Cilvēki Covid-19 krīzes laikā iemācījušies darīt lietas efektīvāk

Runājot par iespējamajiem krīzes scenārijiem, Straupe-Lūse atminējās, ka uzņēmumā nebija izstrādāts krīzes plāns. Tomēr tad, kad janvārī vīruss strauji izplatījās Ķīnā, radās aizdomas, ka Covid-19 varētu nonākt arī Eiropā. Tad jau uzņēmumā sāka domāt, ka jaunos projektos naudu vēl neieguldīs, bet nogaidīs, kā situācija attīstīsies tālāk.

“Uzņēmums gan pagājušajā gadā nosvinēja 25 gadu jubileju, tā ka šī nav pirmā ekonomiskā krīze, un arī pats sākums deviņdesmitajos nebija no vieglajiem. Tāpēc tāda pieredze ar grūtībām mums ir,” pauda Straupe-Lūse.

“Baltu Rotu” vadītāja atzīst, ka Covid-19 radītā krīze uzņēmuma darbību ir ietekmējusi ievērojami. Uzņēmumam ir trīs veikali – Vecrīgā, Siguldā un Turaidā. Tiek norādīts, ka Rīgas veikalā latviešu un ārzemju klientu proporcija ir aptuveni vienāda, Siguldā – ārzemju klientu proporcija ir lielāka, bet Turaidas veikala klienti lielākoties ir ārzemju tūristi.

“Līdz ar to tūrisma sezona, kas neiesākās, ir finansiāli smags trieciens, bet no otras puses, mēs ļoti novērtējam savu lojālo Latvijas klientu mīlestību. Viņi pirmajās dienās maijā gaidīja, kad atvērsim veikalus. Līdz ar to mums ir savā ziņā vieglāk, salīdzinot ar citiem tūrisma nozares uzņēmumiem, jo mums jau bija savu lojālo klientu bāze,” sacīja Straupe-Lūse.

Runājot par robežu pakāpenisku atvēršanos un tūrisma nozares atkopšanos, Straupe-Lūse norādīja, ka no finansiālā aspekta šāds solis ir vērtējams pozitīvi.

“Varbūt bažas rada epidemioloģiskā situācija, jo arī tad, kad mēs marta vidū slēdzām veikalus, galvenais arguments bija mūsu darbinieku drošība. Arī veikala darbinieki novērtēja šo lēmumu un pateicās par to, ka viņiem nav likts obligāti iet uz darbu. Es gan domāju, ka Veselības ministrijas pārstāvji labi apzinās riskus, kā arī to, ko darīt, tādēļ robežu atvēršana neradīs lielākus riskus drošībai,” saka “Baltu Rotas” vadītāja.

Covid-19 krīze būtiski mainīja uzņēmuma darbību, liekot mainīt darba organizāciju. Kopumā šajā uzņēmumā strādā 20 darbinieki, no kuriem 15 bija dīkstāvē. Daļa no dīkstāvē esošajiem darbiniekiem no maija beigām atgriezās darbā. Straupe-Lūse sacīja, ka uzņēmumam ļoti paveicies, jo uz dīkstāves pabalstiem varēja pretendēt līdz ar pirmo izsludināto likumu. Vēlāk dīkstāves pabalsti arī tika saņemti.

“Darbinieki, kas nebija dīkstāvē, aktīvi apkalpoja interneta veikalu, kur apgrozījums pieauga šajā periodā, kad fiziskie veikali nestrādāja. Tiem strādājošajiem, kas nebija dīkstāvē, bija jāapgūst jaunas iemaņas, jo viņu darbs bija citāds nekā iepriekš,” stāstīja Straupe-Lūse.

Runājot par nākotnes perspektīvām, Straupe-Lūse norādīja, ka lielāks uzsvars varētu tikt likts uz interneta veikala platformas modernizāciju. Viņa atzina, ka līdz krīzes sākumam lielākā daļa pasūtījumu “Baltu Rotas” interneta veikalā bija no ārzemēm, bet no marta vidus ievērojami palielinājies latviešu klientu pasūtījumu skaits.

“Varēja just, kā cilvēki mācās iepirkties internetā, izmantot “Omnivas” pakomātus. Mums bija daudz klientu zvanu, kuros tika jautāts, kā saņemt preces.

