Atceļot pandēmijas ierobežojumus, sabiedrībai draud "atkritumu epidēmija" (2)

“Pastāv lielas bažas, ka, atceļot pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, mums sāksies atkritumu epidēmija,” brīdinājusi britu vides labdarības organizācija “Keep Britain Tidy”. Un jā – pēdējo dienu laikā Lielbritānijā gan pludmalēs, gan arī citos apskates objektos skatu bojā nebeidzami atkritumu kalni. Par šiem atkritumiem tiek ziņots arī medijos, un tas izsaucis vietējo varasiestāžu amatpersonu dusmas, pat slēdzot atsevišķus objektus.

Pētījumi liecina, ka cīņu pret vides piemēslošanu var īstenot “labos laikos”, taču pašreiz noteikti nav tie labākie laiki. Kas ir tie iemesli, kas pašlaik liek cilvēkiem uzvesties cūcīgi, un ko ir iespējams darīt, lai šo problēmu atrisinātu?

Covid-19 efekts

Kopumā cilvēki savu rīcību attaisno, sakot, ka “atkritumu tvertnes ir pārpildītas” un “tās atrodas pārāk tālu”. Tomēr citi uzskata, ka galvenais iemesls ir vienkārši vienaldzība un slinkums. Tiesa gan, ir valstis, kur valdības nevar atļauties veltīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanai. Tādējādi Mozambikas pilsētās burtiski var vērot sienas, kas būvētas no atkritumiem.

Kā jebkuru citu mūsu ikdienas aspektu, arī atkritumu savākšanas un pārstrādes jomu ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Šis konteksts ir ļoti svarīgs, ņemot vērā, ka atkritumu pārstrāde ir atkarīga no sociālās uzvedības.

“Ja jūs redziet kādu vietu, kas ir pilna ar atkritumiem un netīrību, visticamāk, var rasties iespaids – šajā vietā cilvēkiem ir vienalga,” sacīja Starptautiskās profesionālās attīstības akadēmijas pārstāvis, psihologs Stīvens Palmers.

“Tas ir tāds fenomens – ja redzi, ka kāds nomet zemē atkritumus, visticamāk, tu rīkosies tāpat.”

Ir veikti daudzi un dažādi pētījumi par to, kādēļ cilvēki piemēslo apkārtējo vidi. Tiek norādīts, ka vides piemēslošana ir izplatītāka jaunāku cilvēku vidū, kuri nejūt atbildību pret sabiedrību, kurā pastāv dažādas normas. Šiem cilvēkiem, kas jūtas piederīgāki nevis sabiedrībai kopumā, bet mazākām, piemēram, draugu grupām, ir svarīgi noliegt plašākas pastāvošās normas. Tieši tāpēc cilvēkiem var šķist dīvaini savu šokolādes batoniņa iepakojumu izmest atkritumu tvertnē, ja citi draugi to vienkārši nomet zemē.

Arī pandēmija varētu būt radījusi zināmu psihosociālo efektu. Kā norāda Palmers, pašlaik cilvēku prātos rūpes par vidi nav galvenā prioritāte.

“Protams, stresa vai atslābuma brīžos ir citas lietas, par ko domāt. Piemēram, tagad, kad ir paaugstināta riska situācija, cilvēku prātos domas par atkritumu izmešanu pareizajās vietās nav prioritāte.

Tāpēc arī cilvēki, kas dodas uz pludmali, nereti izmet savus atkritumus, kur pagadās, nedomājot par sekām,” sacīja Palmers.

Vairāk pikniku, vairāk atkritumu

Karantīnas un ierobežojumu noteikumi ir nozīmīgi ietekmējuši to, kā cilvēki socializējas, galu galā – mazāk tiek domāts par atkritumiem, ko rada cilvēki. Labdarības organizācijas “Thames21” vadītājs Kriss Kūds norāda, ka “cilvēki kā vēl nekad agrāk izbauda atvērtas un brīvas telpas. Tagad ir jauns veids, kā socializēties, un cilvēki pēc karantīnas vienkārši ir laimīgi atstāt mājas, kur pavadītas vairākas nedēļas.”

Viņš uzskata, ka cilvēki dabu piemēslo neapzināti, jo viņi vienkārši nedomā par šādas rīcības  kaitīgumu.

