzām ietekmīgākām un turīgākām valstīm. Lietuvai (un to var teikt arī par pārējām Baltijas valstīm) ir bijusi iespēja mācīties no citu valstu pieredzes un gūt secinājumus par to, kāda veida sadarbība sniegs vislielāko labumu.