“Kačājam karmu”. Daļa mediju krīzes atbalsta noklīst izklaides un propagandas neceļos (8)

“Bučoties labāk ar Ušakovu vai Andri Ameriku?” raidījuma vadītājs, fonā brīžiem izdziestot gaismai, jautā dziedātajai Samantai Tīnai. Kad viņai atbildes nav, viņš turpina: “Beidz! Kuras lūpas tu labāk ņem uz sevi?” Pēc nedēļas skatuves zvaigzni krēslā nomaina veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!). Vadītājs neatlaidīgi cenšas uzzināt, kad ministre pēdējoreiz piedzērusies un vai smēķē marihuānu. Jaunākajā epizodē Dāvis Valdnieks izvaicā modes dizaineri Elitu Patmalnieci, kāpēc viņai nav bērnu un vai viņa sev patīk kaila. Tas turpinās, lai gan viešņa vairākkārt norāda, ka jūtas neērti.

Avots: izgriezumi no raidījuma “Intervija Tumsā”

Kas tas ir? Jaunais Re:TV produkts Intervija tumsā, ko bezmaksas apraidē rāda visā Latvijā. Radio un televīziju uzraugs (NEPLP) konkursā, kura mērķis bija atbalstīt “uz sabiedrības ilgtspēju vērstu, ziņu, informatīvi analītisko un/vai pētniecisko raidījumu veidošanu”, tam piešķīra 24 718 eiro no valsts budžeta. Veidotāji solīja, ka “raidījums piedāvās vēl nebijušu saturu — atklātas intervijas, kas balstītas nopietnā, izmeklējošā žurnālistikā”.

Negribat skatīties TV? Ieslēdziet Baltcom radio raidījumu Večerņij interaktiv. Stundas garumā vadītāji uzklausa zvanus un savā starpā garlaikoti čalo par visu un neko. Šim saturam ticis 11 165 eiro.

Kamēr Re:Baltica pieprasīja informāciju un pētīja, kā pieteikumi saskan ar rezultātu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) secinājumus steidzās apsteigt. Tā izziņoja, ka 700 000 eiro saņēmuši skatītāju iemīļoti ziņu, analītisko un pētniecisko raidījumu veidotāji.

Tajos ietilpst arī abi augstāk aprakstītie piemēri – un arī citi, kas robežojas ar izklaidi un dzīvesstilu.

Re:Baltica analīze, izpētot NEPLP konkursu piešķīrumus, rāda – ja neskaita TV3, kas tiešām paši rada ziņu un pētnieciskos raidījumus, lielākie saņēmēji ir izklaides radiostacijas un televīzijas ar miniatūriem auditorijas rādītājiem.

Misēkļi sanākuši arī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) administrētajos konkursos, kur tika dalīts otrs mediju atbalsta miljons. Atbalsts iedalīts vietējiem krievu medijiem Segodnya/bb.lv, kas regulāri izplata Krievijas propagandas aģentūras Sputnik ziņas. Tie apgājuši konkursa noteikumus, ka pieļaujamais atbalsts satura radīšanā vienam medijam nedrīkst pārsniegt 20 tūkstošus eiro, iesniedzot pieteikumus no dažādiem uzņēmumiem un prasot atbalstu it kā dažādiem izdevumiem, kas eksistē kā viena portāla daļas. Līdzīgi rīkojušies arī vairāki citi, piemēram, Dienas Mediji un Delfi.

Valdība, lemjot par ārkārtas atbalstu, norādīja, ka tas paredzēts, lai sabiedrība varētu “saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus par Covid-19 krīzes pārvarēšanu, kā arī nodrošinātu valsts informatīvās telpas drošību”. Ar pēdējo parasti saprot objektīvu informāciju iepretim vietējai vai ārvalstu dezinformācijai. Rezultātā iznācis, ka atbalstīti gan tās izplatītāji, gan dāsns naudas lietus nolijis pār ātri radāmu vieglu saturu, lai gan krīzē visvairāk apdraudēta ir profesionāla žurnālistika, kas netop dienas laikā un nekopē ziņu aģentūru materiālus.