Kopumā šī tendence ir vērtējama pozitīvi, jo cilvēki ir iemācījušies darīt lietas efektīvāk un izmantot e-komerciju, kas līdz šim netika darīts,” sacīja “Baltu Rotas” vadītāja.

Viņa piebilda, ka uzņēmums aktīvi strādās pie e-komercijas kanāla, to aktīvi uzlabojot.

“Pašlaik gan vairāk jautājumu rada tas, ko darīt ar darbiniekiem, jo diemžēl mēs nevarēsim visiem nodrošināt pilnas slodzes darbu. Bet vairāki cilvēki ir izteikuši vēlmi strādāt nepilnu laiku, lai visi kopā spētu šo krīzi pārvarēt,” teica Straupe-Lūse.

Covid-19 krīze gan nav saistāma tikai ar negatīvām lietām. Ir arī kādas pozitīvas atziņas, ar ko turpināt darbu nākotnē. Kā uzsvēra Straupe-Lūse, šajā laikā diezgan spilgti izpaudās attieksme no partneru puses, kuri ir gatavi grūtākā brīdī nākt pretī un rast dažādus risinājumus. Tāpat arī atklājies, kuri partneri nav gatavi piekāpties un neatkāpjas no nosacījumiem.

“Lielu paldies var teikt Siguldas novada pašvaldībai un Turaidas muzejrezervātam par īres maksas atcelšanu ārkārtas situācijas laikā, kā arī uzņēmumam, no kura īrējam telpas par draudzīgu cenu. Izjūtam lielu pretimnākšanu. Tāpēc varam redzēt, kas ir šie cilvēki un vai viņi ir gatavi panākt pretī,” sacīja Straupe-Lūse.

Vēl viens aspekts - komunikācija un tehnoloģijas. Uzņēmuma vadītāja atklāja, ka šajā laikā ir apgūts, kā lietot platformu “Zoom”, kā arī “WhatsApp” grupas konferenču zvani tika aktīvi lietoti krīzes laikā un tos turpina lietot vēl šobrīd.

“Arī komunikācijā ar valsti esam sapratuši, kā attālināti sazināties. Es ceru, ka tas tā arī paliks turpmāk, jo saziņa ar iestādēm attālināti ļoti ietaupa laiku,” teica “Baltu Rotas” vadītāja.

Tāpat Straupe-Lūse sniedza savus ieteikumus citiem uzņēmumiem, kā veiksmīgāk pārvarēt šo krīzes situāciju. Viņa norādīja, ka ir svarīgi runāt ar partneriem un klientiem, lai atrastu veidu, kā atbalstīt vienam otru.

“Ir svarīgi arī izmantot valsts sniegtās atbalsta iespējas. Mums šie dīkstāves pabalsti bija ļoti nozīmīgs solis, lai saglabātu darbiniekus. Ļoti jāskatās arī uz izmaksām, ko ir iespējams optimizēt. Mēs esam atteikušies no vairākām izmaksu pozīcijām. Protams, tie, kam ir šīs jaunās, inovatīvās idejas, spēj straujāk augt un attīstīties, savā labā izmantojot e-komerciju,” sacīja Straupe-Lūse.

Portāls TVNET ir sācis jaunu projektu - "Uzņēmējdarbības māksla". Tā mērķis ir atainot reālo situāciju Latvijas uzņēmējdarbības vidē, uzņēmumu vadītājiem vai pārstāvjiem pastāstot par savu pieredzi Covid-19 krīzes laikā.

Projekta ietvaros tiks runāts par jauno situāciju, kas radusies Covid-19 dēļ, kā mainījies uzņēmumu darbs, kādi ir zaudējumi un vai šī krīze ir devusi iespēju arī iemācīties ko jaunu, kas varētu palīdzēt turpmākajā uzņēmuma darbībā. Šajā projektā uzņēmēji dalīsies pieredzē un ieteiks, kā rīkoties, lai vieglāk pārvarētu krīzi, tādējādi rādot savu uzņēmējdarbības mākslu, kā tikt galā ar sarežģīto situāciju.

"Uzņēmējdarbības māksla" - tas ir projekts, kurš parādīs, vai valsts atbalsta mehānismi ir palīdzējuši saglabāt darbiniekus un kādas ir nākotnes perspektīvas. Projektā iesaistās mazie un vidējie uzņēmumi, kas šajā krīzē tiek uzskatīti par galveno "riska grupu".

Projekts top sadarbībā ar SEB banku.