Raidījums: Ar samazinātām prasībām jaunā konkursā cer atrast Konkurences padomes priekšsēdētāju (4)

Ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) prasība izmantot melu detektoru kandidāta atlasē tikusi daudz kritizēta un var novest pie konkursa bez rezultāta. Nesen izgāzās arī citas “KPV LV” vadītās ministrijas atlase uz tautsaimniecībai svarīgo Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu.

Konkurences padome uzrauga un aizsargā konkurenci pilnīgi visās tautsaimniecības nozarēs. Šobrīd tās bilancē atrodas ar Andri Šķēli saistītā ”Tīrīgas” atkritumu līguma izvērtēšana un būvnieku karteļa lieta, kur miljonu sodus var nākties maksāt lielajām šī biznesa haizivīm. Notiek izmeklēšana arī pret Latvijas dzelzceļa meitas kompāniju par iespējamu konkurences ierobežošanu kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgū. No šī gada tās pilnvaras vēl pieaugušas – padomei būs jānovērš arī valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi.

Tomēr pēc iepriekšējās vadītājas Skaidrītes Ābramas aiziešanas pirmais mēģinājums atrast cienījamu vadītāju šai skaitliski nelielajai, taču tautsaimniecībai nozīmīgajai iestādei izgāzās. Atlases noteikumus izstrādāja tobrīd vēl Ralfa Nemiro (KPV LV) vadītā Ekonomikas ministrija. Kandidātiem netika prasīta pieredze konkurences tiesībās, tajā pašā laikā bija nepieciešama piecu gadu nepārtrauktas vadības pieredze. Šādiem kritērijiem atbilda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Nemiro neslēpj, viņš Kronbergu uzrunāja piedalīties konkursā.

Konkursa gaitu kritizēja kā pārāk politizētu. Un, lai gan nolikuma autori noliedz, kas tas bijis rakstīts vienam konkrētam cilvēkam, aktivitāte bija zema. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, kam konkurences tiesības ir svešas, pēdējā brīdī pārdomāja un konkursā nepieteicās. No  12  kandidātiem  atlasi līdz galam neviens neizturēja.

Personālatlases firma ”Eiro personāls”, kam iepriekš tika samaksāti 700 eiro par tirgus izpēti,  atkārtotajam konkursam vairs netiek piesaistīta. Komisijas vadītājs apgalvo, ka tikšot izmantoti visi iespējamie kanāli, lai šoreiz konkursā izdotos atrast labu vadītāju Konkurences padomei. Bet ekonomikas ministra iniciatīvu savu kandidātu uzrunāšanā Citskovskis drīzāk uzskatītu par negatīvu,  ne pozitīvu aspektu.

Vēl viena izmeklēšanas iestāde, kas jau ilgstoši ir bez pilnvērtīga vadītāja un kas arī atrodas “KPV LV” ministra pārraudzībā,  ir Valsts policija.

Konkursu izsludināja jau 10.martā, divas dienas pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas. Tomēr ne Covid-19 ir galvenais iemesls konkursa ieilgšanai un neparedzamajam iznākumam. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens panācis, ka kandidātus pārbaudīs ar poligrāfu jeb melu detektoru. Jautājumus sastādīs ministrs pats, kandidātu atbildes nebūs publiski pieejamas, un testa neizpildīšanas sekas varot būt izšķirošas.

Šīs ierīces ekspertīzes Latvijā izmanto, lai kriminālprocesā iesaistītajiem uzdotu jautājumus. Taču poligrāfs iepriekš nav izmantots policijas darbinieku atlasē un prasība pēc melu detektora ir viena no kārtējām “KPV LV” raksturīgajām idejām bez īpaša pamatojuma. Un  konkursa līdzšinējā gaita liek uzdot jautājumu, vai līdz šādam testam atlasē vispār nonāks.

Uz šo amatu var pieteikties tikai dienestā esošie. Kandidēt var no vecāko vai augstāko virsnieku vidus. Un dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmā jābūt nostrādājušam vismaz 10 gadus.

“Nekā personīga” neoficiāli ir zināms, ka pagaidām līdz konkursa beigām 1.jūlijam pieteikumu skaits ir niecīgs, turklāt pretendenti nemaz neatbilst prasībām.

Viens no reālākajiem kandidātiem šajā konkursā varētu būt Andrejs Grišins, kurš kopš Inta Ķuža aiziešanas vada policiju. Atšķirībā no citiem iespējamiem kandidātiem poligrāfs neietekmēšot Grišina izvēli piedalīties konkursā. Taču to var ietekmēt aizdomas par negodīgu policijas formu iepirkumu.  Par to izmeklēšanu nesen sāka Iekšējās drošības birojs. Pret Grišinu nekādu tiešu aizdomu nav, bet divus lietā iesaistītos priekšnieka vietniekus viņš no darba dienestā uz izmeklēšanas laiku nav atstādinājis.

Pat ja Grišins konkursā pieteiksies un izturēs atlasi, problēmas varētu rasties ar viņa apstiprināšanu valdībā. Lai gan nacionālajā apvienībā vēl nav ticis par to lemts, dažiem apvienības biedriem esot iebildumi pret Grišinu Valsts policijas priekšnieka amatā, vēsta raidījums.

Ja konkurss beigsies bez rezultāta, iespējams, Ģirģens no jauna mēģinās panākt izmaiņas likumā, lai uz policijas vadību varētu pretendēt arī prokurori, tiesneši, militārās policijas un VID darbinieki. Savulaik pret šo ierosinājumu bija Jaunā konservatīvā partija un "Jaunā Vienotība".

Gandrīz pirms gada veselības problēmu dēļ no amata bija spiests aiziet Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš. Visu šo laiku arī šī struktūrvienība ir bez vadītāja. Policija neatklāj, kad  izsludināts iekšējais konkurss uz šo amatu, kuram varēja pieteikties amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, tika atlasīti un izvērtēti potenciālie kandidāti un tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums par atbilstošāko pretendentu amatam.

Valsts policiju ilgstoši atstāt bez vadības nozīmē ne tikai stagnāciju. Gandrīz gadu bez vadības ir arī Kriminālizmeklēšanas pārvalde, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanu. Policijā mūs informēja, ka uz šo amatu patlaban ir izsludināts iekšējais konkurss, tomēr ilgstoša neziņa par augstāko policijas vadības posteni var ietekmēt arī to.