Kačā karmu un ēd makaronus!

Konkursos, kur varēja pieteikties “sabiedriski nozīmīgiem raidījumiem, kas informēs, izglītos un izklaidēs”, NEPLP sadalīja 300 000 eiro (pārējais aizgāja konkursiem par ziņām un analītiku komercmedijos).

Viens no lielajiem atbalsta saņēmējiem ir Radio Tev, kura rīta pārraidēm, ziņām un izklaidei tika 67 034 eiro. Par sabiedriski nozīmīgu atzīts arī Radio Tev kačā karmu — divu minūšu pārraide, kurai raksta tapšanas laikā bijuši trīs izlaidumi. Pirmajā sabiedrība var uzzināt, ka labs karmisks darbs ir savākt izmētātus apavus, otrajā – dezinficēt rokturus un uzvesties klusi, kad mājinieki guļ, bet trešajā – vēdināt telpas. “Šobrīd sabiedrība ārkārtīgi aktīvi spriež par kopības sajūtu, nepieciešamību palīdzēt atsevišķām sabiedrības grupām vai profesiju pārstāvjiem, iespēju uzlabot savu personīgo dzīves kvalitāti un stabilizēt individuālo vērtību skalu,” raidījuma vajadzību pamato pieteicēji.

Skonto radio grupai, kurā ietilpst Radio Tev un kas kopā saņēmusi gandrīz 182 tūkstošus eiro, 2 minūšu raidījumi patīk. Sabiedriskais pasūtījums tagad ir pārraide Mūzikas graudi Latvijas maizei ar trīs satura variācijām — Atkalsatikšanās, Cilvēkstāsti un Fakti. Teorijā tie ir trīs dažādi raidījumi, jo skan dažādos laikos. Praksē – vienam mūziķim vai grupai veltītas divu līdz trīs minūšu garas pārraides dažādos dienas laikos. No rīta pāris teikumu pasaka mūziķis, pusdienlaikā par viņu runā klausītāji, bet pievakarē pāris minūtēs – fakti par viņu.

Vēl divos divu minūšu raidījumos Saki paldies un Šķir albumu klausītāji var attiecīgi pateikt kādam paldies – vai dalīties ar kādu savu bildi un atmiņu. Šiem pieciem projektiem no valsts atbalsta piešķirti 44 000 eiro.

“Parunāsim par makaroniem. Makaronu mums visiem gana daudz iekrājies,” saka radio Skonto Vidzeme dīdžejs, nolasa recepti “makaroniem flotes gaumē”, novēl labu apetīti – un raidījums ir cauri. Šis ir viens no 16 000 eiro vērtajiem, 2 – 3 minūšu raidījumiem par atlabšanu. Kamēr Atlabšana maciņā un Atlabšana bērnu istabā īsos ieteikumos dalās dažādi eksperti, Atlabšana virtuvē ir 2 minūšu pārraide, kurā vienkārši nolasa recepti.

Uztapina tukšā vietā

NEPLP konkursā atbalstīti arī mediji, kuri oriģinālsaturu līdz tam neražoja vispār. Ziņas un pētniecība tagad ir Krievu hītu radio raidījums RE:Starts (11 199 eiro), bet “kvalitatīvā izklaidē” SuperFM ar Latviešu mūzikas skatuve ar Patrishu (19 619 eiro).

Informācija mediju mājas lapās rāda, ka oriģinālsatura tur gandrīz nav – tikai mūzikas topi. Kā uzticēties, ka tie pēkšņi radīs sabiedriski nozīmīgu saturu, kas prasa pieredzi un prasmes? “Diezgan grūti,” saka Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne. “Tas ir izveidots, lai kvalificētos atbalstam. Tas ir pilnīgi skaidrs”.

