Banku analītiķi: pret aplokšņu algām jāsāk izturēties kā pret nopietnu noziegumu (4)

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka augstais ēnu ekonomikas īpatsvars turpina atgādināt, ka "atrašanās ēnās" joprojām ir izdevīga.

Tāpat Gašpuitis atzina, ka krīzes apstākļos, kādi tie ir šobrīd, ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums būs likumsakarīgs, jo palielināsies interese optimizēt izdevumus, kā arī no darbinieku puses var parādīties lielāka piekāpība nodokļu nomaksā.

"Strauji ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumi bez nepatīkamiem blakus efektiem īsti nebūtu iespējami. Tādēļ šobrīd svarīgākais ir turpināt uzturēt vispusīgas iniciatīvas, kas pakāpeniski mazinātu interesi, gan iespējas tur atrasties," teica Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, ka spiediens no valsts institūciju un finanšu sistēmas kļūt caurskatāmākiem saglabāsies.

"Jāturpina uzlabot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitāte. Var novērot, ka tiesu izpratne un sodu sistēma pielāgojas un kļūst arvien bargāka. Neizpalikt arī darbam pie nodokļu nomaksas morāles stiprināšanas, kā arī tālāka nodokļu nomaksas efektivizācija un vienkāršošana stiprinās sistēmu. Pārmērīgs presings no valsts puses arī nav vēlams, bet, ja ir vēlme redzēt progresu, nevar atslābt un zināms spiediens ir jāuztur," teica Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ka daudzu uzņēmumu un pat nozaru darbība ilgstoši apradusi ar šādu praksi, kas nozīmē, ka virzīšanās ārpus ēnām tām būs pietiekami sarežģīts un pat sāpīgs process.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka ir dažādi pētījumi par ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas sniedz atšķirīgus rezultātus - daži rāda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir virs 20%, citi - ka zem. "Tāpēc pieņemu, ka tas ir ap 20%, to precīzi noskaidrot nav iespējams," viņš sacīja.

Strautiņš norādīja, ka lielākā daļa mērījumu rāda ilglaicīgi lejupejošu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Arī tas, kā mainās lielie makroekonomiskie rādītāji, piemēram, iekšzemes kopprodukts (IKP) un nodokļu iekasēšana, to drīzāk apstiprina.

"Atsevišķas pazīmes var redzēt arī uzņēmumu datos, piemēram, pirms dažiem gadiem lēcienveidīgi pieauga dažu vidēja lieluma mazumtirgotāju samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summa, kamēr tirgus līderiem tā auga pakāpeniski. Par sarūkošu ēnu ekonomikas īpatsvaru vēsta arī rūpniecības nozaru sniegtā informācija. Arī ilglaicīgās ekonomikas strukturālās izmaiņas drīzāk veicina ēnu ekonomikas samazināšanos, piemēram, lielo mazumtirdzniecības tīklu īpatsvara pieaugums," teica Strautiņš.

Runājot par to, vai esošā krīze var veicināt ēnu ekonomikas pieaugumu, "Luminor" ekonomists atzīmēja, ka ir divi pretēji spēki - samazinās dažu nozaru īpatsvars, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir īpaši augsts, tostarp, pirmkārt, sabiedriskā ēdināšana, bet no otras puses, krīzes brīdī uzņēmumi izdzīvošanas dēļ ķeras pie dažādām metodēm, mazinās darbinieku tirgus vara un spēja prasīt sociālās apdrošināšanas maksājumu veikšanu.

"Domāju, ka ilgākā laika posmā ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās turpināsies. To var paātrināt, tostarp ar stingru tiesībaizsardzības iestāžu rīcību. Ir jāsāk izturēties pret aplokšņu algu maksāšanu kā pret nopietnu noziegumu, kas tas pēc būtības ir. Nevajag kautrēties no represīvām metodēm. Ja pieaugs uzticēšanās pret valsti, pārvaldes kvalitāte, ļoti labi, tas palīdzēs samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, taču tas ir otršķirīgs faktors. Pats svarīgākais ir un būs cilvēku un uzņēmumu ieguvumi un zaudējumi, darbojoties ēnu ekonomikā - risks saņemt sodu, risks zaudēt pieeju banku sistēmai, ietekme uz spēju saņemt kredītus, laika patēriņš dubultajai grāmatvedībai, iespējas atmazgāt no nodokļiem noslēpto naudu u.t.t," sacīja Strautiņš.

