Lukašenko varas balsts: Baltkrievijā balso līdzīgi kā Latvijā (42)

Lībietis turpina, ka pastāv viedoklis, ka pašreizējā varas sistēma Baltkrievijā varētu izjukt tad ja opozīcijas vai nemieru pusē nostātos kāda no spēka struktūrām – piemēram, milicija. Savukārt, Livdanska domā, ka būtiskas pārmaiņas Baltkrievijā varētu notikt tad, kad cilvēkiem vairs nebūs ko ēst. Vēsture parāda, ka šis ir iemesls, kāpēc ir sākušās lielākā daļa pasaules revolūciju. Pagaidām gan Lukašenko var nodrošināt baltkrieviem gan dzīvesvietu, gan arī kaut kādu iztikas minimumu, medikamentus un darba vietas. Kamēr vien nesāksies ekonomikas stagnācija vai tās pilnīgs lūzums, cilvēki ielās neizies.

Vai Lukašenko ir Latvijai ērts līderis?

Raidījumā viesiem uzdevām jautājumu - ņemot vērā, ka Lukašenko ir bijis pie varas jau kopš 1994. gada un mēs Latvijā zinām viņa noteikumus gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, vai mums demokrātiskāka un līdz ar to – nezināmāka Baltkrievija nebūtu neizdevīgāka?

Gan Lībietis, gan Livdanska norāda, ka dzīvojot demokrātiskā valstī, mums nevajadzētu pilnībā «pievērt acis» uz demokrātijas izaicinājumiem Baltkrievijā. Taču no otras puses, Livdanska pauž, ka Baltkrievija Lukašenko vadībā ir samērā nekaitīgs kaimiņš –

«Nevaram teikt, ka Baltkrievija ir kā Krievija. Tur tādi apdraudējumi šobrīd nav un tas nav redzēts,» saka APPC pētniece.

Mums minētās valsts saistībā galvenais jautājums ir par to, kāda uz šo valsti būs Krievijas ietekme. Ja Lukašenko paliek pie varas un ietur tādu pašu politisko kursu kā līdz šim (neatdot valsts suverenitāti), tad viss būs kārtībā. Savukārt, ja Minska un Maskava pabeidz integrācijas projektu vai pie varas nāk līderis ar prokrieviskāku kursu, tad situācija var būt pretēja.

Savukārt, Lībietis piemetina, ka mums izdevīgāka būtu stagnējoša Baltkrievija. Tas tāpēc, ka parasti stagnējošās valstīs nenotiek nekas radikāls. Vienlaikus būtu jāsaprot, ka demokratizācija Baltkrievijā nozīmētu arī pārmaiņas, kuru pavadītu nestabilitāte. Lībietis domā, ka Baltkrievijai varētu būt smagi iemācīties dzīvot pilnīgi citādi. Viņaprāt, Ukraina ir spilgts piemērs tam, ka mainīt politisko sistēmu ir ārkārtīgi sarežģīti.

Vai Baltkrievija var būt Latvijas tranzīta iespēja?

Livdanska norāda, ka šajā sfērā Lietuva mums ir diezgan ļoti priekšā un mums ar to konkurēt ir grūti. Mums vēl arvien ir dažādi neatrisināti juridiski izaicinājumi – piemēram, Ventspils ostai uzliktās sankcijas. Viņa gan neizslēdz, ka piesaistīt Baltkrievijas kravas būtu iespējams un Baltkrievija var arī būt Latvijas iespēja.

Savukārt, Lībietis vērš uzmanību uz to, ka Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis nebūt nav tik izdevīgs. Lietuvai tas ir daudz izdevīgāks tādēļ, ka Klaipēdas osta ir nedaudz tālāk uz dienvidiem, nekā Liepāja vai Ventspils.

«Kuģim, ieejot Baltijas jūrā, līdz ostai ir jābrauc mazāks attālums,» saka Lībietis.  Rīgas pilsēta ir vēl neizdevīgākā vietā, jo tad ir nepieciešams kuģot Rīgas Jūras līcī, kas ir lieks ceļš. «Baltkrievijai fiziski tuvāks ir ceļš līdz Klaipēdas ostai, nevis līdz Liepājai vai Ventspilij, vai Rīgai. Tas ir lētāk un tas ir izdevīgāk,» turpina žurnālists.

Vai vara Baltkrievijā nākotnē varētu tikt nodota Lukašenko dēliem?

Pirms kāda laika viens no Lukašenko dēliem – Nikolajs (Koļa) parādījās kopā ar viņa tēvu vairākos publiskos pasākumos. Tas izraisīja spekulācijas par to, ka Koļa tiek gatavots eventuālai varas pārņemšanai. Livdanska gan norāda, ka vismaz Koļas stāsts pagaidām ir noplacis. Viņš netiek nekur sabiedrībā rādīts un nav arī indikāciju par to, ka viņš varētu būt nākamais Baltkrievijas prezidents. Viņam gan ir arī divi citi dēli – viens ir stipri vecāks un otrs ir vidējā vecumā un tehniski varas nodošana iespējama tiem būtu. Lībietis šeit piemetina, ka minētajiem dēliem pat ir piešķirti diezgan augsti amati.

Kas ir Lukašenko galvenie atbalstītāji?

Lībietis norāda, ka tā varētu būt tā sabiedrības daļa, kura vēl arvien balstās uz valsts oficiālajiem medijiem. Šī sabiedrība nedzīvo interneta vidē neskatās uz notiekošo ārpus Baltkrievijas robežām. Tāpat viņu noteikti atbalsta arī sabiedrības daļa, kura saņem valsts dotos labumus. Pie šiem noteikti var pieskaitīt arī drošības struktūru darbiniekus un to ģimenes. To īpatsvars pret parastajiem iedzīvotājiem ir otrais lielākais pasaulē. «Ja tu esi kādreiz izvēlējies strādāt milicijā vai KGB, tad tev faktiski ir nodrošināta diezgan laba dzīve – tev, visticamāk, ka būs dzīvoklis bērniem, vecākiem un sievai – darbs, skola un medicīniskā aprūpe,» saka Lībietis.

Kāpēc Lukašenko pieļaut priekšvēlēšanu cīņu?

Ņemot vērā, ka Baltkrievijā šajā vasarā ir gaidāmas vēlēšanas, ekspertiem uzdevām arī jautājumu par to, vai Lukašenko izdevīgāk nebūtu aizliegt priekšvēlēšanu cīņu un alternatīvu prezidenta kandidātu pastāvēšanu? Galu galā viņam pagaidām uz papēžiem min vairāki opozicionāri – piemēram, baņķieris Viktors Babariko.

Lībietis norāda, ka Lukašenko ir izdevīgi sniegt sabiedrībai iespēju noteiktās robežās paspēlēties ar demokrātijas principiem, lai radītu ilūziju, ka Baltkrievija ir demokrātiska valsts.

Tāpat Baltkrievijā līdzīgi kā Krievijā ir sistēmiskā un nesistēmiskā opozīcija. Līdz ar to – ir jautājums, vai pagaidām spilgtākie Lukašenko izaicinātāji patiešām tādi ir? Livdanska piemetina, ka bez šiem alternatīvajiem kandidātiem nebūtu iespējamas vēlēšanas un līdz ar to – iespēja iedzīvotājiem parakstīties par sev vēlamo kandidātu. Tas sniedz cilvēkiem sajūtu, ka tiem ir iespējams ietekmēt valsts vēlēšanu iznākumu un Lukašenko nonākšana pie varas ir tautas izvēles rezultāts.