/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Pasaulei ir jāņem vērā no Covid-19 pandēmijas gūtās mācības un arī pret klimata krīzi jāizturas kā pret vienlīdz steidzami risināmu problēmu, pret kuru jāvērš viss nepieciešamais spēks, intervijā Lielbritānijas medijam BBC norāda Zviedrijas klimata aktīviste Grēta Tūnberga.
17 gadus vecā aktīviste pauž viedokli, ka nedz pandēmijas krīzi, nedz klimata krīzi neizdosies atrisināt ar kaut kādiem virspusējiem “zaļās atgūšanās” plāniem.
Tūnberga norāda, ka pasaule šobrīd atrodas sociālā lūzuma punktā attiecībā uz klimata pārmaiņām un tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kustība “Black Lives Matter”.
“Cilvēki sāk saprast, ka mēs nevaram turpināt ignorēt šīs lietas. Mēs nevaram šīs netaisnības vienkārši paslaucīt zem paklāja,” norāda Grēta.
/nginx/o/2020/06/25/13172766t1h652b.jpg)
Jauniete atklāj, ka Covid-19 pandēmijas noteiktie ierobežojumi devuši viņai laiku atpūtai un iespēju padomāt, neatrodoties sabiedrības uzmanības centrā.
Pagājušajā nedēļā raidījumā, kas izskanēja Zviedrijas Radio, Tūnberga atskatījās uz gadu, kura laikā viņa no vienkāršas skolnieces kļuva par vienu no atpazīstamākajiem cilvēkiem uz planētas.
Tobrīd 16 gadu vecā Grēta paņēma gada “atvaļinājumu” no skolas, lai censtos pievērst visas pasaules uzmanību klimata pārmaiņu problēmai. Šajā laikā Grēta ar jahtu šķērsoja Atlantijas okeānu, lai teiktu runu ANO Klimata samitā, kas notika Ņujorkā.
Šajā samitā pasaules līderi drūzmējās, lai tikai nofotografētos ar Grētu, tomēr viņa ir skeptiska par līderu patiesajiem motīviem.
“Iespējams, tas viņiem ļāva aizmirst viņu paaudzes kaunu par nākamo paaudžu pievilšanu. Varbūt tas viņiem palīdzēja naktīs aizmigt,” norāda Tūnberga.
ANO klimata samitā Grēta teica savu slaveno “Kā jūs uzdrīkstaties?” runu. “Ar saviem tukšajiem vārdiem jūs esat nozaguši manus sapņus un manu bērnību. Cilvēki mirst, bet viss, ko jūs spējat, ir runāt par naudu un stāstīt pasakas par mūžīgu ekonomisko izaugsmi. Kā jūs uzdrīkstaties?”
Tagad Grēta stāsta, ka toreiz viņa apzinājusies, ka tas bija “tagad vai nekad” brīdis, tāpēc viņa nolēmusi teikt visu, ko domā.
“Es ļaušu savām emocijām ņemt virsroku un padarīšu to par kaut ko tiešām lielu, jo tādas iespējas man var vairs nebūt,” par savu slaveno runu tagad izsakās jauniete.
Tomēr iemeslu svinībām viņa pēc šīs runas neredzēja. “Viss, kas palika, bija tukši vārdi,” norāda Grēta.
Šis viņas izteikums skaidri raksturo jaunietes viedokli par lielāko daļu pasaules līderu.
“Zināšanu un izpratnes līmenis pat cilvēkiem, kas ir pie varas, ir ļoti, ļoti zems. Daudz zemāks, nekā jums šķiet,” uzsver Tūnberga.
Grēta apgalvo, ka vienīgais veids, kā samazināt kaitīgo gāzu emisijas nepieciešamā apjomā, ir būtiskas izmaiņas cilvēku dzīvesveidā - it īpaši tas attiecas uz attīstītākajām pasaules valstīm. Tomēr viņa neuzskata, ka pasaules līderi ir spējīgi uz šādu pārmaiņu rosināšanu. “Tā vietā viņi izvēlas neziņot par emisiju apmēriem vai pārvieto tās uz citurieni,” kritiska ir Tūnberga.
