"Klusējošais" rasisms Latvijā (166)

Minētajam sievietes apgalvojumam svaru piešķir Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) un pētījumu centra SKDS 2019.gadā veiktā aptauja. Saskaņā ar to tikai 20% Latvijas iedzīvotāju nav iebildumu pret citu tautību vai citas izcelsmes cilvēkiem viņu darbavietās, ģimenēs vai kaimiņos. Visvairāk Latvijas iedzīvotāji nevēlas nevienā no nosauktajām situācijām redzēt romus, afgāņus un pakistāņus.

Oficiālā statistika - pārāk optimistiska

Saskaņā ar Latvijas Cilvēktiesību centru, pēdējais rasistisku motīvu vadīts vardarbīgs noziegums notika 2013. gadā. Savukārt 2019. gadā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas veidoto “Kriminālo statistiku” notika tikai pieci noziegumi, kas atbilst Krimināllikuma 78. pantam, proti, “Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana”. Sīkāk, cik ir bijuši, piemēram, rasu naida izraisīšanas gadījumi, statistika nerāda.

Savukārt Valsts drošības dienests (VDD) šobrīd veic izmeklēšanu trīs kriminālprocesos, kas sākti saistībā ar iespējamu Krimināllikuma 78. panta pārkāpumu. Vienlaikus neviens no šiem kriminālprocesiem nav saistīts ar rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, ziņo VDD.

Arī pagājušajā gadā sāktās krimināllietas nebija saistītas ar iespējamu rasu naidu, bet gan ar nacionālā un etniskā naida izraisīšanu.

Taču šogad, kā atzīmē VDD, internetā ir bijuši vairāki komentāri ar iespējamām rasu naida pazīmēm.

“VDD redzeslokā pašlaik ir nonākuši atsevišķi interneta vidē publicēti ieraksti, kuros ir saskatāmas iespējamas rasu naida vai nesaticības izraisīšanas pazīmes. Pašlaik norisinās minēto ierakstu izvērtēšana, tādēļ pagaidām VDD atturas no plašākiem komentāriem saistībā ar tiem,” teikts VDD atbildē.

Tomēr, kā sarunā ar TVNET uzsvērusi Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska, rasisms Latvijā ir problēma. Neoficiāli ir zināms, ka rasisma izpausmes gadījumu skaits ir daudz lielāks.

“Un tad ir jautājums par neoficiāliem datiem, ko parasti vāc nevalstiskās organizācijas caur aptaujām. Pie tām parasti griežas cietušie. Latvijā pēdējos 3-4 gadus mēs jūtam, ka ir vēršanās pret ārzemju studentiem viņu ādas krāsas dēļ, bet ne tikai,” sacīja Kamenska.

Pirms četriem gadiem Cilvēktiesību centrs ir aptaujājis 170 ārvalstu studentus. 108 no viņiem ir bijusi pieredze ar neiecietīgām izpausmēm. Runa galvenokārt ir par aizskarošiem, rasistiskiem izteikumiem publiskās vietās, piemēram, sabiedriskajā transportā, veikalos, ielās un arī izklaides vietās. Arī šogad centrs ir veicis līdzīgu aptauju, izlasē iekļaujot nu jau 200 studentu. Kamenska atzīst, ka rezultāti ir atkārtojušies: lielākā daļa aptaujāto studentu ir saskārušies ar neiecietību ārējo pazīmju dēļ.

Nepietiekamās zināšanas un izkļaujoša attieksme

Tiesībsargs Juris Jansons atzīst: lai arī uz citu Eiropas valstu fona Latvija izskatās “diezgan labi”, rasisma problēma klātesoša arī mūsu sabiedrībā.

“Jārēķinās ar to, ka mūsu sabiedrība ir ļoti konservatīva. Mums tas (rasisms – red.) nav varbūt tik izteikts un publiski redzams ikdienā, bet, ja mēs paskatāmies vienu otru komentāru, kas parādās sociālajos tīklos, tad, protams, tur ir saskatāmas rasisma izpausmes,” sarunā ar TVNET atzina tiesībsargs.

Pēc Jansona domām, problemātiski ir tas, ka par naida noziegumiem ziņo ļoti reti. “Vājais posms” Tiesībsarga ieskatā ir atpazīt policijas līmenī, ka tiešām ir noticis noziegums saistībā ar naida runu vai rasistiskām “aktivitātēm”.

