Četru un piecu zvaigžņu viesnīcas turpinās būt pieprasītākais segments

Viņš norādīja, ka pēc ārkārtējās situācijas četru un piecu zvaigžņu viesnīcām, kas Latvijā esot pieprasītākais segments, lielām izmaiņām nevajadzētu būt. Kā skaidroja Pinnis. "Jautājums gan ir, kas notiks ar jaunajiem projektiem. Iespējams, to īstenošana piebremzēsies un kāds gads līdz to nodošanai nāks klāt," viņš stāstīja.

Jautāts, cik lielā mērā Latvijas viesnīcas var paļauties uz vietējo tūrismu, Pinnis sacīja, ka ar vietējo tūrismu ir grūti. Ja skatās uz nakšņojumu skaitu, tad vietējie ceļotāji viesnīcās nekad nav veidojuši vairāk par padsmit procentiem vai pat mazāk. Nedaudz lielāku procentu tas veido reģionu un Jūrmalas SPA viesnīcām, bet Rīgas viesnīcās vietējie tūristi nekad nav veidojuši vērā ņemamu viesu daļu.

Asociācijas vadītājs atzīmēja, ka Latvija ieņem trešo vietu Eiropā pēc ārvalstu tūristu īpatsvara. "Beidzamajos gados gan situācija ir nedaudz uzlabojusies, bet kopumā mūsu sektora galvenais klients ir ārzemnieks, un pakalpojumu var pilnībā klasificēt kā eksportu," pauda asociācijas prezidents.

Runājot par drošības aspektu viesnīcās, Pinnis klāstīja, ka pašlaik katrs viesis savu brokastu paku saņem numuriņā, ir izstrādātas instrukcijas, cik augstā temperatūrā jāmazgā veļa, kā uzkopt numurus, piemēram, visi rokturi ir jātīra ar spirtu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem utt. Tas viss jau ir un strādā.

"Svarīgi ir atrast līdzsvaru, kā, no vienas puses, viesnīcās garantēt drošību, bet, no otras puses, viesus nenobiedēt ar pārāk uzkrītošiem preventīvajiem pasākumiem. Bet SPA kompleksi, baseini, sporta zāles darbosies un būs pieejami," norādīja Pinnis.

Vienlaikus līdz ar pastiprinātu dezinficēšanu un citu drošības aspektu nodrošināšanu, Pinnis uzsvēra, ka viesnīcām ir audzis izmaksu slogs. Tādēļ tūrisma joma, tostarp viesmīlība, ļoti cer uz papildu instrumentiem, kas ļautu to kompensēt. Viens no instrumentiem, kurš pašlaik "uz galda" ir Ekonomikas ministrijā ir subsidētās darba algas. Arī samazinātais PVN un granti parādsaistību segšanai vai darbības atsākšanai ļautu amortizēt papildu izmaksas.

Pēc Piņņa stāstītā, pagaidām ir grūti runāt par viesnīcu bankrotu nākotnē, jo nav skaidrs, cik daudzas viesnīcas tiks atvērtas un atsāks darbu. Tuvojas vasara, komunālie maksājumi ir zemi, ar bankām vai ēku iznomātājiem lielākoties ir panāktas vienošanās, tādēļ izmaksas ir maksimāli samazinātas, viņš teica.

"Kopumā viesnīcu "kabatas" nav dziļas, jo naudas plūsma ir visai saspringta. Pēc 2015.gada, kad ģeopolitisko saspīlējumu dēļ bija kritums, sekoja daži labi gadi, taču trīs gadu laikā nevar ļoti piepildīt kabatas. Lai uzkrātu "drošības spilvenu", ir vajadzīgi vismaz 10 stabilas darbības gadi," sacīja asociācijas prezidents.

LETA jau ziņoja, ka trešdien noslēdzās gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija, kura Latvijā tika izsludināta saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Vienlaikus stājas spēkā Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie un Valsts prezidenta Egila Levita izsludinātie likumi, kas regulē Covid-19 seku pārvarēšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām.