EK: ES "zilās ekonomikas" apgrozījums - €750 miljardi

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, ziņojumā uzsvērts, ka ES "zilās ekonomikas" stāvoklis ir labs. Pirms diviem gadiem tās apgrozījums bija 750 miljardi eiro, turklāt 2018.gadā zilās ekonomikas sektorā strādāja pieci miljoni cilvēku - par 11,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Komisijas paziņojumā skaidrots, lai gan jaunā koronavīrusa pandēmija smagi skārusi tādas nozares kā piekrastes un jūras tūrisms, zvejniecība un akvakultūra, "zilajai ekonomikai" kopumā esot milzīgs potenciāls veicināt zaļo atveseļošanu.

Piemēram, ES Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs norādīja, ka atjaunojamo jūras energoresursu enerģija, pārtika no jūras, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms, zilā bioekonomika un daudzas citas darbības, kas veido zilo ekonomiku, palīdzēs mums izkļūt no šīs krīzes stiprākiem, veselīgākiem, noturīgākiem un ilgtspējīgākiem," akcentēja Sinkēvičs.

Savukārt ES Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela, kas atbildīga arī par Kopīgo pētniecības centru (JRC), sacīja, ka tiks turpināts ES "zilās" izaugsmes stratēģijas palīdzību atbalstīt jūrlietu un jūrniecības nozares ilgtspējīgu izaugsmi.

"Pētniecība un inovācija ir galvenie pīlāri, uz kā balstās Eiropas rīcība šajā jomā. Mēs nodrošināsim, ka pētniecība, inovācija un izglītība veicina pāreju uz Eiropas zilo ekonomiku. Šodien publicētais ziņojums ir daļa no šī zinātniskā atbalsta. Tajā sniegts vērtīgs ieskats Eiropas jūras darbību ekonomiskajos rādītājos un uzsvērtas prioritārās darbības jomas," pauda Gabriela.

EK paziņojumā norādījusi, ka jūras vide parasti tiek saistīta ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, taču tajā darbojas arī arvien lielāks skaits jaunu, inovatīvu nozaru, to vidū atjaunojamo jūras energoresursu enerģijas nozare. ES, kas ir pasaules līdere okeāna energotehnoloģiju jomā, virzās uz to, lai ne vēlāk kā 2050.gadā līdz pat 35% tās elektroenerģijas tiktu saražots no atkrastes avotiem.

Pirmo reizi EK ziņojumā sīki aplūkota "zilās ekonomikas" vides ietekmes dimensija, tādējādi dodot ieguldījumu arī vides mērķu sasniegšanā. Zvejniecības un akvakultūras oglekļa dioksīda emisijas uz vienu bruto pievienotās vērtības vienību 2009.-2017.gadā ir samazinājušās par 29%, tāpēc šīs nozares izaugsme ir lielā mērā atsaistīta no siltumnīcefekta gāzu ražošanas. Turklāt EK ziņojumā ir uzsvērta saistība starp ilgtspējīgu zveju un pozitīviem ekonomikas rādītājiem.

Zaļināšana notiek arī citās nozarēs, skaidrots EK ziņojumu. Ņemot vērā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteikto sēra satura ierobežojumu, kurš stājās spēkā 2020.gadā, jūras transporta nozare arvien vairāk pārorientējas uz mazāk oglekļietilpīgiem enerģijas avotiem. Turklāt "zaļo ostu" tīkls samazina ekoloģiskās pēdas nospiedumu, ko atstāj šie ekonomiski nozīmīgie transporta mezgli, kuri savieno okeānu un sauszemi.

Ziņojumā aplūkota arī ekonomiskā vērtība, kāda ir vairākiem ekosistēmu pakalpojumiem, ko nodrošina okeāni, arī jūras organismu dzīvotnes, oglekļa sekvestrēšana un procesi, kas ietekmē klimata pārmaiņas un bioloģisko daudzveidību.

2018.gadā ES "zilajā ekonomikā" nodarbināti bija pieci miljoni cilvēku; salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu darba vietu skaits šajā ekonomikā ir palielinājies par 11,6%. Šo izaugsmi veicinājusi galvenokārt piekrastes tūrisma nozare.

Komisijas ziņojumā uzsvērts, ka mazāk nekā desmit gadu laikā darba vietu skaits atkrastes vēja enerģijas nozarē ir palielinājies deviņas reizes. Šie skaitļi liecina, ka ES zilā ekonomika ir pārvarējusi 2008.gada ekonomikas un finanšu krīzes postošo ietekmi. Tā kā pašreizējā koronavīrusa krīze ietekmē visas ekonomikas nozares, arī "zilo ekonomiku", Komisija jau laikus ir veikusi stingrus pasākumus nolūkā aizsargāt ES ekonomiku, arī dažādās "zilās ekonomikas" nozares.

ES "zilo ekonomiku" atbalsta, izmantojot dažādus instrumentus. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds vairāk nekā 1,4 miljardus eiro ir investējis atkrastes vēja enerģijas projektos un sniedzis atbalstu citām zilās ekonomikas daļām, tai skaitā ostu attīstībai un tīrai kuģošanai.

EK un Eiropas Investīciju fonda "BlueInvest" platforma inovatīviem uzņēmējiem, kas sāk darbību "zilajā ekonomikā", 2019.gadā dotāciju veidā ir piešķīrusi 22 miljonus eiro un 2020.gadā - 20 miljonus eiro. Turklāt 2020.gadā tika izveidots jauns fonds "BlueInvest". Vairākus zilās ekonomikas projektus finansē arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

"Zilā ekonomika" ir termins ekonomikā un tas ir saistīts ar jūras apkārtējās vides ekspluatāciju un arī tās nosargāšanu.