Aija Salna, EHR grupas biroja administrēšanas eksperte, kurai uzticēts atbildēt uz Re:Baltica jautājumiem, skaidro, ka oriģinālsaturs kanālos aktīvi veidots no 2010. līdz 2012. gadam, taču ekonomiskās lejupslīdes rezultātā no tā nācās atteikties (tobrīd gan lejupslīde ekonomikā ir beigusies – red.). “Līdz ar jaunās mārketinga vadītājas pieņemšanu darbā 2019. gadā, esam izstrādājuši jaunu medija stratēģiju, kas aktualizē arī satura nepieciešamību daudzplatformu vidē, ko piedāvā AS “Super FM” kanāli. 2020. gadā šī doma materializējās jaunā uzbūvētā video studijā, kā arī partnerībās un darbiniekos, ar kuriem esam uzsākuši sadarbību,” viņa atbildēja

NEPLP: jā, kvalitatīva žurnālistika!

Šādu raidījumu izmaksas ir ļoti nelielas. Valsts atbalsts kvalitatīvai žurnālistikai parasti tiek sniegts tāpēc, ka komercmedijs to nevar atļauties.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš nevienā no atbalstītajiem projektiem pretrunu ar konkursa mērķi neredz, pieteikumi esot bijuši pārliecinoši. Atbildot, vai kvalitatīvai žurnālistikai būtu jāiekļauj arī to, ka satura veidošanā piedalās žurnālisti, Āboliņš saka, ka izklaides radiostacijās “žurnālistiku nodrošina dīdžeji, raidījumu vadītāji”.

Savukārt Intervija tumsā esot vērsta uz “sabiedrības ilgtspēju”. “Tā ir sabiedrības attīstība, vietējā kultūrtelpa, cilvēkstāsti, mūsu vērtību saglabāšana,” viņš sacīja. Jautāts, kā saturs, kurā dziedātājai jautā, ar kuru politiķi viņa gribētu bučoties, saglabā latviskās vērtības, Āboliņš uzsvēra, ka NEPLP nevar iejaukties jautājumos, kurus uzdod žurnālists.

Kanāla ReTV vadītāja Elīna Leimane skaidroja, ka raidījuma doma ir “uzdot tādus jautājumus, kas varbūt citreiz netiek uzdoti. Kuri varbūt nav tik ērti. Tādēļ ir tā intervija tumsā – to, ko neuzdod gaismā.”

Rožukalne Re:Baltica atzīst, šo saturu nevar novērtēt pēc žurnālistikas standartiem, jo tādas tur vienkārši nav. “Atbalsts parāda visāda veida spēlētājus Latvijas mediju vidē. Un arī šādu vulgāru, ārkārtīgi vienkāršotu saturu. Mēs ieraugām — kad jāpieņem lēmums, būtībā viņi kvalificējas pamatkritērijiem. Un mums nākas atzīt, jā, šie formāti pieder pie Latvijas mediju vides, pat ja mūsu profesionālie uzskati vai subjektīvā attieksme pret šo saturu neliek to vērtēt kā ļoti kvalitatīvu. Viņi kvalificējas, bet, ja mēs padomājam dziļāk, vai tas ir sabiedriski nozīmīgi? Tur varētu rasties šaubas.”

Arī Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga norāda, ka jautājums ir par prioritātēm – kas ir svarīgi Latvijas mediju vides saglabāšanai? Viņa nenoraida atbalstu izklaidei, taču norāda, ka arī tā var būt kvalitatīva.

Atbalsts arī Krievijas draugiem

Divu iemeslu dēļ ar skandālu beidzies arī SIF administrētais konkurss, kurā visu veidu mediji varēja pieteikties atbalstam satura radīšanai, bet preses izdevumi papildus arī pasta piegāžu izmaksām.

