Mežonīgais karstums un ugunsgrēki Sibīrijā NASA attēlos (15)

Sibīrijas pilsētas augstākos platuma grādos pēdējās nedēļās pieredzējušas neparasti augstas temperatūras. Karstuma viļņi, kas tagad plosās Sibīrijas austrumos, patiesībā varētu būt lielākie, kas tur jebkad reģistrēti. 

20. jūnijā, piemēram, gaisa temperatūra Sibīrijas pilsētā Verhojanskā sasniedza 38 grādus pēc Celsija. Tiesa, šie dati pagaidām vēl nav oficiāli apstiprināti. 

Ziemās Verhojanskā savukārt parasti tiek reģistrētas zemākās gaisa temperatūras uz Zemes. 2019. gada novembrī gaisa temperatūra tur noslīdēja līdz mīnus 51 grādam pēc Celsija. 

Lai arī plašās Sibīrijas teritorijās karstas vasaras nav nekas neparasts, tomēr Verhojanskā, kas atrodas blakus Ziemeļu polārajam lokam, reti kad gaisa temperatūra paceļas virs 21 grādam pēc Celsija. 

Pēc Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienesta datiem maijs Sibīrijā bija neparasti maigs, kā arī ziemā un pavasarī gaisa temperatūras bieži bija augstākas nekā parasti.  

Lai labāk ilustrētu šogad Sibīrijā valdošo karstumu, NASA radījusi īpašu karti, kas balstīta uz satelīta datiem, parādītas temperatūras anomālijas laika posmā no 2020. gada 19. marta līdz 20. jūnijam. Sarkanajās vietās kartē vidējā gaisa temperatūra ir augstāka nekā tajā pašā periodā no 2003. līdz 2018. gadam. Savukārt zilās krāsas reģionos vidējā temperatūra ir zemāka.   

Kā ziņots izdevumā “The Times”, Krievija kopumā piedzīvojusi 130 gados siltāko ziemu. Vidējā gaisa temperatūra Krievijā no janvāra līdz maijam bija tik augsta, ka teju sakrita ar paredzēto gaisa temperatūru 2100. gadā, pieņemot, ka turpinās tagadējās tendences. 

Eksperti saka, ka ekstrēmais karstums Verhojanskā varētu būt skaidrojams ar augsta spiediena sistēmu, kas liek termometra stabiņam pakāpties neierasti augstu.  

Arī cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas liek Arktikai sasilt divas reizes ātrāk nekā pārējai planētai. Lai arī karstuma viļņi Sibīrijā nav nekas jauns, tomēr tie kļūst arvien niknāki un biežāki. 

Lielais karstums Sibīrijā ir radījis ideālus apstākļus mežu ugunsgrēkiem. Uguns un karstuma viļņi var arī izkausēt mūžīgā sasaluma slāni, atklājot ar oglekli bagātus nogulumus, kas ir ideālā degviela.