Ekonomiskā lejupslīde - laiks, kad dzimst veiksmīgi un pasaulē zināmi uzņēmumi (6)

Kā vēsta BBC, visi šie uzņēmumi tika dibināti ekonomisko krīžu laikos. Tā, piemēram, “General Motors” tika dibināts 1908. gadā, kad ASV ekonomika piedzīvoja lejupslīdi pēc “1907. gada panikas”. Tikām “Burger King” savu pirmo restorānu atvēra 1953. gadā, kad ASV atkal pieredzēja ekonomisko lejupslīdi. Savukārt raidorganizācija CNN savus ziņu izlaidumus startēja 1980. gadā, kad inflācija ASV sasniedza teju 15%.

Gan “Uber”, gan “Airbnb” tika dibināti iepriekšējās finanšu krīzes laikā, kas pasauli piemeklēja no 2008. līdz 2010. gadam.

Šie piemēri rāda, ka daudzi no nozarēs atzītākajiem un ilgtspējīgākajiem uzņēmumiem ir radušies tieši ekonomisko krīžu laikos. Deins Stranglers, kas ir ekonomikas pētnieks Vašingtonā, norāda, ka sarežģītā ekonomiskā situācija apgrūtina uzņēmumu atvēršanu, taču – ar gadiem krīzes laikā tapušajām firmām var būt vieglāk izdzīvot, jo tām padomā ir dažādi kreatīvi problēmu risinājumi.

“Principā ideja atvērt uzņēmumu krīzes laikā ir kā spēle ar uguni. Ja tu sāc recesijas laikā, tad ir nepieciešams ļoti daudz darba un apņēmības, lai sarežģītajos apstākļos spētu kāpt uz augšu un panākt, ka kompānija gūst lielus panākumus,” norāda Stranglers.

“Laikā, kad finansējuma iegūšana ir teju neiespējama, tāpat arī ir ļoti grūti piesaistīt klientus, kad faktiski nav pieprasījuma, radīt uzņēmumu un padarīt to par veiksmes stāstu – tas ir gluži kā varoņdarbs,” bilst Stranglers.

Un pašlaik pasaule atkal ir nonākusi globālas recesijas situācijā. Tas noticis koronavīrusa izraisīto ierobežojumu dēļ. Pasaules Banka paredz, ka 2020. gadā globālā ekonomika piedzīvos kritumu par 5,2% - tas būs sliktākais rezultāts kopš 1946. gada, kad pasaule vēl atguvās no Otrā pasaules kara.

ASV ekonomikā bija signāli par recesiju vēl pirms Covid-19 krīzes, bet Lielbritānija varētu piedzīvot smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš 1706. gada. Respektīvi – smagāko recesiju 314 gadu laikā.

Tomēr – kā rāda vēsture – veiksmīgas kompānijas var dzimt tieši grūtos laikos. Vai arī 2020. gadā būs tapuši uzņēmumi, kuru produkti būs neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa?

Arvien vairāk cilvēku šajā laikā izvēlas sākt savu uzņēmējdarbību. Izņēmums nav arī šis gads. Piemēram, ASV, kur ir rekordaugsts bezdarbnieku skaita pieaugums, maija pēdējā nedēļā vien tika iesniegti vairāk nekā 67 tūkstoši pieteikumi jaunu uzņēmumu atvēršanai. Salīdzinājumam – 2019. gada maija pēdējā nedēļā šis rādītājs bija par 21% mazāks.

Ekonomikas profesors Kalifornijas Santakrusas universitātē Roberts Fērlijs norāda, ka cilvēki atver savus uzņēmumus tieši pieaugošā bezdarba dēļ. Viņš to sauc par “nepieciešamības uzņēmējdarbību”.

“Ja kādam nav iespējas sevi attīstīt vai arī iegūt algotu darbu, tad viņam rodas motivācija nopelnīt citādi, respektīvi – atvērt savu uzņēmumu,” saka Fērlijs.

Daudziem uzņēmējiem jau ilgāku laiku ir bijušas dažādas idejas, taču tās iepriekš dažādu iemeslu dēļ nav izdevies realizēt. Taču tagad acīmredzot ir īstais brīdis to realizēšanai.

“Sākoties karantīnai, cilvēkiem ir bijis daudz laika domāt, plānot un analizēt, kā savu ideju attīstīt. Līdz ar to daudziem, it īpaši pašiem paliekot bez darba, tas ir bijis kā dzinulis pamēģināt un paskatīties, kā viņu ideja strādā dzīvē,” tā eksperts.