Piemēram, vairākas valstis kopējā emisiju apjomā neieskaita emisijas, ko rada kuģi un lidmašīnas, kā arī neskaita emisijas, ko rada attiecīgās valsts uzņēmumu rūpnīcas, kas atrodas citās valstīs,
Tā rezultātā tiek nonivelēts viss klimata pārmaiņu debašu saturs.
“Tādi vārdi kā “zaļš”, “ilgtspējīgs”, “videi draudzīgs”, “dabīgs”, “klimata neitrāls” un “bez fosilā kurināmā” tiek lietoti neatbilstoši, kā rezultātā tie faktiski ir zaudējuši savu sākotnējo nozīmi. Šie vārdi var tikt izmantoti, lai raksturotu jebko, sākot ar mežu izciršanu un aviāciju un beidzot ar gaļas ražošanu un autobūves nozari,” uzsver Tūnberga.
/nginx/o/2020/06/25/13172780t1h482d.jpg)
Grēta arī pauž viedokli, ka vienīgā pozitīvā lieta pašreizējās Covid-19 pandēmijas kontekstā ir tas, ka tā maina pasaules atbildes reakciju uz globālām krīzēm: “Tā parāda, ka krīzes gadījumā ir nepieciešams rīkoties un jārīkojas ir ar visu nepieciešamo spēku.”
Viņu arī iedrošina tas, ka politiķi tagad uzsver, cik svarīgi esot klausīties zinātniekos un ekspertos. “Tagad pie varas esošie cilvēki pēkšņi saka, ka viņi esot gatavi darīt visu nepieciešamo,” saka Grēta.
Viņa cer, ka Covid-19 epidēmija no jauna aktualizēs globālo diskusiju par klimata krīzi un nepieciešamību to nekavējoties risināt.
Tomēr viņa ir skeptiska par pasaules spēju panākt būtisku globālās gaisa temperatūras pieauguma ierobežošanu. Pat ja pasaules valstis sasniegs visus līdz šim izvirzītos mērķus, mūs joprojām nākotnē sagaidīs katastrofāla globālas temperatūras palielināšanās.
Viņasprāt, vienīgais veids, kā izbeigt klimata krīzi, ir visu esošo klimata vienošanos atcelšana un jaunu izstrāde. “Klimata un ekoloģisko krīzi nav iespējams atrisināt pašreizējo politisko un ekonomisko sistēmu ietvaros. Tas nav pieņēmums, tas ir fakts,” norāda Tūnberga.
/nginx/o/2020/06/25/13172714t1h06d5.jpg)
Grēta arī norāda, ka viņu iedvesmo cilvēku atbildes reakcija uz netaisnībām, it īpaši kustības “Black Lives Matter” aktivitātes, kas aktivizējās pēc tam, kad ASV policisti maijā nogalināja melnādaino Džordžu Floidu.
Jauniete uzskata, ka globālā sabiedrība atrodas “sociālā lūzuma punktā, kurā vairs nav iespējams ignorēt to, ko sabiedrība ir ignorējusi pārāk ilgi, lai arī kas tas būtu - nevienlīdzība, taisnīgums vai ilgtspējība”.
Cilvēki “mostas” un saprot, ka viņiem ir pa spēkam ietekmēt lietas. Tieši šā iemesla dēļ Grēta vēl neesot zaudējusi cerību.
“Cilvēce vēl nav nolemta sakāvei. Daba nekaulējas, un kompromiss ar fizikas likumiem nav iespējams. Darīt visu iespējamo vairs nebūs pietiekami. Tagad mums būs jāizdara gandrīz vai neiespējamais. Tas ir atkarīgs no jums un manis, jo neviens cits to mūsu vietā neizdarīs,” uzsver Grēta.