Viedoklis: Covid-19 kā atspēriena punkts un impulss Latvijas digitalizācijai (1)

Digitālās prasmes jāmāca jau šodien

Sākoties ārkārtas situācijai, viena no pirmajām nozarēm, kurai nācās saskarties ar ievērojamām pārmaiņām, bija izglītība. Ierastās klātienes mācību stundas bija nepieciešams ātri pārcelt virtuālajā vidē. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš stāsta, ka jau pirms Covid-19 radītās situācijas valstī IZM strādāja pie Izglītības sistēmas digitalizācijas un skolotāju digitālo prasmju celšanas, bet bija nepieciešams "grūdiens", lai kritiskā masa nosliektos par tehnoloģiju sniegto priekšrocību pielietošanas mācību procesā.

“Attālināto mācību process bija liels izaicinājums visiem. Par spīti tam, ka ārkārtas situācijas realitātei bija jāpielāgojas zibenīgi, lielākajā daļā Latvijas mācību procesa pārnešana uz digitālo vidi izdevās diezgan labi,” atzīst R. Znotiņš. Viņaprāt, būtiskākais bija nevis nodrošināt skolotājiem nepieciešamās tehnoloģijas, bet veicināt izpratni par to optimālu izmantošanu. “Lai attālināto mācību procesu efektīvi nodrošinātu, bija nepieciešams nodrošināt skolotājus ar kopīgām vadlīnijām par attālināto mācību procesa norisi, kas tika paveikts vienas nedēļas laikā. Tāpat bija nepieciešams apgādāt vairāk nekā 5300 bērnus, kuriem dažādu, pārsvarā sociālu apstākļu dēļ, nebija pieejas viedierīcēm un internetam. To paveicām divu nedēļu laikā. Savukārt trīs nedēļu laikā spējām nodrošināt attālinātu mācību saturu ar TV starpniecību, kas tapa no nulles “Tava klase” projekta veidā un ir pieejams praktiski katram Latvijas iedzīvotājam virszemes TV vai internetā,” paskaidro IZM pārstāvis.

Arī mūsu izglītības sistēmas nākotnē Reinis Znotiņš saredz aizvien vairāk digitalizācijas, uzsverot, ka to skaidri pieprasa darba tirgus izmaiņas. “Pirmkārt, šobrīd mainās skolotāja loma - informācijas nodošanu var nodrošināt arī tehnoloģijas, bet skolotājs var vairāk veltīt laika individuālajam darbam ar bērnu, skaidrojot tam mācību vielu. Otrkārt, darba tirgus mainās ļoti strauji, un šobrīd skolās esošie bērni, iespējams, savu lielāko darba dienas daļu vairs nepavadīs birojos, bet strādās tiešsaistē. Tieši tādēļ mums jau tagad jānodrošina bērniem digitālo prasmju attīstība, iespēja apgūt pašdisciplīnu, pašmotivāciju un spēju organizēt savu laiku un dienas kārtību, kas būs ļoti vajadzīgas un noderīgas prasmes nākotnes darba tirgū,” uzsver R. Znotiņš.

Neklātienes diagnostika un ārstēšana

Iespējams, visgrūtāk pielāgoties pandēmijas izraisītajai ārkārtējai situācijai bija tieši veselības nozarei. Lai palīdzētu apturēt Covid-19 izplatību, jau daudzi Latvijas iedzīvotāji ir lejuplādējuši mūsu valstī izstrādāto mobilo lietotni “Apturi Covid”.

Tomēr digitalizācija medicīnā neapstāsies pie lietotņu izveides, paredz eksperti. Pavisam reālu pienesumu medicīnas jomas digitalizācijai var sniegt 5G tīkls un mākslīgais intelekts. “Jau pandēmijas laikā radījām tehnoloģiju, kas ļāva krietni saīsināt Covid-19 diagnostikas ātrumu. Salīdzinot patērēto laiku, redzama liela atšķirība – ārsts, darbojoties viens, pavada aptuveni 12 minūtes katras diagnozes noteikšanai, turpretī mākslīgais intelekts spēj datortomogrāfijas attēlu analīzi paveikt 10 sekundēs. Ārstam atlika veltīt vien aptuveni 2 minūtes saņemto rezultātu pārskatīšanai, tādējādi ievērojami samazinājās mediķu noslodze, ļaujot koncentrēties uz pacientu ārstēšanas sākšanu,” stāsta Rikijs Čens, “Huawei Technologies” vadītājs Baltijā.

“Un tas ir tikai sākums tehnoloģiskiem risinājumiem, ko nākotnē saredzam medicīnā. 5G ļaus plaši izmantot paplašinātās realitātes (augmented reality) iespējas ārstu vizītes veikt neklātienē, zibenīgi nogādāt informāciju par pacienta stāvokli dažādiem speciālistiem un varbūt kādreiz pat veikt attālinātas operācijas. Tehnoloģijas spēj paveikt vairāk, nekā mēs spējam iztēloties, - mums tikai jāspēj saredzēt to potenciālās iespējas un tās jāizmanto.”

Kultūra turpina skatītājus pulcēt arī tiešsaistē

Pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā krietnu triecienu saņēma kultūras dzīve - tika atcelti koncerti, slēgti muzeji, dīkstāvē nonāca teātri. Tomēr Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale norāda, ka kultūra savu seju nezaudēja arī ārkārtas situācijas laikā – skatītāju tikšanās ar to no klātienes pārcēlās uz internetu.

“Jau 16. martā KM un tās iestādes sāka informatīvu kampaņu #Ēkultūra, aicinot iedzīvotājus ārkārtējās situācijas laikā kultūras norises izbaudīt virtuāli, savukārt kultūras jomā pieejamos e-pakalpojumus saņemt attālināti,” dalās L. Kokale. Tiešsaistē kļuva pieejamas filmas, teātra un operas izrādes, muzeju ekspozīcijas, tautas deju ieraksti, un tie ir tikai daži no informatīvās kampaņas #Ēkultūra piemēriem.

Arī pēc ārkārtējās situācijas beigām kultūras dzīvē Latvijā turpinās digitalizācijas procesi. Jūnija sākumā izveidota iepriekšējā pieraksta sistēma Latvijas muzeju apmeklējumam, kas paredz attālinātu reģistrēšanos muzeja apmeklējumam noteiktos laikos. KM pārstāve uzskata: lai gan kultūru visā tās krāšņumā iespējams izbaudīt vien klātienē, Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie sociālās un fiziskās distancēšanās ierobežojumi ir pierādījuši, ka virtuālam apmeklējumam var piedāvāt gan starptautiska, gan vietēja mēroga kultūras pasākumus. “Tehnoloģijas viennozīmīgi paver iespējas dažādot kultūras pakalpojumus, tam spilgts apliecinājums ir, piemēram, muzeju ekspozīcijas, kurās ienāk aizvien vairāk skārienjutīgo ekrānu, audio un video materiālu,” stāsta Lita Kokale.