Viņš arī pauda - jāsaprot, ka neuzticēšanās valstij bieži tiek izmantota kā atruna. Cilvēki izvairās no nodokļiem pamatā nevis tāpēc, ka viņi neuzticas valstij, bet tāpēc, ka viņiem tad pašiem paliek vairāk naudas. "Cilvēki ir spējīgi attaisnot jebkādu savu rīcību. Lētāk ir neuzticēties valstij nekā maksāt nodokļus," teica Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka iepriekšējā krīzē ēnu ekonomikas līmenis Latvijā bija ļoti augsts - tuvu 40%, bet, no bedres lienot laukā, ēnu ekonomika būtiski saruka. Diemžēl kopš 2012.gada nekādu būtisku uzlabojumu nevaram manīt. 

"Tas var izklausīties pārsteidzoši, jo valsts iestādes pastiprināti strādā pie ēnu ekonomikas apkarošanas, bankas prasa lielāku caurspīdību, tādēļ izvairīties no nodokļu nemaksāšanas kļūst arvien sarežģītāk. Šķiet, ka arī sabiedrība pati arvien vairāk apzinās, ka nodokļi ir jāmaksā, tāpēc, iespējams, ka daļēji "SSE Riga" Ēnu ekonomikas indekss atspoguļo arī uztveres maiņu - vairāk šādu rīcību pamanām un sāpīgāk uztveram," teica Zorgenfreija.

Viņa norādīja, ka šī krīze ir citādāka nekā iepriekšējā. Pat ja krīzē ēnu ekonomikas līmenis kāps, tas neatgriezīsies tādā līmenī, kur bija pirms desmit gadiem. Iepriekšējā krīzē, ekonomikas apstākļu un iepriekšējās vieglprātīgās fiskālās politikas dēļ valdība bija spiesta griezt tēriņus, vēl padziļinot bedri, kurā privātais sektors bija iekritis. Tādējādi motivācija maksāt nodokļus vēl vairāk mazinājās. Savukārt Covid-19 krīze parāda, ka grūtā brīdī valsts var būt noderīgs sabiedrotais, un, protams, daudz noderīgāks sabiedrotais tiem, kas uzcītīgi maksājuši visus nodokļus. 

"Raibās pieejamo nodokļu režīmu buķetes dēļ kāds vienmēr jutīsies aizvainots. No vienas puses, par to, ka valsts šķiro legālos nodokļu režīmos darbojošos uzņēmējus "labajos" un "sliktajos". No otras puses, par to, ka alternatīvos nodokļu režīmos strādājošajiem, kas bieži tiek uzskatīti par nodokļu optimizētājiem, atbalsts ir līdzīgs kā parastajā nodokļu režīmā strādājošajiem. No netaisnības sajūtas nodokļu maksātāju vidū arī šoreiz nav izdevies izvairīties, taču kopumā šķiet, ka šī pieredze ar valsts atbalstu krīzes brīdī ļoti plašam iedzīvotāju un uzņēmēju lokam, likusi ēnu ekonomikā esošajiem padomāt divreiz," sacīja Zorgenfreija.

Viņa arī norādīja, lai samazinātu ēnu ekonomiku ir jāstrādā gan ar valsts pusi, gan ar sabiedrisko domu. 

"Valsts pusē jāmazina birokrātija un korupcija, jāstrādā pie vienlīdzīgas, paredzamas un viegli administrējamas nodokļu politikas, jāveicina caurspīdība, kā arī jānosaka un jāpiemēro adekvāti sodi negodprātīgajiem. Sabiedrībai savukārt jāsaprot, ka labklājības valsti ar tik maziem nodokļu ieņēmumiem no IKP, un tik lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru atļauties nevar. Uztveres maiņu var veicināt nevis katram nodokļu maksātājam pieliekot inspektoru, bet vairāk konsultējot, uzticoties un, galu galā, arī vairāk stāstot, kā sabiedrība iegūst no nomaksātajiem nodokļiem," teica Zorgenfreija.

Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra datiem, pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no IKP.

Vienlaikus Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies par 0,5 procentpunktiem - līdz 18,2%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars sarucis par 2,4 procentpunktiem - līdz 14,3%.

Kopš 2009.gada, kad tiek veikts pētījums, lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tika konstatēts 2010.gadā - 38,1% no IKP, bet mazākais ēnu ekonomikas īpatsvars bija 2016.gadā - 20,7% no IKP, kam sekoja ēnu ekonomikas īpatsvars pieaugums 2017. un 2018.gadā.