Kā pandēmija ietekmējusi modes industriju?

Pagājušajā nedēļā norisinājās Baltijā pirmā digitālā modes konference “FashiOn by Spice”, kuru organizēja tirdzniecības centrs “Spice”. Tā pulcēja dažādu jomu ekspertus no Latvijas un ārzemēm – Vogue Business, L’Officiel, MAREUNROL’S un daudzus citus. Konferencē tika apspriestas dažādas ar modes industriju saistītas tēmas gan no biznesa, gan radošās perspektīvas, taču sarunu galvenais fokuss bija vērsts uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz modes industriju tuvākā un tālākā nākotnē.

Tiešraidē no tirdzniecības centrā iekārtotās studijas konferenci atklāja TC “Spice” mārketinga vadītāja Linda Kalniņa, kura atklāja, cik būtiski TC “Spice” kā Rīgas modes “vēstniecībai” bija organizēt šādu konferenci un pieaicināt dažādu jomu ekspertus, lai apskatītu modes industriju no dažādām perspektīvām un uzsāktu dialogu par nozares nākotni postpandēmijas pasaulē. Covid-19 krīzes ietekmē modes industrija saņēma smagu triecienu gan no loģistikas, gan patērētāju puses. “Pēdējie mēneši mums visiem ir bijuši interesanti, taču šis ir bijis ne tikai pārbaudījumu un izaicinājumu, bet arī iespēju laiks. Pieņēmām izaicinājumu rīkot šādu unikālu modes konferenci, jo vēlējāmies uzzināt, kā tad modes industrijai ir gājis it visur pasaulē, kā arī iedvesmot mūsu skatītājus un klausītājus.”

Konferences pirmajā daļā modes industrija tika apskatīta no biznesa perspektīvas. Starptautiskā pētījumu kompānija Kantar TNS šajos mēnešos rūpīgi sekoja līdzi cilvēku iepirkšanās paradumu izmaiņām Latvijā un pasaulē. Pētījumos tika noskaidrots, ka lielu daļu Latvijas iedzīvotāju šī krīze viennozīmīgi ir izsitusi no līdzsvara, turklāt daudzi joprojām jūt tās ietekmi. Vairums aptaujāto atklāja, ka jūtas satraukti par ekonomisko situāciju valstī, taču lielākā daļa savus finanšu ieradumus tādēļ nav mainījuši. Latvijas iedzīvotāji atklājuši, ka viņiem pietrūka došanās uz lielveikaliem, kino, restorāniem u.c. publisko vietu apmeklēšana, un viņi labprātāk vēlas iepirkties klātienē, nevis interneta vidē. Kopumā Latvijas iedzīvotājiem pietrūka klātienes iepirkšanās pieredze, un tirdzniecības kompleksi cilvēku dzīvēs ieņem arvien svarīgāku lomu ne tikai kā vietas, kur iegādāties preces, bet arī kā izklaides, labsajūtas un atpūtas centri. To apstiprināja arī pilsētplānotāja Viestura Celmiņa runa par vides un dizaina procesiem pilsētvidē. Viņš stāstīja par to, kā lielveikali arvien vairāk sāk aizstāt iepirkšanos pilsētā – ar soliņiem, strūklakām un kafejnīcām tie imitē mierīgu pilsētas centru, kur netraucē garāmbraucoši auto un pilsētas trokšņi. “Braucot uz tirdzniecības centru cilvēki vēlas būt daļa no lielāka stāsta un iegūt veselu pieredžu kopumu,” tendences pasaulē un Latvijā komentēja eksperts.

Viena no konferences galvenajām runātājām bija Vogue Business korespondente Lora Gilbo – viņa apskatīja dažādos veidus, kā krīze ir ietekmējusi modes industriju, un to, kā nozares pārstāvjiem veiksmīgāk pielāgoties jaunajai situācijai pasaulē.