Tašu šim stāstam ir arī otra puse. Kā norāda centra “Providus” vadošā pētniece Agnese Lāce, cilvēki mēdz neatpazīt naida noziegumus.

“Datu par diskriminācijas gadījumiem, kas būtu balstīti rases vai etniskās izcelsmes iemeslos, ir ļoti maz. Cilvēki tos neatpazīst, par to neziņo, vai arī šie ziņojumi netiek izmeklēti, jo nav tādu zināšanu un kapacitātes,” skaidro Lāce. Viņa saka, ka rasistisku noziegumu izmeklēšanu sarežģī tas, ka nav vienotas pieejas, kā tos identificēt.

Turklāt atklāts rasisms pret šīm atšķirīgajām iedzīvotāju grupām nav vienīgā problēma. Ir vērojama arī nepietiekama uzmanība ārzemniekiem īpaši ārkārtas situācijas apstākļos saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Attiecīgie atbalsta pasākumi sākumā tika izstrādāti, nedomājot par Latvijā dzīvojošajiem ārzemniekiem, uzskata pētniece.

“Piemēram, ar ārvalstu studentiem bija šī situācija, kad Rīgas pašvaldība izstrādāja īpašu informatīvo materiālu, ka arī viņi var saņemt atbalstu. Varbūt tā nav vienmēr negatīva attieksme, bet tā arī ir tāda izkļaujoša attieksme pret šīm iedzīvotāju grupām,” zināja stāstīt Lāce.

Kā cīnīties ar rasismu?

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums. Tā mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko un sabiedrisko kārtību. Jaunā likuma 21. pants paredz administratīvu atbildību pastiprinošus apstākļus. Viens no tiem skan šādi: “ja pārkāpuma izdarīšanas motīvs ir naids pret tādām personas atšķirīgām iezīmēm kā rase, reliģiskā pārliecība, nacionālā piederība vai citas skaidri nosakāmas personas atšķirīgās iezīmes,” teikts jaunajā likumā.

Pēc Kamenskas domām, jaunais Administratīvās atbildības likums ļaus reaģēt uz mazāk svarīgiem rasisma izpausmes gadījumiem, kas tai pašā laikā nav mazāk jūtīgi un sāpīgi tiem cilvēkiem, pret ko šie pārkāpumi ir vērsti.

Savukārt pēc tiesībsarga Jura Jansona domām, lai tiktu galā ar rasisma problēmu, Latvijā nepārtraukti esot jāpaaugstina policijas kompetence un zināšanas naida noziegumu atpazīšanā un izmeklēšanā.

“Ne visi policijas darbinieki saprot, kā naida noziegumi atšķiras no parastiem noziegumiem. Naida noziegumi ir specifiski tāpēc, ka tie vēršas pret cilvēka identitāti un tā ir identitāte, ko viņš nevar mainīt. Un, ja jums ir tumša ādas krāsa un ja jums katru dienu par to atgādina, tas cilvēkam ir ļoti traumatiski,” piebilst Anhelita Kamenska.

Visbeidzot situāciju ar rasisma izpausmēm Latvijā ir vērtējusi arī Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību. Tā ir Eiropas Padomes iestāde rasisma, ksenofobijas, antisemītisma un neiecietības monitoringam.

Saskaņā ar organizācijas 2019.gada ziņojumu par Latviju, Latvijas kriminālais, administratīvais un civilais regulējums vēl aizvien pilnībā neatbilst organizācijas rekomendācijām attiecībā uz cīņu pret rasismu un rasu diskrimināciju.

Piemēram, ziņojumā atzīmēts, ka Valsts policijā nav atsevišķas komandas, kas strādātu ar “ievainojamām grupām” naida noziegumu kontekstā.

Turklāt nepietiekami tiekot veicināta rasistiskai naida runai pretēja vēstījuma izplatīšana no “augsta līmeņa politiskiem pārstāvjiem un citu publisku personu” puses. Organizācija aicina to labot.

Vienlaikus kā Latvijas sasniegumi ziņojumā tiek vērtēta Tiesībsarga institūcijas finansiālās situācijas, redzamības un pieejamības uzlabošanās. Turklāt par apsveicamu soli tiek atzīts tas, ka Tiesībsargs kopā ar citām valsts institūcijām ir izstrādājis vadlīnijas naida runas un naida noziegumu izmeklēšanai.

Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.