SIF konkursā atbalsts piešķirts arī avīzei Segodnya (agrāk Vestji Segodnya) un interneta ziņu portālam bb.lv – medijam, kurš iepriekš regulāri pārpublicējis Krievijas propagandas kanāla Sputnik rakstus, nereti ar vēl žultainākiem virsrakstiem (pēdējās nedēļās portāla saturs gan kļuvis izteikti uzmanīgs). Mediju nama pagātnē ir gan firmu ķēžu dibināšana izbēgšanai no nodokļu parādiem, gan problēmām ar žurnālistu sociālajām garantijām.

Otrs iemesls – pēc būtības viens medijs ir iesniedzis pieteikumus no diviem dažādiem SIA, pārsniedzot pieļaujamā atbalsta robežas (preses izdevumam līdz 15 000 eiro, drukai ar portālu līdz 20 000 eiro). Bez Segodnya un bb.lv atbalstīts arī telegraf.lv un lublu.lv, kas abi ir bb.lv sadaļas, nevis atsevišķi portāli, kā norādīts naudas pieprasījumos. No pieteikumiem skaidri redzams — abiem izdevēju SIA viena adrese, viena prokūriste, viena reklāmas pārdotuve, pat viena redakcijas epasta adrese. Arī drukātos žurnālus Telegraf un Ljublu var abonēt kopā ar Segodnya. Viena uzņēmuma — Media Nams Vesti pēdējā gada pārskatā norādīts, ka no 2018. gada augusta tas nodevis visu savu masu informācijas līdzekļu izdošanu otram uzņēmumam — ADV Service.

Līdz ar to kopējais atbalsts šiem saistītajiem medijiem ir 64 092 eiro. Izskaidrojuma, kāpēc tā, nav, jo medija galvenais redaktors Andrejs Švedovs uz Re:Baltica jautājumiem neatbildēja.

Līdzīgi izdarījuši arī citi mediji – Delfi, Dienas Mediji – ar ko ir neapmierināti pārējie, kas pieteicās, nenorādot katru savu mediju izdevumu atsevišķi, tāpēc Preses izdevēju asociācija pieprasījusi SIF paskaidrot šāda atbalsta atbilstību nolikumam, ziņoja Latvijas Avīze.

SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce Re:Baltica uzsvēra, ka vērtēšanas kritēriji bija ļoti formāli, lai varētu atbalstīt pēc iespējas plašāka mediju loka darba turpināšanos. Galvenokārt medijiem bija jāatbilst vispār ar saturu nesaistītiem punktiem, piemēram, jābūt reklāmas kritumam par vismaz 30%, nodarbinātiem trim cilvēkiem, jāaptver plaša auditorija un jābūt reģistrētam vismaz četrus gadus. Nav tā, ka kvalitatīvo kritēriju nebija pavisam, piemēram, medijs papildus punktus varēja iegūt, ja tā darbība vērsta uz pētniecisko žurnālistiku.

Taču, runājot Pūces vārdiem, naudas bija tik daudz, ka arī tie, kas zemā punktu skaita dēļ konkursos parasti paliek aiz strīpas, šoreiz pie naudas tika.

“Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr,” tā par radušos situāciju saka Sloga, kas palīdzēja nolikuma izstrādē. “ Viņa uzsver, ka tagad Kultūras ministrija apgalvo – nolikumu saskaņojusi ar Mediju konsultatīvo padomi, lai gan Sloga jau tad rakstījusi, ka nedrīkst piešķirt atbalstu medijiem – dezinformācijas izplatītājiem.

Viņa piekrīt – vērtētājiem bija sasietas rokas, jo konkursa nolikums bija ļoti formāls, tomēr “pat, ja SIF aizgāja formāla tabula, kur ieiet visi iekšā, vai bija kāds, kurš paskatījās uz šo no valstiska viedokļa un paprasīja — mīļie, ko mēs darām? Jo visi lielie saukļi šim piešķīrumam ir kādi? Saglabāt medijus un nodrošināt, ka tie atspoguļotu valsts drošībai svarīgu informāciju. Šis ir pretēji.”

