Vaidere: ES iekšējo robežu slēgšana Covid-19 krīzē bija nepārdomāta (6)

Kā informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, Vaideres ieskatā, valstīm arī turpmāk ir jārīkojas saskaņoti un vīrusa izplatība būtu jākontrolē, nevis slēdzot ES robežas, bet ar citiem paņēmieniem, piemēram, noteiktām veselības pārbaudēm.

Vaidere skaidroja, ka šonedēļ plenārsēdē EP apstiprinās savu nostāju attiecībā uz pārvietošanās ierobežojumiem Šengenas zonā vīrusa dēļ.

Deputāte norādīja, ka brīva pārvietošanās un tirdzniecība ES Vienotajā tirgū ir Latvijas atvērtās ekonomikas izaugsmes stūrakmens, jo 70% no Latvijas eksporta ir uz citām ES valstīm. Savukārt Šengenas zona - pasaulē lielākā brīvas ceļošanas telpa - ir viens no ES galvenajiem panākumiem, kas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļauj krietni ietaupīt laiku un naudu, uzvēra politiķe.

Pirms vīrusa krīzes vairāk nekā trīs miljoni cilvēku šķērsoja ES iekšējās robežas ik dienu un tiek lēsts, ka pastāvīga kontrole uz ES iekšējām robežām desmit gadu laikā varētu izmaksāt pat 230 miljardus eiro.

Vaidere uzsvēra, ka Šengenas zona ir tik svarīga Eiropas labklājībai, ka nedrīkst pieļaut scenāriju, kurā pagaidu iekšējo robežu kontrole kļūst pastāvīga.

Viņa akcentēja, ka nepieciešams izstrādāt konkrētu plānu saskaņotai ārkārtas rīcībai iespējama vīrusa otrā viļņa gadījumā, lai nepieļautu apjukumu un garas rindas, kas martā veidojās, piemēram, uz Polijas robežām. Arī ES ārējo robežu atvēršanai no jūlija jābūt koordinētai, uzvēra EP deputāte.

Tāpat Vaidere piebilda, ka brīva kustība Šengenas zonā var būt droša tikai tad, ja ES ārējās robežas ir rūpīgi apsargātas. Viņasprāt, jāturpina stiprināt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex" un jāpilnveido informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.

Deputāte pavēstīja, ka, kaut gan liela daļa dalībvalstu tagad ir atvērušas robežas, sociālās distancēšanās un pulcēšanās noteikumi katrā valstī var ievērojami atšķirties. Tādēļ viņa iesaka izmantot rīku "reopen.europa.eu/lv", kas sniedz informāciju par situāciju dažādās valstīs, palīdzot plānot ceļojumus Eiropā.

Šengenas zona aptver lielāko daļu ES dalībvalstu, kā arī Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu. 14.jūnijā tika atzīmēta 35.gadadiena kopš 1985.gadā Šengenā - Luksemburgā - starp piecām valstīm tika parakstīts līgums, kas aizsāka iekšējo robežu kontroles atcelšanu. Latvija Šengenas zonai pievienojās 2007.gadā.