Tiesa gan, pastāv bažas, ka atkritumu veids var izraiīt jaunu slimības uzliesmojumu, jo cilvēki bezatbildīgi izmet ne tikai pārtikas produktu iepakojumus, bet arī savas sejas maskas un vienreizlietojamos cimdus, kas ir viens no drošības līdzekļiem cīņā pret Covid-19 izplatību.

Jordānas universitātes pārstāvis Šadi Mokbels, kurš pēta atkritumu pārstrādes jomu, norāda, ka Covid-19 būtiski ietekmēs arī atkritumu struktūru.

“Pandēmijas rezultātā cilvēki arvien vairāk izmanto dažādas nepārstrādājamas un vienreiz izmantojamas lietas. Viņi nevēlas saslimt to lietu dēļ, ko izmanto citi. Līdzīgi tas ir bijis arī citu slimību, piemēram, “H1N1 cūku gripas” laikā. Tādēļ – tas nav nekas jauns, un ir vērojams, ka atkritumos nonāk ļoti daudz vienreizlietojamo priekšmetu, kā plastmasas šķīvji un maisiņi,” norāda Mokbels.

Strukturālas reformas, īstermiņa risinājumi

Plastmasas atkritumu apjoma pieaugums ir novērots pandēmijas dēļ. Tiesa gan, šeit ir jārunā arī par uzņēmumiem un to biznesa modeļiem, kam izdevīgāk ir ražot vienreizlietojamus priekšmetus un iepakojumus, nevis, piemēram, stikla pudeles, kuras atkārtoti var izmantot vēl un vēl.

Daudzi vides entuziasti uzskata, ka atkritumu problēma individuālā līmenī nav lielākā problēma. Vides piemēslošana ir jālikvidē jau pašā saknē. Ir skaidrs, ka ir ļoti sarežģīti atteikties no viegliem plastmasas iepakojumiem, lai dotu iespēju izmantot videi draudzīgākus risinājumus, kas nereti ir neērtāki lietošanai. Piemēram – stikla pudeles prasa vairāk enerģijas, lai tās transportētu, bet plastmasas iepakojums ļauj mazināt ēdiena izmešanu atkritumos.

Veidojot kultūru, kurā uzmanība ir pievērsta atkritumu atbilstošai izmešanai un pārstrādei, ir nepieciešams valsts atbalsts. Tā, piemēram, Taivānas galvaspilsēta Taipeja no “atkritumu salas” ir pārvērtusies par visai tīru pilsētu. Lai cik paradoksāli tas būtu, valsts palīdzēja mazināt plastmasas atkritumu urnas, tā vietā koncentrējoties uz citām atkritumu savākšanas un pārstrādes metodēm.

Īstermiņā tas, iespējams, neko nevarētu mainīt, taču ilgtermiņā pozitīvi rezultāti noteikti būtu vērojami.

Pilsētas ir testējušas vairākus paņēmienus, lai mazinātu atkritumu radīto piesārņojumu. Sociālā mārketinga speciāliste Jara Almosa un viņas kolēģi Austrālijas Grifita universitātē norādījuši, ka viens no veidiem ir bijis zīmēt acis uz sienām (tā, lai rodas iespaids, ka cilvēks, kurš vēlas nomest zemē atkritumus, tiek vērots), beidzot ar dažādiem citiem pasākumiem, sniedzot informāciju sabiedrībai par atkritumu kaitīgumu apkārtējai videi.

Viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir ļoti vienkāršs – vecais labais sociālais nosodījums. Piemēram, ja kāds cilvēks no grupas nomet savu konfekšu papīrīti zemē, viņš nekavējoties izpelnās nosodījumu no apkārtējiem, un tas visbiežāk liek pārdomāt savu rīcību. Cilvēki ir sociālas būtnes, kas tomēr ir atbildīgākas pret apkārtējo vidi nekā citas dzīvās radības.

“Thames21” pārstāvji norāda, ka arī šajos sarežģītajos laikos, kad cilvēki galvenokārt domā par savu veselību, ir jādomā arī par apkārtējās vides tīrību, jo arī atkritumi var palīdzēt slimību uzliesmojumiem. Tādēļ, neskaidrību pilnajā pasaulē vismaz uzturēt tīru apkārtējo vidi ir tas, ko ikviens cilvēks var darīt, lai skats uz dzīvi nebūtu tik nepatīkams.