“Pandēmija nav tas pats, kas karš, taču tai ir tādas pašas ekonomiskās sekas. Dizaineriem turpmāk jābūt daudz jutīgākiem un jāpievieno vērtība saviem darbiem, kā arī ar savu dizainu cilvēkiem jāpiedāvā aizmirst ikdienas rūpes. Pielāgoties nāksies arī modes nedēļu rīkotājiem un tirgotājiem – digitālie risinājumi bija populāri jau pirms pandēmijas, taču tagad tie spēlēs vēl lielāku lomu nozares attīstībā un nākotnē. Šī krīze pastiprinās vietējā tirgus nozīmi, un modes zīmoliem tas kļūs vēl nozīmīgāks,” norādīja Lora Gilbo. Vietējo dizaineru nozīmi savā runā uzsvēra arī zīmolu arhitekts, profesors Filips Mihailovičs, kurš norādīja, ka latviešu dizaineriem šobrīd ir lieliskas iespējas savu dizainu tirgot visā pasaulē, taču viņš uzsvēra: lai izsistos pasaules modes tirgū, dizaineriem ir jābūt autentiskiem.

“Necenties pielāgoties visiem – esi patiess pret sevi,” bija Filipa Mihailoviča ieteikums latviešu dizaineriem. Savā runā viņš arī uzsvēra vairākas modes pasaules problēmas:

“Mums ir jāpiebremzē – 6 kolekcijas gadā ir pārāk daudz! Dizaineriem ir jākoncentrējas uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Turklāt modes skatēs lielāka uzmanība ir jāvelta jaunajiem dizaineriem – tas ir lielisks veids kā viņiem tapt pamanītiem.”

Profesors uzskata, ka šobrīd modes industrijai ir jākoncentrējas uz ilgtspējīgu un ētisku piegādes ķēžu izveidošanu, kā arī jāatbalsta un jālepojas ar vietējiem dizaineriem.

Gan Lora Gilbo, gan Filips Mihailovičs savās runās uzsvēra, ka modes nedēļu rīkotājiem nāksies veikt lielas izmaiņas, lai pielāgotos jaunajai situācijai nozarē. No modes skašu organizētāju perspektīvas šo tematu apsprieda Jeļena Strahova, Baltijas modes federācijas prezidente un Riga Fashion Week galvenā producente: “Lai gan epidemioloģiskā situācijas Latvijā nebija tik kritiska kā citviet pasaulē, Latvijas tirgus ir ļoti limitēts, tādēļ dizaineriem resursu trūkuma dēļ nebūs iespēja izmantot vērienīgas tehnoloģijas, kā to dara pasaulslavenie zīmoli.” Kā norādīja gan citi runātāji, gan Jeļena Strahova, krīze ir izcēlusi vairākas industrijas problēmas: “Šī pandēmija ir īstais brīdis, lai sakārtotu situāciju modes nozarē un sadzirdētu dizaineru prasības.

Jāņem arī vērā, ka daudzi dizaineri šogad nepiedalīsies modes skatēs, jo tās ir lielas investīcijas. Arī mēs skatīsimies, vai varēsim atļauties rīkot tik lielas modes skates kā iepriekš.

Visticamāk, viesu skaits būs mazāks, arī ievērot sociālo distancēšanos, vienlaicīgi saglabājot modes skates atmosfēru, nebūs viegli, taču zinu, ka mūsu komanda ar to tiks galā. Mēs kļūsim vēl atbildīgāki, vēl ilgtspējīgāki un vēl digitālāki.”

Arī L'Officiel Baltic žurnāla un digitālās platformas galvenā redaktore Līga Zemture savā runā uzsvēra digitālo risinājumu nozīmi.  Viņa norādīja, ka daudzi zīmoli šobrīd izvēlas stratēģiju paaugstināt cenas un kvalitāti savai kolekcijai, lai cilvēki rūpīgāk izsvērtu savus pirkumus un iegādātos ilgtspējīgākas preces ilgākam laika posmam, kā arī arvien vairāk zīmolu izvēlas radīt dizainus savā tempā, kam piekrita arī Filips Mihailovičs.

Runājot par žurnālu un Latvijas dizaina tirgu, Līga Zemture atklāja: “Arī L’Officiel pielāgojas situācijai un digitālajiem risinājumiem. Patiesībā online vidē ir iespējams īstenot daudz ko tādu, ko nevar drukātajā formātā. Neskatoties uz to, drukātajiem žurnāliem tomēr ir tāda īpaša burvība, kuru aizstāt nav iespējams, taču ir jāiet līdzi laikam.

