Bāriņtiesu reforma: rosina samazināt bāriņtiesu skaitu un samazināt pašvaldību ietekmi uz tām (2)

Pa ieceri veikt bāriņtiesu reformu, tostarp veidot jaunu bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ministrija paziņoja jau pērnvasar. Nu tā ir nodevusi saskaņošanai informatīvo ziņojumu "Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi", kurā detalizēti izklāstīta esošā situācija un iecerētās izmaiņas.

Kā informēja ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš, ziņojumā norādīts, ka

līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu būtu samazināms bāriņtiesu skaits, nostiprinot bāriņtiesu skaita atbilstību administratīvo teritoriju skaitam.

Šobrīd ir sākts bāriņtiesu un sociālo dienestu funkciju izvērtējums, pēc kura noslēguma tiks rosinātas diskusijas ar atbildīgajām institūcijām par atsevišķu bāriņtiesu funkciju piekritības maiņu, viņš skaidroja.

LM arī piedāvā mainīt bāriņtiesu darbinieku juridisko statusu. Proti,

bāriņtiesu darbinieki turpmāk vairs nebūtu pašvaldības domes vēlētas amatpersonas, bet tiktu nodarbināti uz darba līguma pamata, ieviešot amata konkursu un nodrošinot pilnas slodzes darbu, tādējādi novēršot pašvaldības iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu.

Vienlaikus ar funkcionālo izmaiņu ieviešanu bāriņtiesās, iespējams būtu maināms arī bāriņtiesu nosaukums, atsakoties no novecojošā un iestādes funkcijām pēc būtības neatbilstošā nosaukuma, novēršot sabiedrības maldināšanu, jo bāriņtiesa nav tiesu varai piederīga institūcija, norāda LM.

Iestādes jaunajam nosaukumam, ministrijas ieskatā, būtu jāatbilst iestādes pamatfunkcijai - piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības dienests.

Ziņojumā arī plašāk izklāstīta ministrijas jau iepriekš izziņotā iecere veidot Centrālo bērnu tiesību aizsardzības iestādi. LM to rosina veidot uz esošās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas institucionālās bāzes. Jaunais modelis paredzētu, ka bāriņtiesas kā pašvaldības dibinātas iestādes atradīsies Centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes funkcionālā padotībā.

Tādējādi, kā skaidro ministrijā, tiktu nodrošināts tiešs valsts uzraudzības un kontroles mehānisms bērnu tiesību aizsardzības jomā, valstij uzņemoties atbildību par bāriņtiesu funkciju izpildi aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos, kā arī normatīvo aktu piemērošanā un to interpretācijā.

Ministrija arī rosina pašvaldībās izveidot bērnu tiesību aizsardzības speciālista amata vietas, uzsverot, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmas uzlabošanai ir nepieciešama starpinstitūciju saskaņota sadarbība. Tas būtu neatkarīgs pašvaldības institūts, kas koordinētu iesaistīto organizāciju sadarbību bērna tiesību aizsardzībai, skaidroja Zariņš.

Pēc LM domām, informatīvajā ziņojumā minētās problēmas un piedāvātie risinājumi ir tikai posms bērnu tiesību aizsardzības pilnveides kontekstā.

Vienlaikus ministrija ir sākusi "Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādņu izstrādi 2021.-2027.gadam" kā stratēģijas plānošanas ietvardokumentu vidējam termiņam, kurā izvirzītie rīcības virzieni ir ģimenes kā vērtības stiprināšana sabiedrībā, bērnu audzināšanas un aprūpes jautājumi, jauniešu izglītošana, patstāvīgas dzīves uzsākšana, tostarp attiecībā pret ārpusģimenes aprūpē esošajiem jauniešiem.

Ziņojums ceturtdien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar iesaistītajām iestādēm un jāakceptē valdībā.