Aizliegums spēlēt azartspēles. Cīņa ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem (10)

Par šīm izmaiņām un paveikto darbu intervijā portālam TVNET stāsta Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis.

Tieslietu ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetam likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, lai parādu atgūšanā no uzturlīdzekļu parādniekiem īstenotu pilotprojektu un parāda lietas nodotu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Ieskicējiet precīzāk šo rosinājumu.

Ideja veikt šādu pilotprojektu radās, vērtējot citus ierobežojumus, kas veicina parādu nomaksu. Pēdējos piecos gados ieviesta vesela virkne pasākumu, kas veicina parādu atgūšanu. Vienlaikus rodas jaunas idejas, tāpēc nolēmām, ka arī šāds pasākums ir izmēģināms. Argumenti ir dažādi, viedokļi ir dažādi, tāpēc pašlaik ideja parāda lietas nodot ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem būs kā pilotprojekts.

Šobrīd likums paredz, ka parādnieki vai nu maksā, vai viņu lieta nonāk pie tiesu izpildītājiem, kur tiek apķīlāta manta, veiktas citas darbības. Šis varētu būt tāds vidusposms.

Te gan jāatgādina, ka doma nav šādas izmaiņas ieviest uz nenoteiktu laiku, bet gan kā pilotprojektu, kurā tiks vērtēts, vai ir kādi ieguvumi. Tad vēlāk arī vērtēsim pozitīvos, negatīvos ieguvumus.

Vai nav bažas, ka privātās iestādes parādu atgūšanā varētu rīkoties negodprātīgi?

Ja mēs vērtējam tiesu izpildītājus, arī viņu vidū ir atsevišķas personas, kuras savus pienākumus neveic godprātīgi. Vienlaikus, ja skatāmies no parādnieka viedokļa, naudas izteiksmē šāds process būtu maigāks, viņam netiek nekas atņemts, apķīlāts un izmaksas ir lētākas nekā tiesu izpildītājam.

Ir cilvēki, kuri par ārpustiesas parādu piedziņu neliekas ne ziņas. Vai ir bažas, ka šāds risinājums varētu nebūt pietiekami efektīvs?

Protams, bet vienlaikus neatkarīgi no tā, ir tiesas lēmums, vai nav, fondu administrācijas lēmums ir pieņemts, ierobežojumi, kas attiecas uz tiesību ierobežošanu, iestājas atbildība. Šeit tiek runāts tikai par mantisku izpildi, citi ierobežojumi pastāv.

Tas, kas tiks darīts pēc pilotprojekta, ir atkarīgs no rezultātiem.

Vai un kā mainījusies parādnieku izpratne par uzturlīdzekļu maksāšanu?

Ciparu izpratnē atgūtais līdzekļu apjoms ir palielinājies. Ja vērtējam izmaksāto un atgūto līdzekļu attiecību, tad 2014.gadā atguvām 10%, tad pašlaik tie ir aptuveni 20%. parādnieku skaits, kas kārto saistības, tuvojas trešdaļai, kas nozīmē, ka tie mehānismi, kas ir ieviesti, strādā.

Savu lomu spēlē arī ekonomikas izaugsme, ēnu ekonomikas īpatsvars. Jo mazāka ēnu ekonomika, jo lielāka iespēja atgūt līdzekļus – cilvēkiem ir legāli ienākumi.

Cik ir aptuveni tādu cilvēku, no kuriem vispār nav iespējams neko piedzīt?

Šobrīd redzams, ka iemaksas tiek veiktas aptuveni 30% gadījumu, bet 70% gadījumu netika veiktas nekādas iemaksas.

Vai tas nozīmē, ka šie 70% personu darbojas ēnu ekonomikā?

Gadījumi ir dažādi. Ir cilvēki, par kuriem var secināt, ka diez vai viņiem pat ir kāda dzīvesvieta. Līdz ar to pieņemam, ka viena daļa ir tāda, kura nekad nestrādās un viņiem nebūs ienākumu, un vēl ir daļa, kura darbojas ēnu ekonomikā. Vienlaikus vērtēt procentuāli, cik personas strādā ēnu ekonomikā, ir grūti.

Ja pieņemam, ka ēnu ekonomika svārstās no 20% līdz 30%, tad mēs arī varam operēt ar šādiem cipariem.

Vai parādnieku vidū ir sievietes?

Jā, no aptuveni 42 tūkstošiem parādnieku kādi četri tūkstoši ir sievietes, kuras nemaksā uzturlīdzekļus. Tāpēc nevarētu teikt, ka uzturlīdzekļus nemaksā tikai vīrieši, tiesa, nospiedošs vairākums nemaksātāju ir vīrieši.

Vai ir gadījumi, kad vīrietis, kuram nav ienākumu, apprecas ar citu sievieti, pret kuras īpašumu jau vēlāk var vērsties, lai panāktu līdzekļu atgūšanu?