Digitalizācija ir mirklis, kad Latvijas mode var iziet pasaulē, tā ir lieliska iespēja mūsu dizaineriem iekarot  atpazīstamību pasaulē. Tādēļ saku – esam kreatīvi, ejam digitālajā virzienā un izmantojam šo laiku, lai tas nāktu par labu mums un visai valsts ekonomikai!”

Konferences otrajā daļā vārds tika dots Latvijā labākajiem dizaineriem un modes māksliniekiem, kas klausītājiem ļāva ieskatīties modes pasaulē no radošā skatu punkta. Modes dizaineru apvienības MAREUNROL’S dibinātājs un modes mākslinieks Rolands Pēterkops savā runā uzsvēra, ka krīze ir norādījusi uz daudzām neskaidrībām modes industrijā: “Es pamanīju, ka vairums cilvēku nesaprot, kā rodas dizains, kā veidojas produkta cena.

Modei ir atbildība būt kā skolotājam, diskutētājam, kurš cenšas ievest cilvēku jaunā skaistumā, kas tajā brīdī šķiet neglīts un nesaprasts. Mēs esam pieraduši prasīt atbildību no amatpersonām, bet ir pienācis laiks māksliniekiem uzņemties atbildību un rast sajūtu, ka vietējie cilvēki izprot, ko nozīmē dizaineru un modes valoda.”

Savukārt Alise Trautmane-Uzuner, Dreems NYC līdzdibinātāja un zīmola Narciss dizainere, pauda viedokli, ka krīzes sekas pārdzīvos un konkurētspēju saglabās zīmoli ar stāstu, autentisku saturu un ilgtspējīgu dizainu. Tāpat viņa atspēkoja kritiku par digitālo risinājumu izmantošanu modē:

“Digitālā komunikācija noteikti nepadara zīmolus mazāk autentiskus. Mainījies ir tikai komunikācijas formāts, un no digitalizācijas baidīties nevajag. Daudzi veiksmīgi uzņēmumi ir dzimuši krīzes situācijās. Atpakaļceļa uz normālo vairs nav, vienīgais pareizais ceļš ir doties uz priekšu.”

Līdzīgu viedokli pauda arī apavu dizainere Elīna Dobele: “Skaistas lietas cilvēkiem vajadzēs vienmēr. Vislielākais prieks man ir par to, ka tās būs ne tikai vienkārši skaistas lietas, tās būs ilgtspējīgas, tās būs ar pievienoto vērtību un domu. Kvalitatīvs dizains vienmēr stāvēs pāri dažādām mainīgām tendencēm.”

No Losandželosas konferencei pieslēdzās viena no Latvijas pazīstamākajām modelēm – Ginta Lapiņa. Viņa stāstīja par to, kā krīze ietekmējusi modeļu ikdienu: “Modeļu industrijai šis laiks ir bijis interesants. Fotosesijās piedalās vien daži cilvēki, vai arī pašas modeles veido fotosesijas savās mājās. Modelēm ir jābūt daudzpusīgām – jāmāk pašām uzkrāsoties, ieveidot matus un uzņemt labas bildes –, lai būtu konkurētspējīgas šajos apstākļos.”

Tāpat konferences ietvaros Baltika Latvija pārdošanas un lokālā tirgus vadītājs Jevgenijs Kozlovs un dizaineres Marija Helēna Jāgere un Trīna Kaiva demonstrēja, ka šobrīd fokusā ir dažādu procesu digitalizācija un digitālie risinājumi jau tagad palīdz atvieglot gan pārdevēju un pircēju, gan dizaineru ikdienu. Izmantojot īpaši veidoto e-platformu, piemēram, ja uz vietas veikalā nav pieejama konkrētā prece, klientam ir iespēja to uzreiz iegādāties elektroniski, veikt apmaksu uz vietas un saņemt piegādi, tādējādi aiztaupot došanos uz citu veikalu. Savukārt pārdevējam tas nozīmē par vienu apmierinātu klientu vairāk.