Pēc ierobežojumu atcelšanas būsim mazliet traki – kā no ķēdes norāvušies metīsimies baudīt dzīvi. Traumas būs. Tā saka pieredzējuši ārsti. Nemainīgi – katru gadu, lecot uz galvas ūdenī, smagas muguras traumas gūst 10 līdz 15 cilvēki, bet runāts par šo tēmu tiek maz. Par mugurkaula traumu jaunajām tendencēm, kā attīstījusies “lielā” - mugurkaula ķirurģija, kāpēc samērā jauniem cilvēkiem muguras “čupā” un veselības politiku, kas dzen strupceļā, sarunājos ar Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mugurkaula un locītavu ķirurģijas centra virsārstu, Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras pasniedzēju Kalvi Briuku. Muguras viņš operē jau 20 gadus.
Ielēkt uz galvas ūdenī un salauzt mugurkaulu ir žanra klasika. Šajā ziņā nekas nemainās.
Latvija un Lietuva šajā ziņā Eiropā ir līderes. Vai zināt, cik Latvijā ir ezeru? Vairāk nekā 2000, plus dīķi un karjeri.
Bet arī Skandināvija - Somija, Zviedrija ir ūdeņiem bagātas valstis.
Tur traumu skaits ir daudz mazāks, un iemesls, viennozīmīgi, ir sabiedrības izglītošana. Mēs zināmā mērā esam aborigēni - pēcpadomju produkti, gribam to atzīt vai ne. Uzskatām, ka par mūsu veselību jārūpējas valstij, bet indivīdam ne par ko nav jāatbild. To ļoti labi var redzēt, skatoties uz velobraucējiem. Vācijā ikvienam riteņbraucējam galvā ir ķivere, Latvijā vienam no desmit. Es saviem bērniem saku: “Kāpēc neliec ķiveri?”
Jūs pats liekat?
Es pa pilsētu ar riteni nebraucu, jo Rīgā situācija riteņbraucējiem ir krimināla.
Latvijā peldētprasme ir zem katras kritikas - ja par pamatu ņem skandināvu definīciju, Latvijā peldēt prot tikai 15–25% iedzīvotāju. Latvijā noslīkušo īpatsvars ir visaugstākais Eiropā - 6,1 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Vai ir korelācija starp peldētprasmi un ūdenī gūtajām traumām?