Lietā par Nacionālās drošības komisijas darbam nepiemērotu telpu radīšanu pret vienu apsūdzēto kriminālprocess izbeigts

Raksta foto
Foto: Evija Trifanova/LETA

Saistībā ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas darbam nepiemērotu telpu radīšanu pret vienu apsūdzēto kriminālprocesu izbeigts.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka prokuratūra pērn uzrādīja apsūdzības trīs personām - bijušajam Saeimas kancelejas vadītājam Mārim Steinam, bijušajam parlamenta izpilddirektoram Valdim Ziemelim un vēl kādai personai. Prokuratūra šonedēļ Steina un Ziemeļa lietu par valsts amatpersonu nolaidību nodeva tiesai.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA apstiprināja, ka pret trešo apsūdzēto kriminālprocess izbeigts. Šāds lēmums pieņemts, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Kā vēstīts, paziņojot par lietas nodošanu tiesai, prokuratūra paziņojumā presei apsūdzēto vārdus neminēja, taču norādīja, ka divas bijušās valsts amatpersonas nolaidīgi pildījušas savus amata pienākumus, kā rezultātā Saeimas telpu pārplānošanas būvdarbus, kuru mērķis bija ieviest specifiskas drošības prasības, veica komersanti, kuriem nebija izsniegts industriālās drošības sertifikāts. 

Tā rezultātā tika ne vien ievērojami apdraudētas valsts varas intereses, bet arī iestājušās smagas sekas - nodarīts mantiskais zaudējums Latvijai Saeimas personā 251 847 eiro apmērā, norāda prokuratūra.

Reaģējot uz prokuratūras paziņojumu Steins šonedēļ izplatītajā preses paziņojumā norādīja, ka Saeimas Prezidijs 2014.gada vidū no Saeimas kancelejas kompetences bija izņēmis jautājumus, kas saistīti ar drošību. Savukārt lēmums par telpu piemērošanu Nacionālās drošības komisijas darbam ticis pieņemts 2014.gada oktobrī slēgtā sēdē, no kuras Steins ticis izraidīts, bet ar sēdē pieņemto lēmumu nav ticis iepazīstināts.

Attiecīgi bijušais kancelejas vadītājs uzskata, ka pēc tam, kad Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteica "slepeno telpu" akreditāciju, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece gan Valsts drošības dienestam (VDD), gan prokuratūrai sniegusi sagrozītu informāciju, lai panāktu kriminālprocesa sākšanu pret Steinu.

Viņš atzīmēja, ka apsūdzībā vienlaikus tiek pārmests, ka "valsts amatpersona nav iepazinusies ar slepeno lēmumu", un arī, ka "amatpersona ir izdevusi nepareizu rīkojumu ar nolūku šo pašu lēmumu izpildīt".

Publiski par šo kriminālprocesu tapa zināms 2017.gada februārī pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes, kur deputātiem šādu faktu pavēstījis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers

Kriminālprocess tika ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, Nacionālās drošības komisijas telpas nevarēja akreditēt, jo tajās nav iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību, toreiz aģentūrai LETA skaidroja toreizējā komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Par šo situāciju Nacionālās drošības komisija bija vērsusies ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu