Latvijā ir ap 8300 bērnu – invalīdu: tikpat cilvēku, cik dzīvo Bauskā vai Iecavas novadā. 2548 no viņiem nepieciešama īpaša kopšana, kas nozīmē, ka viņu dzīvēs nekas būtiski nemainīsies līdz to beigām. Viņi būs mūžīgi bērni, bet tai pašā laikā neredzami – tāpat kā viņu problēmas. Tie ir video redzamo vecāku bērni. Viņiem vienmēr būs nepieciešams kāds, kas viņus pavada, paceļ, pārvieto, pabaro un mīl. Bet, skatoties vecāku nogurušajās sejās, un domājot par veselajiem brāļiem un māsām, kuru dzīves ir pakārtotas īpašajam bērniem, ir skaidrs, ka viņi velk necilvēcīgu nastu un klusi salūzt nost no visu acīm.
Tāpēc pēc video noskatīšanās pacēlu klausli un piezvanīju abu sabiedrisko mediju ziņu redakciju vadītājām (momentā piekrita) un piedāvāju veidot kopīgu sēriju ar mērķi panākt, ka:
1. Tiek sakārtota asistentu sistēma, gan piešķirot viņiem cilvēka cienīgu atalgojumu, gan sociālās garantijas. Šobrīd stundas likme ir piesaistīta minimālajai algai, un stundu nav tik daudz, lai sanāktu pat tā – līdz ar to nav daudz kārotāju, kas gribētu strādāt par šo naudu un bez atvaļinājuma vai slimības lapas iespējas. Asistentus nekur nemāca: vēl nesen Nodarbinātības valsts dienesta kursu nebija pabeidzis neviens cilvēks. Līdz ar to bieži saviem bērniem asistē viņu vecāki, kas, kā apburtajā lokā, tāpēc nevar strādāt. Tā kā ģimenes nereti ir bez otra vecāka, kas nav izturējis ikdienas smagmi, palikušais vecāks velk viens, sociāli izolēts un uz nabadzības robežas.