Kas ir metamfetamīns jeb “kristāla mets”? (12)

Ja kādreiz esi bijis iemīlējies, tad zini to sajūtu - tā ir ķīmija visā tās krāšņumā. Mūsu smadzenes rada tādas molekulas kā feniletilamīnu jeb stimulantu, kas atrodams arī šokolādē, tomēr, ēdot šokolādi, mēs taču nesajūtamies iemīlējušies. Tas ir tāpēc, ka enzīmi aknās šīs molekulas paspēj sašķelt, pirms tās nonāk smadzenēs. Tomēr atsevišķas narkotikas spēj sniegt iemīlēšanās sajūtai līdzīgu efektu, kas var kļūt par lielu problēmu, rakstīts izdevumā "The Conversation".

Tīrs kristāliskais metamfetamīns, kura struktūra ir ļoti līdzīga feniletilamīnam, pirmo reizi tika atklāts 1919. gadā, savukārt tā “brālēns” amfetamīns 1887. gadā. 1932. gadā plaši tika reklamēts deguna inhalators, kas saturēja amfetamīnu (bensedrīnu). Cilvēki drīz atskārta, ka smadzenēs tas strauji atbrīvo laimes hormonu jeb dopamīnu, tāpēc drīz vien cilvēki sāka no šiem inhalatoriem ekstrahēt bensedrīnu, lai apdullinātos. Arī metamfetamīns drīz tika “atmaskots” kā spēcīgāks stimulants, kas sniedz vēl vairāk enerģijas. 

Atšķirībā no kokaīna un morfīna, ko viegli pārvērst par heroīnu, metamfetamīns ir sintētiskā narkotika. Dažas līdzīgas molekulas ir atrastas atsevišķos augos, tomēr nav pierādījumu, ka kāds no tiem patiešām satur amfetamīnu vai metamfetamīnu.  

Kamēr uz augu bāzes radītās narkotikas tiek slepeni pārvestas pāri robežām uz vajadzīgajām valstīm, metamfetamīnu ir iespējams viegli izgatavot mājās, izmantojot sastāvdaļas, kuras var nopirkt uz ielas vai internetā. 

Amfetamīnam un metamfetamīnam ir ir nedaudz atšķirīga struktūra nekā dabā esošajam feniletilamīnam (PEA), tāpēc tie spēj pretoties enzīmiem aknās. Cilvēka organismā vēl nav attīstījušies enzīmi, kas spēj sašķelt amfetamīnus, jo tie pastāv tikai aptuveni 100 gadu. 

Lietošana un atkarība 

Otrā pasaules kara laikā metamfetamīnu lietoja visu pušu spēki, lai spētu uzturēt možu garu un enerģiju ilgajās misijās. Arī civiliedzīvotāji lietoja amfetamīnu. Džeks Keruaks, piemēram, savu slavenāko darbu “Ceļā”, pateicoties bensedrīnam, uzrakstīja trīs nedēļu laikā. 

Pateicoties enerģijai, ko šīs narkotikas sniedz, tās izmantoja arī sportisti, vēl ilgi pirms parādījās steroīdi. Piemēram, britu velosipēdists “Tour de France” laikā 1967. gadā gāja bojā no karstuma, alkohola un metamfetamīna kombinācijas.   

Pēc 1951. gada amfetamīns ASV kļuva par recepšu medikamentu, kas bieži tika izrakstīts cilvēkiem, kuriem vajadzēja ilgāk palikt nomodā vai saglabāt enerģiju. Tos lietoja šoferi un studenti, lai varētu palikt nomodā un koncentrēties. Amfetamīnu lietošanas blakusefekti ir apetītes zudums, tāpēc pēc kara tos bieži izmantoja, lai cīnītos ar liekā svara problēmām. 

Pateicoties tā stimulējošajai iedarbībai, 60. gados to sāka dēvēt par “speed” (ātrums). “Mīlestības vasaru” Sanfrancisko 1967. gadā pārpildīja marihuāna un psihedēliķi, piemēram, LSD, tomēr nākamajā gadā viss nogāja greizi un sākās metamfetamīna epidēmija. “Mieru un mīlestību" nomainīja “ātrums nogalina”. 

Līdz 80. gadiem jau bija izdomāts, kā no metamfetamīna izgatavot lielus gabalus jeb “kristāla metu”, kuru vairs nebija nepieciešams injicēt. Tas pārņēma gandrīz visu Ameriku un pat Taizemi, kur to dēvēja par “neprāta narkotiku”.  

Spēcīgais stimulants “kristāla mets” ir saistīts ar nopietniem smadzeņu bojājumiem. Metamfetamīna molekulas var eksistēt divās dažādās formās un atšķirīgi reaģēt uz receptoriem cilvēka organismā. Tas, ko mēs saucam par “kristālu”, ir “d-metamfetamīns”, savukārt “I-metamfetamīns”, kuram atomi izkārtoti atšķirīgā veidā, nesniedz nekādu stimulāciju. 

Pagaidām “kristāla mets” nav populārs Eiropā, tomēr daudzi baidās, ka tas drīz varētu mainīties.