"ABLV Bank" lietā veiktas vērienīgas kratīšanas (5)

Aptuveni 300 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku rīkojuši kratīšanas un procesuālas darbības vairāk nekā 40 ar banku saistītās adresēs.

Tikmēr likvidējamās "ABLV Bank" pārstāvis Jānis Bunte LTV apstiprinājis, ka bankas telpās Skanstes ielā 7, šodien ieradušies valsts drošības iestāžu pārstāvji, kuri veikuši procesuālas darbības, bet viņš atturējies sniegt sīkākus komentārus, ar ko šīs darbības saistītas.

"Mēs sadarbojamies ar tiesībsargājošajām institūcijām un sniedzām visu nepieciešamo informāciju. Mēs jau iepriekš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā regulāri sniedzām tiesībsargājošajām iestādēm visas to pieprasītās ziņas un sniegsim tās arī turpmāk. Jānorāda, ka likvidējamā "ABLV banka" vēl 2018. gada februārī pati vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu pārbaudīt publiski izskanējušos apgalvojumus par bankas iespējamo iesaisti noziedzīgajās darbībās," sacīja Bunte.

Kratīšanas sestdien tiekot veiktas dažādās vietās Rīgā un Rīgas reģionā – gan kredītiestādē, gan uzņēmumos, gan personu darba vietās un dzīvesvietās. Vairākas personas ir aizturētas. 

Latvijas televīzija ziņo, ka kratīšanas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) virzīta procesa ietvaros notikušas sadarbībā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Valsts ieņēmumu dienestu un Cert. Policija turpina darbu un izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju nesniedz. 

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apstiprināja, ka šodienas izmeklēšanas darbībās piedalās arī trīs prokurori. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis Andrejs Vaivars apliecināja, ka izmeklēšanas darbībās piedalās desmit darbinieki no VID Noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes.

Valsts policijā pašlaik ir 50 kriminālprocesi par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot "ABLV Bank" kontus, turklāt aptuveni desmit lietās ir pazīmes, ka bankas darbinieki, iespējams, snieguši atbalstu legalizēšanas darbībās.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elīna Priedīte iepriekš pastāstīja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākti 50 kriminālprocesi par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot "ABLV Bank" kontus atsevišķi un infrastruktūru kopumā. No minētiem kriminālprocesiem daudzi ir tādi, kur ir konstatēta atsevišķu klientu pretlikumīga rīcība, un daži, kur banka bija iesaistījusies tās atklāšanā.

Pēc policijas sniegtās informācijas, aptuveni desmit kriminālprocesos ir pazīmes, ka viens vai otrs bankas darbinieks, atsevišķi vai strādājot grupā ar citiem, tajā skaitā atbildīgām amatpersonām, sniedza atbalstu legalizēšanas darbībās, tāda veidā veicot nozieguma izdarīšanu kā līdzdalībnieks.

Policijā norādīja, ka iepriekš vienu no kriminālprocesiem savā lietvedībā pārņēma Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, un izmeklēšanu turpina uzraugošais prokurors kā procesa virzītājs. Šī lieta ir par vismaz 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju "ABLV Bank" un tajā ir 14 personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību.

Tāpat ENAP lietvedībā ir apjomīgs, tā saucamais "pamatprocess", kas sākts pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") ziņojuma. Tajā tiek vērtēta "ABLV Bank" kā kredītiestādes un tās vadības rīcība, iespējams, pieļaujot ilgstošu un sistemātisku bankas infrastruktūras izmantošanu dažādā veidā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā ne tikai no Ukrainas, Azerbaidžānas un Krievijas.

Jau vēstīts, ka “ABLV Bank” vārds gadiem ilgi parādījās skaļākajos starptautiskajos naudas atmazgāšanas skandālos. Piemēram, Krievijā mirušā jurista Sergeja Magņitska, Ukrainas miljardiera Serhija Kurčenko un Azerbaidžānas režīma “laundromāta” lietās.

2016.gada maijā Latvijas regulators banku sodīja par līdzdalību miljarda izkrāpšanā no trim Moldovas bankām, piespriežot līdz tam nozares lielāko sodu: 3,16 miljonus eiro.

Savukārt ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija 2018.gada februārī rosināja Latvijā esošajai komercbankai "ABLV Bank" piemērot sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. 

ASV finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres paziņojumā bija teikts, ka "ABLV Bank" bijusi ārvalstu banka primārai kapitāla atmazgāšanai, kas bijusi ieinteresēta naudas atmazgāšanas shēmu organizēšanā un pretojusies noteikto normu ievērošanā.

2018. gada 26. februārī "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē nolēma veikt bankas pašlikvidāciju. 

Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas un procesuālās darbības “ABLV” bankas lietā par vismaz 50 miljonu eiro “atmazgāšanu” arī šā gada janvārī.