Jāņzāļu meklēšana un vainaga pīšana ir neatņemama Jāņu sastāvdaļa, kuru piekopa gan vēsturiski, gan arī mūsdienās. Tomēr, lai negadītos lieki starpgadījumi vai likstas, pirms dodies pļavās, izpēti, kurus augus drīkst plūkt, kurus atstāt neskartus un no kuriem labāk turēties pa gabalu.
Ejot jāņzāļu meklējumos, ir būtiski pazīt augus. Latvijas pļavās starp krāšņumaugiem ir iespējams uziet arī īpaši retu sugu augus un indīgus augus, kas svinēšanu var sabojāt ar braucienu uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Portālam TVNET LU Botāniskā dārza pētniece Ieva Rūrāne stāsta, ka latviešiem jau kopš sendienām ir paticis "pucēties" ar košiem ziediem un pļavas ziedu pilnzieds ir tieši Jāņu laikā.
23. jūniju uzskatīja par Zāļu dienu - šajā laikā dāmas devās laukos un pļavās plūkt jāņzāles, bet vakarā nodevās pīšanai.
Arī līdz mūsdienām ir saglabājušas vēsturiskās tradīcijas - vainagiem pārsvarā izvēlas margrietiņas, rudzupuķes, dažādas āboliņu sugas, ozollapas, madaras, magones, vībotnes, pīlādžu lapas, pelašķus, vīgriezes, kliņģerītes, kalmes un ugunspuķes. Savukārt no mūsdienās populārajiem augiem vainagus var papildināt ar lavandu, rozēm, melisām vai piparmētrām un citiem garšaugiem.
Tomēr ziedu ievākšanas laikā īpašu uzmanību ir jāpievērš indīgajiem augiem. Saskare ar indīgu augu var radīt nopietnus ādas apdegumus, kontaktdermatītu; uzņemot dažus no indīgajiem augiem iekšķīgi, atsevišķos gadījumos tas var rezultēties ar nāvi.