Pieci mīti un patiesība par saules enerģiju Latvijā

Šobrīd jau gandrīz 1000 Latvijas patērētāju izmanto saules gaismu, lai ražotu enerģiju pašu patēriņam. Vienlaikus par šo enerģijas ražošanas risinājumu joprojām netrūkst daudz dažādu aizspriedumu un maldīgu priekšstatu. Tāpēc energokompānijas Enefit speciālisti apkopojuši dažus populārākos mītus un izvērtē to patiesumu.

Mīts Nr. 1: Latvijā saule spīd reti, un ziemā saules paneļi enerģiju neražo

Latvijā ir mazāk tiešās saules gaismas nekā dažās dienvidu valstīs, bet salīdzinājumā, piemēram, ar Vāciju, kura ar 52 gigavatu uzstādīto saules paneļu jaudu ieņem ceturto vietu pasaulē, mēs varam saražot tādu pašu enerģijas daudzumu. Latvijas ieguvums ir zemāka vidējā gaisa temperatūra, jo tas paaugstina saules enerģijas paneļu efektivitāti – vēsākā laikā paneļi darbojas ražīgāk.

Aplūkojot saules enerģijas sistēmas rādītājus, redzam, ka tā enerģiju ražo visu gadu. Gada tumšākajos mēnešos saražotās enerģijas apjoms krītas, jo dienas ir īsākas. Tomēr jāatceras, ka enerģijas ražošanai nav nepieciešama pastāvīgi spoža saule (arī mākoņainās dienās paneļi ražo enerģiju), galvenais ir saules starojums, kas līdz paneļiem nokļūst caur mākoņiem. Tādēļ arī ziemas mēnešos, kad saražotais apjoms ir ap 10% no gada kopējā potenciāla, tas ir pietiekami, lai samazinātu elektrības kopējo rēķinu. Protams, uzstādot paneļus un tos lietojot, jāseko līdzi, lai uz tiem neuzkrātos sniegs un paneļu virsma netiktu aizsegta.

Mīts Nr. 2: Saules enerģija ir dārga un ātrāk par 20 gadiem neatmaksājas

Tehnoloģiju attīstība pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājusi saules enerģijas paneļu cenas uz pusi, un šobrīd sistēma enerģijas ražošanai no saules gaismas ir līdzvērtīgā cenā ar modernu apkures katlu. Piemēram, vidēja izmēra privātmājai saules enerģijas sistēmas iegāde un uzstādīšana nozīmē 3000 līdz 7000 eiro ieguldījumu.

Ņemot vērā šī brīža elektroenerģijas cenas un pieredzi, ka pēc sistēmas uzstādīšanas elektrības rēķins samazinās par aptuveni 50%, vidējais atmaksāšanās periods Latvijas mājsaimniecībām sasniedz septiņus līdz desmit gadus. To ietekmē katras uzstādītās sistēmas jauda un mājokļa elektrības patēriņa īpatnības. Šobrīd labākajiem paneļiem tiek nodrošināta līdz pat 25 gadus ilga efektivitātes garantija, kas nozīmē, ka arī pēc šī laika paneļi saglabā vismaz 83% no savas jaudas. Šīs izmaiņas vēlāk var vienkārši kompensēt, pievienojot vienu papildu saules paneli.

Mīts nr. 3: Vienīgais, ko vērts salīdzināt, ir jauda

Kopējā saules paneļu jauda ir svarīga, taču vēl svarīgāk ir prognozēt visas sistēmas ražošanas jaudu, lai tā atbilstu konkrētā mājokļa specifikai – segtu nepieciešamo elektrības patēriņu un lieki nesadārdzinātu sistēmu, uzstādot pārlieku lielu ražošanas jaudu.

Veicot ražošanas jaudas prognozi, jāņem vērā saules enerģijas paneļu tehnoloģija, to atrašanās vieta un piekļuve saules gaismai, kā arī dažādi fiziskie šķēršļi (citas ēkas, koki, skursteņi utt.) un citas detaļas, kuru paredzēšana sniegs precīzu priekšstatu par to, cik daudz enerģijas sistēma reāli spēs saražot visa gada laikā. Attiecīgi šī ražošanas prognoze jāsalīdzina ar mājokļa patēriņa datiem, lai redzētu, cik lielu enerģijas daudzumu nākotnē spēs nosegt saules enerģija un cik tieši liela sistēmas jauda jāuzstāda. Jo dārgāka un neefektīvāka sistēma, jo garāks tās atmaksāšanās laiks.

Mīts nr. 4: Saules enerģijas paneļiem nav nepieciešama apkope

Plaši izplatīts ir priekšstats, ka saules enerģijas sistēma pēc tās uzstādīšanas darbojas pilnīgi bez jebkādas apkopes. Tā ir tikai daļēja taisnība. Lai būtu droši par ilgu un stabilu sistēmas darbību, ieteicams vismaz reizi gadā pārbaudīt saules enerģijas paneļu darbības efektivitāti un arī apsekot to konstrukcijas. Tāpat arī regulāri jāpievērš uzmanība sistēmas paziņojumu ekrānam, lai savlaicīgi pamanītu paziņojumus par kādu kļūmi sistēmas darbībā.

Mīts nr. 5. Saules paneļi dod neatkarību no energotīkla

Lielākajai daļai saules enerģijas spēkstaciju ir nepieciešams pastāvīgs pieslēgums pie elektrotīkla. Tiklīdz tiek pārtraukta strāvas padeve, saules enerģijas ražošana apstājas. Vienīgais izņēmums būtu hibrīdsistēmas, kurās enerģijas tiek uzglabāta akumulatoros. Ir pieejamas arī no tīkla neatkarīgas sistēmas, taču tās ir specifiskas un paredzētas vietām, kur nav pieejams elektrotīkls. Turklāt tās ir vairākas reizes dārgākas nekā ikdienas lietošanai paredzētie risinājumi.