Kāpēc mēs šo rakstījām? (2)

Kur problēma? Gribēja, kā labāk, bet sanāca vēl sliktāk nekā parasti. Re:Baltica izanalizēja saņēmējus gan NEPLP (radio un TV), gan Sabiedrības integrācijas fonda (visi mediji) konkursos, no kuriem katrs sadalīja miljonu, un secinājums ir skarbs. Liela naudas daļa nav sasniegusi deklarēto mērķi: stiprināt informatīvo telpu un vispusīgi sabiedrību informēt par Covid-19.

Lielākie saņēmēji - ja neskaita TV3, kas tiešām ražo savas ziņas un analītiskos raidījumus - ir komercradio grupas, kas “kačā karmu”, aicina aiz sevis savākt zeķes, lasa makaronu receptes un papļāpā ar mūziķiem, kā arī televīzijas, kuras skatās mazāk kā 2% auditorijas.

Šāda satura radīšana ir lēta - nolasi ēterā aģentūras LETA ziņas, piezvani kādam speciālistam, un raidījums “sabiedrības informēšanai par Covid 19” gatavs. Saaicini studijā tiešraidē viesus un ceri, ka viņiem izdosies iespraukties Anša Bogustova monologā kaut ar pāris teikumiem.

Tā nav redakcija, kura vāc faktus, analizē informāciju, aptaujā iesaistītos, atklāj nelikumības, nolaidību vai vismaz pamatu kritiskiem jautājumiem. Piemēram - cik gatavas Covid-19 bija reģionālās slimnīcas, kur aiziet dīkstāves pabalsti utt.? Tā vietā NEPLP par sabiedriski nozīmīgu saturu uzskata raidījumu, kurā pustumsā popzvaizgnei jautā, vai labāk bučoties ar Ameriku vai Ušakovu (tam piešķīra 24 tūkstošus eiro - vairāk lasiet šeit).

Ir skaidrs, ka pamatdarbības atbalstam - preses piegādei, apraides izmaksām - automātiski vajadzēja kvalificēties visiem, kas ir mediji, un kas pieteicās. Tāpat bija skaidrs, ka daļa līdzekļu nobirs ārpus mērķa, jo dala ļoti ātri. Taču, ja dalītāju - Kultūras ministrijas, SIF un NEPLP - profesionalitāte un iedziļināšanās būtu augstāka, galvenās problēmas nebūtu radušās.

Ja kritērijos būtu reputācija un iepriekšējā darbība, tad atbalstam nebūtu kvalificējušies portāls bb.lv un avīze Segodnya (agrāk Vestji Segodnya). Tie ir galvenie palikušie Kremļa propagandas izplatītāji Latvijā, regulāri pārpublicējot Sputņik ziņas. Uzņēmumu biznesa prakse (firmu ķēdes nodokļu parādu nomešanai), sociālās garantijas darbiniekiem un profesionālā ētika nereti ir apšaubāma.

Ja SIF un vērtēšanas komisija būtu iedziļinājusies, tā būtu pamanījusi, ka nav tādu portālu telegraf.lv un lublu.lv, bet tie ir bb.lv daļas - tātad viens kantoris. Būtu redzējusi, ka divi SIA, kas iesniedz pieteikumus šiem kantoriem, ir saistīti. 64 tūkstoši eiro, ko “informatīvās telpas stiprināšanai” saņēma šie uzņēmumi, ir daudz vairāk nekā 20 000 eiro maksimums, ko saņēma godīgie iesniedzēji.

Arī Dienas mediji un Delfi katrs iesniedza atsevišķus pieteikumus Sestdienai, Sporta Avīzei, latviešu un krievu redakcijām, tā apejot griestus. Tie, kas rīkojās godīgi (un tiešām ir satura ražotāji) - palika jaņos. Par to izdevēji SIF iesnieguši protestu, un tas ir jārisina.

Ja NEPLP nebūtu izdomājis, ka var kvalificēties jauni, tikai šīs naudas saņemšanai acīmredzami uztapināti raidījumi, mums nebūtu jāredz, kā to izšķērdē “sabiedriski nozīmīgā saturā” - sarunās ar Patrishu vai “karmas kačāšanā”.

Naudas dalītāju nespēja uzņemties atbildību par notikušo šobrīd jau apdraud vārda brīvību un mediju neatkarību. Man nav simpātiju pret bb.lv žurnālistiku, bet KM/SIF lēmums prasīt atzinumu drošības iestādēm, lai izšķirtos, vai naudu piešķirt, ir ārpus

veselā saprāta un demokrātijas robežām. Drošības iestādes vērtē mediju saturu? Sveiki, vienotā Krievija un Roskomnadzor, pašu rokām. Ja, piemēram, kultūras minists būtu Nils Ušakovs, un izteiktu šādu prasību par Latvijas Avīzi, skandāls būtu nenormāls. Šajā gadījumā par bb.lv - klusums. Nav runa par mediju un to, vai viņš mums patīk - runa ir par principu, ka tas nav normāli.

Un beigās - kāpēc tad mēs šo rakstījām? Nevarējām nerakstīt. Nevar izlikties neredzam, ka grūti izcīnīta nauda satura atbalstam šobrīd tiek izmētāta vējā pretēji mērķim. Nevar no citiem prasīt godīgu rīcību konkursos, bet šoreiz paši apiet noteikumus. Nevar izlikties, ka viss ir normāli, ir krīze, nevienam par to nav jāatbild. Jo tad tiešām vietā būtu apgalvojums, ka šajā industrijā “vārna vārnai acī neknābj”.