Antarktīdā atrasto aizvēsturisko olu varētu būt izdējusi milzu ķirzaka (3)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, rakstīts, ka olas fosilija, kas nodēvēta par “the Thing”, ilgi neaiztikta glabājās Čīles Nacionālā dabas vēstures muzeja krājumā, bet tagad zinātnieki beidzot noskaidrojuši, ka ola ir 66 miljonus gadu sena. 

Ola ir 27 centimetrus gara un 7 centimetrus plata,  lielākā mīkstas čaulas ola, kas jebkad atrasta. Zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka šo olu izdējis kāds sen izmiris jūras reptilis, piemēram, mozazaurs. 

“Šī ola cēlusies no liela dinozaura izmēra dzīvnieka, tomēr maz ticams, ka tā ir dinozaura ola. Tā ir ļoti līdzīga olām, kādas dēj ķirzakas un čūskas, tiesa, ola tādā gadījumā ir no kāda krietni lielāka šo reptiļu radinieka," komentēja pētnieks Lūkass Legendre. 

Čīliešu zinātnieks Deivids Rubilārs-Rodžerss, kurš pirmais atrada olu, rādīja to daudziem zinātniekiem, kas visi neziņā grozīja galvu. Tomēr ne ģeoloģijas eksperte Džūlija Klārka. 

“Es viņai to parādīju, un pēc dažām minūtēm Džūlija man pateica, ka tā ir saplakusi ola,” teica Rubilārs-Rodžerss. 

Klārkas teorija tika apstiprināta ar spēcīga mikroskopa palīdzību, kas parādīja vairākus membrānas slāņus olā. Antīkā ola ir ļoti līdzīga caurspīdīgajām olām, kādas dēj mūsdienu čūskas un ķirzakas. 

Izanalizējot 259 mūsdienu reptiļu olas, zinātnieki secināja, ka dzīvnieks, kas pirms 66 miljoniem gadu izdēja antīko olu, bija 22 metrus garš no purna līdz pakaļgalam, neskaitot asti. 

Olas apkārtnē iepriekš atrastas arī mozozauru un pleziozauru atliekas. 

Ir iespēja, ka antīkā jūras ķirzaka olu izdēja atklātā jūrā, kā to dara dažas mūsdienu jūras čūskas, vai arī ola tika izdēta un apglabāta pludmalē.