Rīgas koncertzāli uz Šķēļu zemes tomēr nebūvēs - piedāvā nojaukt augstceltni (66)

Pēc sadarbības sanāksmes atbalstu iecerei pauž arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), sakot, ka “viens pluss ir tāds, ka koncertzālei būs vieta, bet otrs pluss, ka ēku, kam nav laba harmonija ar sabiedrību, varēs nomainīt pret ēku, kas labi saskan ar sabiedrību.” Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) vēlas ieceri rūpīgi analizēt, lai “noņemtu potenciālos riskus”. Kā piemēru viņš sauc Valsts drošības dienesta ēkas celtniecību vietā, kur sabiedrība izteikusi vēlmi izveidot parku. 

Elizabetes iela 2 kā iespējama koncertzāles atrašanās vieta tikusi apspriesta jau iepriekš, bet apgrūtinājums bija Pasaules tirdzniecības centrs (agrākā LPSR Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka). Tagad esot panākts “drosmīgs risinājums”, raksturo Puntulis. 

1974. gadā uzceltā ēka, kas pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem, esot bēdīgā stāvoklī, kura uzlabošanai būtu jāiegulda miljoni. Jēgpilnāk būtu to nojaukt un naudu ieguldīt koncertzāles tapšanā, domā Puntulis. Jāpiezīmē, ka vēl nesen bija doma uz turieni pārcelt Ekonomikas ministriju (EM). Tā gan esot no ieceres atteikusies kā finansiālu, tā emocionālu apsvērumu dēļ. Aprēķināts, ka būtu vajadzīgi vismaz 30 miljoni eiro, lai pašreizējo ēku pielāgotu mūsdienīgu biroju standartiem. Turklāt EM nav vēlējusies “turpināt padomisko tradīciju”, stāsta Puntulis.

Šai vietai nederēs arhitekta Anda Sīļa projekts, kas bija paredzēts pirmajā koncertzāles izvēles vietā -  uz AB dambja. Ministrija sludinās jaunu konkursu ēkas būvei. To finansēs no  32 miljoniem, ko ministrija saņēmusi kultūras nozares atbalstam Covid-19 radītajā krīzē. Koncertzāles projektēšanai un pašreizējās ēkas nojaukšanai atvēlēti septiņi miljoni eiro.

Vēl rudenī Puntulis aizstāvēja privātās-publiskās partnerības (PPP) ideju, kas nozīmētu, ka privātais investors uz savas zemes uzceļ ēku. Valsts tiek pie koncertzāles, bet no tās pelna investors. Tajā laikā valdība dārdzības dēļ bija noraidījusi Sīļa projektu uz AB dambja, savukārt Rīgas dome nepiekrita Kongresu nama pārbūvei. Ministrs toreiz sauca divas potenciālās vietas: Andrejosta un Skanstes apkaimi. 

Puntulis Andrejostu apsvēra arī pēc Re:Baltica pētījuma, kas apliecināja, ka uzņēmums, kas izteica gatavību valstij uzdāvināt zemi koncertzāles būvei, cieši saistīts ar bijušā premjera Andra Šķēles ģimeni, savukārt zemes dāvinājums - ar Šķēles privātajām biznesa interesēm. “Saprotu sabiedrības bažas par darījumu ar cilvēkiem, kam pieder šīs konkrētās platības, bet tanī pat laikā izslēgt no konkursa tikai dēļ tā, es īsti neredzu pamata. Tas ir juristu jautājums,” tā pērn rudenī skaidroja kultūras ministrs. Re:Baltica noskaidroja, ka pirmo reizi Andrejostas versiju 2018. gada beigās Kultūras ministrijai (KM) kā iespējamo variantu piedāvājis tā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa). 

Tagad domas mainījušās, jo parādījies  līdzvērtīgs  piedāvājums. “Šī beidzot ir cienīga alternatīva, kas liek atmest visus pārējos meklējumus,” skaidro Puntulis.

Taču no PPP modeļa viņš neesot pilnībā atteicies. Viņam nav pārliecības, vai valstij pašai atradīsies nepieciešamā nauda koncertzāles celtniecībai, tāpēc investoru var nākties piesaistīt. “Jebkurā gadījumā, tas vairs neietekmēs koncertzāles atrašanās vietu,” rezumē ministrs.

Aptuvenās izmaksas Puntulis atsakās nosaukt. Taču lēš, ka akustiskā koncertzāle gatava varētu būt septiņu gadu laikā. Nākamā gada pavasarī varētu noritēt konkurss par pašreizējās ēkas nojaukšanu, tajā pašā laikā sludināts skiču konkurss. Būvniecība varētu sākties trīs gadu laikā.