Daudzi jaunuzņēmumi redz, cik drūma situācija pasaulē ir radusies vīrusa dēļ, tieši tādēļ šie uzņēmumi ir raduši biznesa iespējas, iesaistoties cīņā pret pandēmiju.

Tas ir īpaši redzams dažāda aizsardzības ekipējuma jomā, kur jaunu uzņēmumu skaits ir pamatīgi pieaudzis. Tas gan arī ir radījis citu nepatīkamu situāciju – uzņēmumu, kas ražo aizsargekipējumu, ir daudz, bet izejmateriālu pieejamība ir visai ierobežota.

Tā, piemēram, Metjū Kempbels-Hils un viņa sieva Lidija aprīlī atvēra savu uzņēmumu “Aerosol Shield”. Firmas piedāvātais produkts ir mazs, uznirstošs izolācijas vairogs jeb "telts". Caurspīdīgas plastmasas loksnes, kas piestiprinātas pie plastmasas rāmja, var novietot ap pacienta galvu un pleciem, tādējādi samazinot medicīnas darbinieku pakļaušanu riskam, kad apkārt citi cilvēki klepo.

“Mēs nebijām domājuši sākt savu biznesu, taču, ņemot vērā problēmas, ar kādām saskaras cilvēki slimnīcās, nolēmām rīkoties, un burtiski nedēļas laikā nokārtojām visu nepieciešamo, lai sāktu savu biznesu,” sacīja Kempbels-Hils, kurš arī strādā Birmingemas Universitātes klīnisko zinātņu institūtā.

Viņš kopā ar sievu Lidiju sadarbojās ar velsiešu uzņēmumu “Airquee”, kas ražo teltis armijām un humanitārajām organizācijām. Sadarbībā ar šo uzņēmumu “Aerosol Shield” varēja sākt ražot izolācijas vairogus.

Vēl viens uzņēmums, kas radies koronavīrusa laikā, ir “Hidden Smile”, kas nodrošina dažādas sejas maskas. Šā uzņēmuma ražotās maskas sastāv no diviem kokvilnas slāņiem, un starp tiem atrodas salocīts papīra filtrs.

“Lietojot šīs maskas, tās nav nepieciešams mainīt bieži, turklāt – var nomainīt tikai filtru. Tāpat šīs maskas izskatās ļoti stilīgi,” pauž uzņēmuma vadītājs Nīls Kotons.

Citas nozares, kurās ir vērojams liels uzņēmumu skaita pieaugums koronavīrusa dēļ, ir mājas vides uzlabošanas, kā arī produktu piegādes jomās.

Nikola Gibonsa, kura pirms diviem gadiem dibināja savu mākslas uzņēmumu, norāda, ka pandēmijas noteiktās karantīnas dēļ viņai strauji ir pieaudzis pasūtījumu skaits un pārdošanas rezultāti.

“Normālos apstākļos cilvēki brīvdienās atpūšas un savās mājās neglezno. Tomēr tagad, kad četrās sienās nav, ko darīt, parādās vēlme pamēģināt ko jaunu, līdz ar to – daudzi nolemj pievērsties gleznošanai,” saka Gibonsa.

Savukārt Londonā esošais kurjeru serviss “Gophr” var lepoties ar aizņemtākajiem diviem mēnešiem uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, jo cilvēki sāk arvien vairāk apgūt iepirkšanos internetā.

Konsultāciju uzņēmuma “McKinsey” pārstāvis Markuss Bergers de Leons norāda, ka pirms  sava biznesa sākšanas ir ļoti rūpīgi jāpārdomā vairāki soļi uz priekšu.

“Pirms lēciena ūdenī ir vērts ilgāk pastāvēt un padomāt. Bet, ja ir pieņemts lēmums lēkt, tad ir jārīkojas ātri. Ir ļoti jādomā – vai man tērēt šo eiro tam vai kam citam. Un tas arī liek saprast, ka tieši katra prasmes ir jaunās kompānijas pamatā. Ir jāsaprot, ko iesākt ar mazu daudzumu naudas, turklāt – spējot ātri audzēt savu klientu skaitu. Jaunuzņēmumi, kas izdzīvo recesiju, pierāda, ka tieši viņi ir tie, kas spēj ļoti ātri mācīties un augt,” saka de Leons.