Ir praksē gadījumi, kad tiek vērsta parādu piedziņa uz īpašumu, kas atrodas kopīpašumā. Šādu gadījumu nav daudz, bet tie ir atsevišķi. Šādi var notikt, ja īpašums iegūts laikā, kad abi jau ir apprecējušies.

Vai pandēmija ir ietekmējusi uzturlīdzekļu maksāšanu/nemaksāšanu, ņemot vērā, ka ir cilvēki, kuri vīrusa dēļ atrodas dīkstāvē un viņiem nav darba?

Vērtējot iepriekšējo gadu rādītājus ar šo gadu, atgūto līdzekļu apmērā turpinās kāpums, kas nozīmē, ka pandēmija nav ietekmējusi atgūto apmēru. Tāpat gluži nav palielinājies pieprasījumu skaits pēc uzturlīdzekļiem. Pandēmijas ietekme gan būtu vairāk jāvērtē rudenī.

Vai ir tādas personas, kuras pametušas valsti?

Jā, mums ir vairāk nekā divi tūkstoši pārrobežu lietu, kuras tiek sūtītas izpildei uz ārvalstīm. Te gan jāpiebilst, ka nav skaidri zināms, vai personas tiešām pametušas Latviju, lai mēģinātu izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšanas.

Visbiežāk cilvēki devušies uz Angliju, Īriju, Vāciju.

Cik viegli ir atgūt līdzekļus no personām, kuras devušās uz ārvalstīm?

Var teikt, ka situācija ir līdzīga kā Latvijā. Ja cilvēks atrodas citā valstī legāli, legāli strādā, tad problēmu nav. Ir zināms, vai cilvēkam ir legāli ienākumi. Tiesa, ja cilvēkam legālu ienākumu nav, tad arī līdzekļus atgūt nav iespējams.

Pirms kāda laika tika pieņemtas izmaiņas, ka parādniekiem tiek atņemtas tiesības. Vai izmaiņas ir nesušas kādu rezultātu?

Izmaiņas ir ļoti palīdzējušas. Tiesību ierobežošana bija tāds pirmais, redzamākais ierobežojums, kas ļoti skāra parādniekus. Šādu normu varēja piemērot aptuveni ceturtajai daļa parādnieku. Aktīvi sākām izmantot šīs iespējas, un pašlaik no parādniekiem ir palikuši vien aptuveni divi tūkstoši, kuriem piemērots tiesību liegums. Šis ir ļoti efektīvs rīks.

Savulaik tika pieņemti arī grozījumi, ka parādniekiem var piemērot ieroču iegādāšanās, nēsāšanas, realizēšanas un glabāšanas atļaujas darbības apturēšanu. Vai šīs izmaiņas ir nesušas kādu rezultātu?

Jā, arī šis rīks ir nesis rezultātu. Kad sākām strādāt, piemērojām liegumus, tad daļa personu sāka maksāt uzturlīdzekļus. Šādas atļaujas bija ne tikai medniekiem, kad apkopojām statistiku, varēja redzēt, ka cilvēkiem ir dažādi ieroči, ne tikai medību. Bija personas, kurām pieder pistoles, kuras maksā tuvu pie tūkstoša eiro.

Vai parādniekus var dalīt pēc viņu ienākumiem?

Ja skatāmies to, cik parādniekiem ir darba attiecības, tad vidēji, atkarībā no sezonas, tikai ceturtā daļa ir reģistrēti kā darba ņēmēji. Lielākā daļa parādnieku ir bezdarbnieki, kuriem vispār nav nekādu ienākumu. Tiem, kuriem ir ienākumi, tad ir problēma noskaidrot, vai tā informācija, ko viņi norāda Valsts ieņēmumu dienestam, atbilst realitātei. Ļoti iespējams, ka daļa no tiem, kuri oficiāli skaitās bez darba, ir ar ienākumiem, jo cilvēks nevar iztikt bez naudas.

Kādi vēl būtu instrumenti, lai nauda tiktu atgūta sekmīgāk?

Kopā ar likumprojektu, kas paredz, ka parāda lietas varētu nodot ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, tiek rosināts arī aizliegt spēlēt azartspēles. Šobrīd darbojas reģistrs, kurā personas pašas var sevi norādīt, ka viņus nevar laist spēļu zālēs. Rosinājums ir parādniekus iekļaut šajā reģistrā.

Tas nozīmē, ka parādnieki nevarēs spēlēt azartspēles klātienē, spēļu zālēs, kazino, kā arī interneta vietnēs.

Cik šādu parādnieku, kuriem varētu būt problēmas ar azartspēlēm, varētu būt?

Uz šādu jautājumu grūti atbildēt. Vienlaikus, strādājot iepriekš pie rosinājumiem, kā vēl varētu panākt, lai tiek maksāti uzturlīdzekļi, tika secināts, ka naudas izdošana azartspēlēs nav primāra nepieciešamība.

Vērtējam dažādus iespējamos rīkus, lai veicinātu uzturlīdzekļu maksāšanu.