Pie Polijas vēstniecības Rīgā notiks protests pret Dudas izteikumiem par LGBT ideoloģiju (5)

Kā vēstīja raidsabiedrība BBC, valdošo konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS) pārstāvošais Duda, kurš kandidē uz pārvēlēšanu Polijas prezidenta amatā, pagājušajā nedēļā savas priekšvēlēšanu kampaņas runā sacīja, ka viņa vecāku paaudze cīnījās pret komunismu 40 gadus, taču viņi to nedarīja, "lai parādītos jauna ideoloģija, kas ir pat vēl postošāka". Viņš arī sacīja, ka "vecāki ir atbildīgi par savu bērnu seksuālo izglītošanu" un "nevienai institūcijai nav iespējams iejaukties tajā, kā vecāki audzina savus bērnus".

Latvijas jaunatnes organizācijas "Protests" vadītāja Selma Levrence uzskata, ka "Dudas paziņojums ir klaji diskriminējošs, turklāt vienlaikus arī necienīgs pret komunistisko režīmu upuriem," tāpēc, sazinoties ar Polijas jaunatnes organizācijām, biedrība "Protests" nolēma publiski paust tām savu atbalstu.

Kopš Polijā pie varas ir PiS, gan Polijas, gan starptautiskās organizācijas paudušas bažas par demokrātijas un tiesu varas vājināšanu, un cita starpā apdraudētas arī LGBT+ kopienas tiesības. Starptautiskās organizācijas "ILGA-Europe" pagājušajā mēnesī atjaunotajā indeksā Polijas novērtējums LGBT+ tiesību jomā krities, to ierindojot pēdējā vietā Eiropas Savienībā, teikts biedrības "Protests" izplatītajā paziņojumā.

"Pēc "ILGA-Europe" datiem, Polija un Latvija ieņem pēdējās vietas seksuālo un dzimtes minoritāšu aizsardzības jomā Eiropas Savienībā. Piemēram, mūsu valstis ir vienas no retajām, kurās viendzimuma pāri joprojām nevar reģistrēt savas attiecības nekādā formā. Mūsuprāt, Polijas un Latvijas sabiedrībām jāsadarbojas, lai mūsu valstīs veicinātu cilvēku vienlīdzību neatkarīgi no seksuālās vai dzimtes identitātes," uzskata Levrence.

Protests pie vēstniecības Mednieku ielā 6b iecerēts aptuveni pusstundu ilgs, dalībnieki aicināti ierasties ar plakātiem un ievērot divu metru distanci viens no otra.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, biedrība "Protests" reģistrēta 2019.gada janvārī Rīgā. Tās valdē ir Imants Cīrulis, Niks Derums, Justīne Panteļējeva, Zane Pūpola un Elizabete Vegnere. Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu biedrība šā gada maijā rīkoja tiešsaistes sarunas par jautājumiem saistībā ar lesbietēm, gejiem un transpersonām.