Piecas pārsteidzošas lietas, kas atrastas grāmatās

Džordža Vašingtona matu šķipsna 

Ja tu vēlies kādu vieglu lasāmvielu, tad diez vai vērsi vaļā Geinsas universālo reģistru jeb Kolumbijas 1793. gada kalendāru. Tiesa, kāda Ņujorkas bibliotekāra ziņkārība beidzās ar visai vērtīgu atradumu – starp sējuma lapām atradās aploksne ar uzrakstu: “Vašingtona mati (..) no Džeimsa A. Hamiltona, kurus tam iedevusi viņa māte, Aug. 10., 1871”. 

Vēlāk pētnieki apstiprināja, ka aploksnes saturs nav viltots. Šī grāmata reiz piederēja Filipam Šuileram, Savienības koledžas Ņujorkā dibinātāja Filipa Šuilera dēlam. Filips bija Vašingtona draugs. Matu šķipsnu Aleksandram Hamiltnam varēja nodot viņa sieva Elīza Šuilere Hamiltone, vēlāk tā varēja nonākt Džeimsa Hamiltona rokās, bet tad Šuileru ģimenē.  

Grāmatā atradās vēl viens dārgums - Šuilera juniora instrukcija, kā siltā vasarā mēnešiem saglabāt liellopu gaļu. 

Pamatīga naudas summa 

Lai arī cilvēki bieži vien izdobj grāmatām vidu, lai to pārvērstu par slēptuvi, kur glabāt vērtīgas lietas, tomēr šāda veida “grāmatas” lietoto grāmatu veikalos zināmu iemeslu dēļ pārāk bieži nenokļūst. Tiesa, reizēm gadās. 2019. gadā Arizonas ikgadējā grāmatu tirgus brīvprātīgā dalībniece Keitija Makalistere ziedojumu kastē atrada Edvarda Gibona episko “Romas impērijas pagrimuma un sabrukuma vēsturi” (The History of the Decline and Fall of the Roman Empire) sešos sējumos, kas radīti no 1776. līdz 1788. gadam.  

Makalistere grasījās sējumus sviest ārā, jo tie nav pārdotāko grāmatu vidū, tomēr nolēma vēlreiz tos pāršķirstīt. Izrādījās, ka vienā no sējumiem bija izdobts caurums, kurā bija sabāzti 4000 dolāru. Līdz ar naudu tur atradās arī aploksne ar adresi. Makalistere sazinājās ar ziedotājiem un naudu atdeva. 

K. S. Lūisa vēstule par prieka atrašanu 

2014. gadā izsoļu nams “Dominic Winter Auctioneers” Lielbritānijā nāca klajā ar īpašu atradumu - 1940. gadā izdotajā “Nārnijas hroniku” autora Klaiva Steiplsa Lūisa grāmatā “Sāpju problēmas” ieliktu ar roku rakstītu vēstuli, kuru Lūiss adresējis kādai mis Elisai un kurā spriež par prieka atrašanu. 

“Patiess prieks (..) pakļūst cilvēkam zem ribām, noskrien pār muguru, liek aizmirst maltītes un naktīs neļauj aizmigt,” rakstīja Lūiss. 

Grāmatas īpašnieks, kura vārds netika atklāts, grāmatu ar vērtīgo saturu atrada lietoto grāmatu veikalā vairākus gadus iepriekš. Vēstule datēta ar 1945. gada 19. augustu un izskatās pēc agrīnas idejas skices, kas vēlāk attīstīta Lūisa 1955. gadā izdotajos memuāros “Surprised by Joy: The Shape of My Early Life”. 

Vēstule tika izsolīta par aptuveni 6000 dolāru lielu summu.  

Viduszemes karte ar Dž. R. R. Tolkīna komentāriem 

Prieks, ar kādu lasītājs atklāj Dž. R. R. Tolkīna izdomāto pasauli, parasti ir viens no iemesliem, kas liek atvērt “Gredzenu pavēlnieka” sējumu. Tomēr 2015. gadā Blekvelas reto grāmatu tirgotavas darbiniekam izdevās grāmatā atrast vēl kādu dārgumu - Viduszemes karti ar paša Tolkīna komentāriem rokrakstā. 

Šī grāmatas kopija reiz piederēja Paulīnei Beinesai, kura strādāja pie jaunā izdevuma ilustrācijām un karti izmantoja kā atsauci un izziņas avotu. Šī versija tika publicēta 1970. gadā.  

Beinesas kopiju, kurā atradās karte, izdevās izsolīt par aptuveni 77 000 dolāru.

Laimīgā loterijas biļete 

Dažreiz ir vērts piekārtot māju un pāršķirstīt grāmatas. Lūk, kāpēc. Kāds pāris 2018. gadā Monreālā Valentīndienā iegādājās loterijas biļeti un tūdaļ par to arī aizmirsa. Loterijas biļete bija veiksmīgā - vienu miljonu kanādiešu dolāru (750 000 ASV dolāri)  vērta. Tiesa, pāris to nezināja, tāpēc loterijas biļete nonāca starp grāmatas lapām. 

Atrast biļeti izdevās tikai 2019. gadā, kad, pārkārtojot plauktu un meklējot grāmatu par Japānu, kas bija vajadzīga kādam projektam,  biļete izkrita no meklētās grāmatas. Pārbaudot loterijas rezultātus, internetā atklājās, ka biļete atrasta pēdējā brīdī, jo tās termiņš būtu beidzies pēc divām dienām.