Būt par mammu saviem pieciem mazbērniem. Valentīna: esmu viņiem viss

Divarpus mēnešus mājās mācās pieci bērni. Vanagu ģimene no Rīgas Bērnu fonda rīkotās nometnes gaida, kā nekad. 

Valentīnas kundze saviem pieciem mazbērniem audžumamma ir jau piecus gadus. Jaunākajam – Marekam, ir 8 gadi, Milēnai - 9, bet Danīlam -13. Uz tikšanos ar raidījumu 4. studija nevarēja ierasties vienpadsmitgadīgā Anastasija un 17 gadus vecā Ramona. Par iespēju piedalīties Bērnu fonda rīkotajās nometnēs pagājušajā gadā Valentīna uzzināja pavisam nejauši.

"Atbrauca viņi laimīgi un apmierināti. Daudz iespaidu. Visi vienbalsīgi stāstīja, kā tur viss bijis. Mareks vispār bija pirmo reizi. Pirmā nometne, un desmit dienas par viņu es uztraucos. Vai negribēs mājās un nesāks raudāt. Nē – visu izturēja. Atveda daudz dažādu darbiņu. Diemžēl papīra darbiņi nav saglabājušies," par iespaidiem no nometnes stāsta audžumamma saviem pieciem mazbērniem Valentīna. 

Danīls pirmo reizi piedalījies nometnē bez māsas Anastasijas un izbaudījis… brīvību.

"Māsa mani parasti kaitina nometnē. Kad esmu viens, mani neviens neaiztiek un varu ar draugiem būt," stāsta "Latvijas Bērnu fonda nometnes dalībnieks" Danīls. 

Danīls atzīst, ka reizēm nometnes audzinātāji nemaz nav bijuši stingri. Visvairāk nepatikusi klusā stunda, jo tad visiem bija jābūt savās istabās. Daudz labāk gājusi pie sirds grūtā ikrīta vingrošana. Vairākus notikumus no pagājušās vasaras nometnēm bērni ļoti, ļoti grib piedzīvot vēlreiz.

"Mēs gājām pie ugunskura, mēs ēdām ne zefīrus, bet maršmelovus un dzērām kolu. Un vēl kaut kas tur bija. Ļoti daudz. 8 litri ar kolu. Priekš visas nometnes," sajūsmā ir bērns.

"Kad mēs piecēlāmies, kāds no puišiem atvēra skapi un atrada. Kas tur bija iekšā? Nauda. Nebija īsta. Un vēl tajā pašā vakarā bija tirdziņā, kur varēja nagus nokrāsot, tetovējumus uztaisīt. Un akmens šķēres papīrīts uz popkornu. Kāpt klintī. Es uzvarēju – akmens šķēres papīrīts. Un viss. Un vēl man patika taisīt makšķeres," stāsta nometnes dalībnieks.

Kopš mazbērni nonāca Valentīnas apgādībā, viņa vairs nestrādā, bet visu dzīvi un rūpes velta tikai bērniem. Lai arī brāļiem un māsām liels palīgs, īpaši mācībās, ir vecākā māsa Ramona, atbildība ir tikai uz vecmāmiņas pleciem.

"Es esmu viena. Esmu viss. Viena par visiem. Viss vienā personā. Nekas - pirmais gads bija grūts, jo bērni bija mazi. Jau piecus gadus pie manis. Marekam bija tikai trīs gadi; pēc tam – nekas, bet sākumā bija bail," atceras Valentīna.

Ja 10 dienas bērni dzīvos pa nometni – mājās būs klusāk, taču, kā pati Valentīna smej, bez darāmā viņa nesēdēs. Jo, kamēr skolas mācības norisinājušās attālināti, pārējie mājas darbi varējuši pagaidīt.