ZM: Par bišu iespējamu bojāeju VAAD vidēji gadā saņem tikai dažas sūdzības

ZM informē, ka VAAD katrā saimniecībā pārbaudi veic reizi trīs līdz piecos gados, vidēji gadā 1800 saimniecībās. Piemēram, 2019.gadā ir veiktas 1882 pārbaudes visā Latvijā un konstatēti 37 pārkāpumi, par kuriem ir piespriesti sodi.

Bez plānotajām pārbaudēm VAAD savā ikdienas darbā veic arī operatīvās pārbaudes, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par, iespējams, notikušiem AAL lietošanas pārkāpumiem. Vidēji gadā VAAD veic apmēram 90 operatīvās pārbaudes. Apmēram pusē gadījumu situāciju atrisina telefoniski, pārbaudes klātienē veicot apmēram 60 gadījumos. Vairums sūdzību ir par smakām, smidzināšanu vējā un iespējamu smidzinājuma nonesi blakus teritorijā. Nereti sūdzības ir nepamatotas, aptuveni 12 līdz 16 gadījumos ik gadu pārkāpējam piemēro sodu.

Savukārt par bišu iespējamu bojāeju VAAD vidēji gadā saņem tikai dažas sūdzības.

No 5. līdz 11.jūnijam VAAD inspektori veikuši 80 pārbaudes, tajā skaitā 50 AAL lietošanas plānotās pārbaudes, 26 AAL lietošanas operatīvās pārbaudes, reaģējot uz septiņām iedzīvotāju sūdzībām, četras AAL izplatīšanas vietu pārbaudes.

AAL lietošanas pārbaudēs VAAD noņēmis 25 paraugus, tajā skaitā 21 augu paraugu, trīs ūdens paraugus un vienu zivju paraugu. Šo pārbaužu laikā konstatēti septiņi pārkāpumi, no tiem četri pārkāpumi saistīti ar AAL lietošanu, bet trīs pārkāpumi ir par AAL izplatīšanu pēc derīguma termiņa beigām.

Komentējot nesen sabiedrības pastiprinātu interesi izraisījušās VAAD pārbaudes rezultātus saistībā ar biškopja Ignata Zariņa sūdzību par iespējamo bišu bojāeju AAL lietošanas prasību neievērošanu dēļ, ZM atgādināja, ka pēc Zariņa zvana notikuma vietā nekavējoties ieradās VAAD inspektore un pārbaudes laikā netālu esošajā ziemas rapša laukā un pie stropiem mirušas bites nekonstatēja.

Pēc tam tika arī veikta AAL lietošanas pārbaude saimniecībā, kas apsaimnieko Zariņa sūdzībā norādīto ziemas rapša lauku, informēja ZM. Pārbaudē konstatēts, ka saimniecība 22.maijā baltās puves ierobežošanai ziemas rapša laukā lietojusi fungicīdu "Efilor", kam nav norādes par īpašām prasībām pret bitēm vai citiem apputeksnētājiem. Lai pārliecinātos par AAL marķējumā norādītās aizsargjoslas prasības ievērošanu, noņemti ziemas rapša paraugi no lauka Jāņupītes aizsargjoslā, ko analizēja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR". Nevienu no testēšanas metodē iekļautajām 164 darbīgajām vielām, tajā skaitā "Efilor" sastāvā esošās, augos neatrada.

VAAD bišu stāvokļa izvērtēšanai atkāroti apsekoja arī Zariņa bišu saimes, pieaicinot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru. Līdzīgi kā pirmajā bišu saimju apsekošanas reizē, arī otrajā mirušas bites neatrada, līdz ar to nebija iespējams veikt bišu paraugu analīzes. Tā kā pārbaudes laikā netika konstatēti Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumi, VAAD administratīvā pārkāpuma lietu neierosināja.

"Arī šis gadījums liecina, ka VAAD seko līdzi tam, kas laukos notiek ar šo līdzekļu lietošanu - bija operatīva reakcija, tika noskaidrota un veikta konkrētās saimniecības un lauka pārbaude, lai rastu skaidrību par izveidojušos konfliktsituāciju bitenieka un lauka apsaimniekotāja starpā. Šoreiz netika konstatēts lauka saimnieka pārkāpums. Bet tas nenozīmē, ka visas veiktās pārbaudes ir labvēlīgas lauksaimniekiem - negodprātīgi saimnieki noteikti ir jāsoda. Ja lauksaimnieki normatīvos noteiktos augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nosacījumus neievēro, viņiem piemēro sodus," uzsvēra zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Eglīts piebilda, ka ZM nav atkāpusies no pārliecības, ka droša pārtika un tīra vide ir pamats veselīgai nācijai.

Viņš arī atgādināja, ka patlaban Latvijā augu aizsardzības līdzekļu patēriņš ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tāpēc pārtika Latvijā ir gana droša un nepiesārņota ar dažādām kaitīgām vielām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Biškopības biedrības mājaslapā maija beigās publiskoto informāciju, pesticīdu lietošanas apmērs Latvijā pēdējā piecgadē ir būtiski audzis - gandrīz visā valsts teritorijā intensīvi lieto AAL. Tādējādi valstī ik gadu samazinās bioloģiskai biškopības saimniekošanai piemērotas teritorijas un bojā iet lidojošās, barības vācējas bites, un valstī bišu saimju mirstība ziemā ir vērā ņemama.

LBB vairākkārt VAAD ir norādījusi uz problemātiku augu aizsardzības līdzekļu lietošanā valstī, taču Latvijas Biškopības biedrības ieskatā biškopjos neieklausās. Daudzi biškopji ir saskārušies ar AAL lietošanas problemātiku personīgi.