Kādēļ "Google" un "Apple" diktē Eiropas demokrātijām savus noteikumus Covid-19 apkarošanā? (18)

Lai vislabāk tiktu sasniegts mērķis, kad ar tehnoloģiju palīdzību tiek sniegts reāls atbalsts veselības aprūpes sistēmai, tehnoloģiskajiem risinājumiem ir jāspēj izsekot vīrusa izplatībai, identificēt bīstamos Covid-19 klasterus un novērst tālāku kaites izplatību. Galvenais tehnoloģiju mērķis – reģistrēt kontaktus starp potenciālajiem vīrusa pārnēsātājiem un cilvēkiem, kuri potenciāli var inficēties ar slimību.

Šāda taktika ir kalpojusi kā pamats radīt lietotni viedtālruņiem, kas arī izpilda šo uzdevumu, respektīvi – reģistrē kontaktus, kā arī brīdina cilvēkus par to, ka viņi kādu laiku iepriekš kontaktējušies ar inficētu cilvēku.

Latvijā ir viens no zemākajiem Covid-19 saslimstības un mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Tas lielā mērā noticis, pateicoties agresīvai un intensīvai manuālai kontaktpersonu izsekošanai. Latvijā ir ievērojams viedtālruņu lietotāju skaits, tāpēc bija dabiski, ka mobilā lietotne varētu palīdzēt veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, un automātiski izsekot inficēto cilvēku kontaktpersonas.

“Tiesa gan, lai pārnestu veiksmīgi strādājošo kontaktu izsekošanas metodi digitālā vidē, nācās “ieskriet ķieģeļu sienā”. Tā kā esmu viena no mūsu lietotnes “Apturi Covid” veidotāju komandas, es pārstāvu Latvijas valdību diskusijās ar “Apple” un “Google”, kuru tehnoloģijas lietotne izmanto. Sarunu laikā es sapratu, ka ar vienkāršotu kontaktu izsekošanas tehnoloģiju var radīt ļoti ievērojamu ietekmi uz mūsu veselību, kā arī uz veselības institūcijām, kas cīnās pret vīrusa izplatību,” raksta Ilvesa.

Pastāv daudz diskusiju par to, kur uzglabāt datus par iegūtajiem kontaktiem – vai nu lietotāja tālrunī, tādējādi garantējot privātumu, vai arī dalot šos datus ar nacionālajām varasiestādēm, kas ļauj atklāt infekcijas tīklu gadījumā, ja kādam no lietotnes lietotājiem tiek atklāts Covid-19. Tas savukārt radījis konfliktu starp centralizētas un decentralizētas datu uzkrāšanas idejas atbalstītājiem.

“Pārpratumi rodas tieši ar jēdzienu “centralizēts” - tas būtu gadījumā, ja visas reģistrētie dati tiktu uzglabāti ar valdību saistītā serverī. Par to nekad nav domāts. Tas, kas valdībām ir nepieciešams, – lai lietotne dara to pašu, ko atbildīgās iestādes manuāli – izsekot inficēto kontaktpersonas, neapdraudot privātumu,” norāda Ilvesa.

Šo uzdevumu veicot manuāli, nevienas inficētās personas identitāte nav atklāta. Neatkarīgi no tā, vai tas ir autobusa vadītājs vai kāds cits cilvēks – viņa identitāte ir drošībā, tāpat arī viņa kontaktpersonas var neuztraukties par personas datu izpaušanu. Līdzīga pieeja šim uzdevumam ir arī digitālajā vidē. Ievāktie dati ierobežotu laiku gan nonāk nacionālā slimību kontroles centra rīcībā, taču centrs šos datus neizplata tālāk citām varasiestādēm vai reklāmdevējiem. Tieši tāda pati sistēma pastāv, ievācot datus manuāli, – Slimību profilakses un kontroles centrs iegūtos datus izmanto tikai, lai apzinātu saslimušā kontaktpersonas, nevis citiem mērķiem.

Divas reālās problēmas saistībā ar kontaktu izsekošanas lietotnēm ir tās, vai digitālo lietotni var izmantot tādiem pašiem mērķiem, ko daudzas valstis dara reālajā pasaulē, ievācot datus manuāli. Tāpat, kas ir vēl svarīgāk, - jautājums, kurš izlemj, ko sabiedrības veselības eksperti var un ko nevar darīt ar lietotni.

Valdībām Eiropā nav lielu variantu, kā piekļūt vismodernākajām tehnoloģijām vai nodrošināt to vislabāko savietojamību. Divu ASV kompāniju - “Google” un “Apple” galvenie biroji atrodas Silīcija ielejā – aptuveni 16 kilometru attālumā viens no otra. Abu šo tehnoloģiju giganti ir radījuši ļoti veiksmīgu lietotņu programmēšanas interfeisu (API). Tas nodrošina lietotnes lietotājam iespēju ar “Bluetooth” signālu reģistrēt kontaktus un vēlāk, ja kāda kontaktpersona sasirgusi, arī saņemt ziņojumu par to.

