Polijas prezidents pirms vēlēšanām salīdzina LGBT ar komunistiem (13)

Duda, kuru atbalsta valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), pretendē uz vēl vienu pilnvaru termiņu 28.jūnijā paredzētajās Polijas prezidenta vēlēšanās.

Duda kampaņas pasākumā sacīja, ka viņa vecāku paaudze esot cīnījusies pret komunisma ideoloģiju un ka "viņi necīnījās tāpēc, lai tās vietā uzrastos jauna, vēl destruktīvāka ideoloģija".

LGBT tiesību aizstāvju organizācijas "ILGA-Europe" pagājušajā mēnesī publicētajā indeksā Polija atzīta par LGBT kopienai visnelabvēlīgāko ES valsti (otrā nelabvēlīgākā ir Latvija).

Nacionālkonservatīvā PiS ieguvusi vairākumu Polijas parlamentā. Tā apelē pie katoliskajām vērtībām un iestājas pret viendzimuma laulībām. 10.jūnijā Duda parakstīja "Ģimenes hartu", kurā iekļauti tādi priekšvēlēšanu solījumi kā nepieļaut, ka viendzimuma pāriem tiek dotas tiesības laulāties adoptēt bērnus, kā arī aizliegt skolēnu izglītošanu par LGBT jautājumiem.

Polija nonākusi konfliktā ar Eiropas Savienību saistībā ar tieslietu reformām - Polija apgalvo, ka tās palīdzēšot atbrīvoties no komunisma ēras korupcijas paliekām, savukārt ES pārmet Polijai tieslietu sistēmas politizēšanu un ES principu pārkāpšanu.

Vēl viens strīdus jautājums ir LGBT tiesību ievērošana. Eiropas Komisija (EK) sazinājusies ar pieciem Polijas reģioniem, kuri pozicionējas kā "brīvi no LGBT ideoloģijas". EK atgādinājusi šo reģionu valdībām, ka diskriminējošas attieksmes novēršana ir viena no ES pamatvērtībām.

Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka Duda ir gaidāmo vēlēšanu līderis, lai gan Covid-19 ekonomiskās krīzes rezultātā viņa pozīcijas ir vājinājušās.

Vēlēšanās startēs arī Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis, kurš savācis 1,6 miljonu pilsoņu parakstu, lai varētu oficiāli reģistrēt savu kandidatūru 28.jūnijā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Tšaskovskis ir Polijas opozīcijā esošās liberāli konservatīvās partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) kandidāts.

Vēlēšanās kandidēs arī kreisais politiķis un LGBT aktīvists Roberts Bedrons. Viņš Dudas "Ģimenes hartu" nodēvējis par "radikālu dokumentu, kas sašķeļ Polijas sabiedrību un ievieš standartus, kas liek atcerēties par pašām brutālākajām Polijas un Eiropas vēstures lappusēm".