Taču jau sākotnēji sarunās esot bijis skaidrs: “Nauda, rupji sakot, tiks dota visiem, jo visiem ir slikti.”

“Mēs neiedomājāmies”

Pieteikumus vērtēja sešu cilvēku komisija - gan universitāšu pārstāvji, gan Kultūras ministrijas eksperti. Viena no tiem, kas savās rokās turēja SIA “Media nams Vesti” pieteikumu, ir Vidzemes augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne Agnese Dāvidsone. “Mēs vērtējām, kā šie mediji atspoguļos krīzes un pēckrīzes situāciju valstī. Vai viņiem ir zaudējumi, nodarbināti cilvēki, vai nav nodokļu parāds. Vērtēšana bija formāla, rāmis ārkārtīgi plašs, tāpēc tā sanāca.” Jautāta, vai mēģinājusi celt trauksmi, redzot, ka arī propagandas izplatītāji atbilst kritērijiem, Dāvidsone saka, ka diskusijas par pieteikumiem bija. Vai par šo - neatceras.

Rožukalne, kura SIF konkursā šo pieteikumu nevērtēja, jo katram komisijas loceklim bija iedalīts noteikts skaits projektu, atklāj, ka centusies runāt arī par kādu citu mediju, kas sietam cauri tiek, taču pārkāpj profesionālo ētiku. Rezultāts gan nav sekojis - formāli punktus salasīja un vērtētāja iebildumi palika vien tukša skaņa.

Kāpēc vērtēšanā nebija punktu, kas runā par reputāciju un uzticamību? KM pārstāvis Kristers Pļešakovs: “Mēs šoreiz par to neiedomājāmies”. Pēc tagad saceltās jezgas, visdrīzāk, būtu darījuši citādi. Taču viņš šauboties, kā konkrētos kritērijus vispār ieviest, jo tie esot subjektīvi un varot rezultēties arī tiesu darbos.

Vai ministrija redz problēmu, ka šādi mediji tika pie budžeta naudas? “Tas var būt problemātiski, skatoties uz to, kā šis finansējums tiks izlietots, ja šis finansējums tiks izlietots atbilstoši mērķim un šīs platformas lielā auditorija tiks informēta par to, kam tā nauda paredzēta, tad tā droši vien nav problēma,” skaidro Pļešakovs.

Lai gan SIF padomes vadītājs, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) konkursa rezultātus sākumā aizstāvēja, pagājušajā nedēļā viņš sasauca ārkārtas sēdi par saņemtajām pretenzijām.

Pēc tās, skaļi neafišējot, SIF mājaslapā parādījās informācija, ka tiks lūgta informācija papildu apstākļu noskaidrošanai un pagaidām līgumu slēgšana ar dažiem medijiem atlikta. Proti, konkursu izvērtēs Valsts drošības dienests (VDD), Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, bet tikai divus no medijiem – avīzi Segodnya un vietni bb.lv, Re:Baltica teica kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Lūgumu viņš pamatojis ar VDD 2018. gada pārskatā minēto, ka “Latvijas informatīvo telpu ar dažādām versijām par tuvojošos “pasaules karu” un “kodolkaru” visbiežāk piepilda interneta vietnes “vesti.lv” un “vesti.bb.lv” (tagad “bb.lv”), kā arī “lv.sputniknews.ru”. Šādu publikāciju rezultātā Latvijas informatīvā telpa tika piepildīta ar baiļu, neziņas un nedrošības atmosfēru,” teikts pārskatā. Mediju telpa esot valsts drošības jautājums. Viņš saprotot bažas par cenzūru un neesot tās atbalstītājs, tāpēc esot lūdzis vērtēt tikai medijus, kas jau ir dienestu redzeslokā.