"Atzīstot, ka šim rīkam ir savā ziņā uzmācīga ietekme, kā arī potenciāli kaitīgas izmantošanas iespējas, “Apple” un “Google” ir izveidojušas priekšnoteikumus, kā lietotnei veidot kontaktu datubāzi. Uzņēmumi uzsvēruši, ka katrā valstī būs atļauta tikai viena oficiālā lietotne, ko apstiprina valdība un nacionālais slimību kontroles centrs," raksta Ilvesa.

Vēl viens svarīgs nosacījums - “Google” un “Apple” neļauj vietējām varasiestādēm ievākt datus, kas neattiecas uz kontaktu izsekošanu.

Latvijā manuālā kontaktu izsekošana notiek šādi: Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji skaidro Covid-19 pozitīvā pacienta kontaktpersonas, lai noskaidrotu vīrusa izcelsmi. Vēlāk saslimušā kontaktpersonas tiek informētas par radušos situāciju, līdz ar to – tiek veidots vīrusa izplatības “koks”. “Google” un “Apple” pieeja neļaus “nacionālajai lietotnei” izveidot tādu funkciju, kā kontaktpersonām sazināties ar saslimušo.

Vai “Google” un “Apple” demokrātiski ievēlētām valdībām vai to veselības institūcijām diktē noteikumus, kā drīkst un kā nedrīkst izmantot lietotni?

Šie jautājumi ir ar nopietnu problemātiku divos aspektos. Viens no tiem ir epidemioloģiskais, bet otrs – finansiālais un politiskais aspekts. Epidemioloģiski, nezinot, kādas ir saslimušā kontaktpersonas, ir neiespējami noskaidrot, vai tās ir testētas, vai tās ir asimptomātiskas un nopietnas vīrusa izplatītājas.

"Transmisijas datu trūkums ierobežo analīzes iespējas, kas potenciāli nākotnē var liegt cilvēkiem brīvību strādāt, ceļot un socializēties. Savukārt ar kontaktpersonu izsekošanu var precīzāk atrast potenciālos vīrusa izplatītājus un brīdināt arī citus par iespējamajiem draudiem," raksta Ilvesa.

Ekonomiskā politiskā aspekta jautājums ir saistībā ar reālo situāciju, kad lietotne paziņo lietotājam par potenciālu kontaktu. Vai šim cilvēkam ir nepieciešams īstenot divu nedēļu pašizolāciju un uzņemties finansiālās sekas, neejot uz darbu? Vai arī kādam, kas ir potenciāli pakļauts infekcijai, ir jānodrošina tūlītēja un valsts apmaksāta pārbaude, vai viņam jālūdz tikai novērot simptomus?

Nezinot vīrusa izcelsmi, tas nozīmētu automātisku karantīnu, kas nozīmētu ļoti milzīgu finansiālo slogu un arī lielu slodzi veselības aprūpes sistēmai.

Teorētiski “Google” un “Apple” būtu varējuši ļaut radīt informācijas rīku, ko ikviens varētu izstrādāt savas drošības labā, nevis lūgt valdības vai veselības aizsardzības iestādes apstiprināt un lietot vienu lietotni katrā valstī. Tādā gadījumā nebūtu nekādu cerību panākt, lai rīks atbilstu nacionālajām veselības prasībām.

No lietotāju perspektīvas skatoties, arī ir zināmas problēmas. Vai kāds uztvers nopietni lietotnes ziņojumu par saslimušu kontaktpersonu un pēc ziņojuma sāks divu nedēļu karantīnu? Bez skaidras izpratnes par to, kāpēc tas ir bīstami, maz ticams, ka kāds labprātīgi dosies karantīnā. Ņemot vērā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra pieredzi, lielākā daļa cilvēku, kam ir paaugstināts saslimšanas risks, vēlas sadarboties un atrast labāko risinājumu.

Valdību un tehnoloģiju kompāniju galvenais mērķis ir atrast pareizo balansu starp privātumu un lietotnes efektivitāti, lai limitētu vīrusa izplatību. Tas savukārt prasa sadarbību starp privāto sektoru un varasiestādēm. Latvija līdzās citām Eiropas valstīm iestājas par privātuma aizsardzību. Tieši tāpēc arī cīņā ar Covid-19 tiek ņemti vērā privātuma jautājumi un tiek piedāvāti jauni risinājumi.

Raugoties ilgtermiņā, tas gan liek uzdot daudz fundamentālāku jautājumu – cik lielā mērā suverēnu demokrātisku valstu lēmumus var apstrīdēt tehnoloģiju kompānijas?

“Covid-19 pandēmija šo jautājumu liek uzdot pirmo reizi. Un tā noteikti nebūs pēdējā, - raksta Ilvesa.